Jaunlaulātie dzīvo kopā jau astoņus gadus, viņiem ir piecgadīga meita, taču apprecējās Vadims ar Ellu tikai tagad.
“Patiesībā lēmumu par precībām pieņēmām pirms vairākiem gadiem, bet tad iestājās kovids un kāzas nācās atlikt. Tāpēc apprecējāmies tikai tagad. Un mums ļoti paveicās, jo kāzu dienā laikapstākļi mūs patiešām lutināja – spīdēja jauka saulīte,” žurnālam "Kas Jauns" stāsta LFF prezidents.
Kāzas notika Nurmuižas pilī, ritēja divas dienas, tuvāko radu un draugu lokā. “Bijām ap 20 cilvēku, svinības bija ļoti jaukas, gaišas, ģimeniskas un man personiski sentimentālas – paša kāzas tomēr ir tā vērtas! Tā bija labākā diena manā mūžā, un rekomendēju katram, kas kaut kādu iemeslu dēļ vēl kavējas ar precībām, tomēr apņemt par sievu savu mīļoto! Man kāzas bija ļoti emocionāls un fantastiski jauks brīdis,” emocijās dalās Vadims Ļašenko.
Viņš gan ar smaidu atceras, ka nav iztikts arī bez pavisam negaidītiem pārsteigumiem. “Lai novadītu laulību ceremoniju, bijām uzaicinājuši Talsu dzimtsarakstu nodaļas darbinieci. Minūti pirms pašas ceremonijas attapāmies, ka pazuduši laulību gredzeni. Es biju pārliecināts, ka tie ir pie sievas, bet Ella domāja, ka pie manis! Domājām, ka esam atstājuši mājās, un pat biju gatavs braukt tiem pakaļ, taču atradu tos savā mašīnā. Bet otrs pārsteigums bija sievas uzvārds laulību apliecībā. Mēs jau bijām sareģistrējušies pirms kāzām Rīgā un izlēmuši, ka sieva saglabās savu skaisto ebreju uzvārdu Goffa. Un ceremonijas laikā visiem bija liels pārsteigums, ka sievu nosauca manā uzvārdā! Nezinu, kāds pārpratums bija noticis, reģistrējot laulību, taču Ellai nācās pāris dienu pastaigāt ar manu uzvārdu, līdz tomēr laulību dokumentos veicām izmaiņas,” smejas Vadims Ļašenko.
Citas interesantākās ziņas un notikumus lūkojiet žurnāla "Kas Jauns" šīs nedēļas numurā!
Citi šobrīd lasa
