Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) nesen publicēja informāciju, kas ieskicē ar kādiem automobiļiem un kādu degvielu Latvijas šoferi lielākoties ir pārvietojušies 2023. gadā.
Populārāko automobiļu TOP3 ir "Volkswagen" (132 000 reģistrēti), "Audi" (95 000 reģistrēti) un "Volvo" (83 000 reģistrēti).
Daudz maz tuvu topam ir arī "BMW" (71 000 reģistrēti) un "Toyota" (55 000 reģistrēti). Dīzeļa dzinēji Latvijā dominē jau sen un arī pērnā gada statistika uz to norāda, benzīna spēkratu īpatsvaram pat krītot:
Tikmēr elektroauto statistika uz šī fona vēl tikai dzen asnus un nav pat salīdzināma, neraugoties uz to, cik ļoti šo dzinēju veidu dēvē par tuvāko nākotni.
Lai noskaidrotu, kādēļ Latvijas šoferis brauc ar to, ar ko brauc, vērsāmies pie auto un satiksmes eksperta Oskara Irbīša. Viņš gan norāda, ka statistiku jūtamā mērā stumda un grūsta dažādu lielāku un mazāku valsts iestāžu iepirkumi, kuros masveidā tiek iepirkts specifisks, konkrēta veida transports.
Pieturamies pie uzticamā, nenojaušot, ka laiki mainījušies
"Ja runājam par jaunu auto izvēli, tad statistikas rādījumus lielā mērā ietekmē dažādu iestāžu iepirkumi. Tas attiecas gan uz lieliem valsts un pašvaldību iepirkumiem, gan dažādiem komersantiem - piemēram īres auto iepirkumi," norāda Irbītis.
"Ja runājam par otrreizējo auto tirgu, tad liela nozīme tomēr ir tradīcijām un uzskatu inercei - vācu auto, tas ir pārbaudīta vērtība un kvalitātes simbols. Tikai daži interesējas par jaunākajiem statistikas datiem par auto defektu biežumu un tehnisko apskašu rezultātiem, kuri nepārprotami liecina, ka korejieši kvalitātes ziņā ir krietni apsteiguši vāciešus. Vēl viens no būtiskiem faktoriem ir remontbāzes pieejamība. Šīm populārajām markām pat attālākajā miestā atradīsies meistars, kas tiks galā ar izplatītākajiem defektiem, bet citām markām tā varētu ari nebūt. Sava nozīme ir ari rezerves daļu pieejamībai šrotos. Lielākā daļa tomēr uz mūsu ceļiem ir samērā veci automobiļi un tautas ekonomiskais līmenis nav tas labākais, tāpēc braucam ar ko varam," norāda speciālists.
Ne mazāka nozīme auto izvēlē ir prestiža jautājumam, kas Latvijas auto tirgū ir ļoti nozīmīgs faktors, norāda Irbītis: "BMW "X5" bieži vien nepārprotami norāda uz pirmo čali ciemā. "Audi A8" liecina par stabilu vērtību cilvēku, bet "VW Passat" par tradīciju cienītāju. Un pat nav svarīga auto paaudze, bet tikai marka."
"Kreisais dīzelis" padarījis šos dzinējus populārus
No tīri tehniskā viedokļa atsevišķo marku popularitātei neesot sevišķa pamatojuma. It īpaši līdz 10 gadu vecu automobiļu kategorijā.
"Ja runājam par degvielas enerģijas avotiem, tad Latvijā absolūtu uzvaru svin dīzeļauto. Pirms gadiem 15 to popularitāti ietekmēja iespēja tikt pie "kreisā" dīzeļa. Šobrīd vēl joprojām savu lomu spēlē apstāklis, ka dzīzeļauto ir tomēr nedaudz ekonomiskāks un piemērots lieliem noskrējieniem. Tad, kad sākas remontu laiks, tad gan šīs ekonomiskums varētu sākt šķobīties, bet labi rūpējoties par auto, dīzeļmotors var kalpot ļoti ilgi. Ja godīgi, tad dīzeļauto popularitātes iemesli šodien pie mums ir jāmeklē pirms 10 gadiem citur Eiropā - mums lielāko auto masu veido otrreizējā tirgus produkti no citām valstīm. Šī brīža piedāvājumā tirgū ir daudz vairāk dīzeļauto, nekā benzīna vai citu enerģijas veidu braucamrīki. Tad nu tauta ari izvēlas to, kas ir pieejams. Savulaik Eiropas tirgū dizeļauto bija populāri to ekonomiskuma un lielo noskrējienu dēļ. Turklāt, attīstoties tehnoloģijām, tie kļuva ari pietiekami klusi un ar zemu kaitīgo izmešu līmeni. Dīzeļa dzinēja (īpaši turbo dīzeļa) darbības cikls ir ar augstāku lietderības koeficientu, nekā benzīna dzinējam," skaidro Irbītis.
E-auto - nebūt ne tik zaļi kā tos mālē
Eksperts gan norāda, ka, viņaprāt, elektroauto tuvākajā laikā nekonkurēs ne ar vienu enerģijas veidu.
"Tas tomēr ir auto nesteidzīgajiem - laika ziņā, nevis dinamiskuma jomā - un entuziastiem. Kamēr uzlādes laiks nebūs zem stundas un vienas uzlādes noskrējiens ap 1000 kilometriem, tikmēr to popularitāte būs visai ierobežota. Neaizmirstam ari ļoti augsto cenu līmeni un otrreizējā tirgus zemo resursu. Turklāt šie auto nebūt nav tik zaļi kā tos mālē - milzīga ekoloģiskā "pēda" ražošanas procesā, grūta un dārga utilizācija, kā ari elektrība netiek ražota diez ko zaļi. Vienīgais patiesi zaļais elektrības ieguves veids ir un paliek atomelektristacijas, kuras Eiropā ir nepietiekamā skaitā. Patiesi zaļš auto ir ūdeņraža auto, bet par to citā reizē..." piebilst Irbītis.
Saistītās ziņas
Viņš norāda, ka situāciju var analizēt dziļāk, kopsakarā ar Eiropu ietekmējošiem likumdevēju lēmumiem un dažādiem skandāliem pasaules tirgos, bet to var pamanīt Vācijas autotirgos, bet Latvijā tas atnāk tik vēlu un auto tiek ievesti dažādos vecumos, ka to pie mums īsti nevar pamanīt.
Vācijā dīzeļu popularitāti dažādos laikos ir ietekmējuši ari dažādi politiski lēmumi un paziņojumi, kas mūsu tirgū nav pat pamanāms. Turklāt vēl imports no citām valstīm izlīdzina svārstības.
"Mēs esam otrreizējā tirgus zeme, mēs ņemam to kas ir un neiespringstam par eko vējiem pasaulē," spriež Irbītis.
Citi šobrīd lasa
