Gadsimtu gaitā karaliskais krēsls kļuvis ļoti trausls, un būtu briesmīgi, ja tas sabruktu zem jaunā monarha svara. Tronis jānostiprina, jānotīra, jāpielīmē atpakaļ zeltījums, kas ir nolobījies. Pēdējo reizi tajā kronēja Elizabeti II 1953. gadā.
Cietis no skolēniem un sufražistēm
“Tā ir viena no vecākajām mēbelēm, ko joprojām izmanto atbilstīgi sākotnējam mērķim,” BBC teic restauratore Krista Bleslija. To izgatavoja pēc Edvarda I pavēles, kurš valdīja Anglijā no 1272. līdz 1307. gadam. Kopš tā laika šajā krēslā kronēti visi britu monarhi.
Tomēr unikālais krēsls nav glabāts vienkāršo ļaužu publikai nepieejamā vietā, 18. un 19. gadsimtā tā laika tūristi un skolēni nelaida garām iespēju pašiem uzsēsties uz troņa un pat atstāt pa kādam uzrakstam.
“P. Ebots gulēja šajā krēslā no 5. uz 6. jūliju 1800. gadā,” – šis vandaliskais vēstījums savā ziņā arī kļuvis par vēstures liecību. Un tas nav ļaunākais. 1814. gadā tronis cieta no spridzekļa, ko uz tā bija atstājušas sufražistes – aktīvistes, kas cīnījās par sieviešu vēlēšanu tiesībām.
Sakrāla nozīme
Restauratore strādā pie troņa jau četrus mēnešus. “Ja nedaudz mainās mitruma līmenis, koks mainās, visa daudzslāņainā struktūra sāk kustēties, un atklājas jaunas problēmas. Vēl pirms mēneša mums izdevās nostiprināt šo vietu, bet pēc diviem mēnešiem tā atkal prasa darbu.” Bleslija ļoti lepojas ar sev uzticēto uzdevumu, un viņai pat izdevies atklāt agrāk nezināmu pirkstu atainojumu uz krēsla aizmugures kājām.
Sākotnēji krēslu pilnībā klāja zeltījums un rotāja vitrāžas ar augu, putnu, citu dzīvnieku, kristiešu svēto un paša karaļa attēliem. 16.–17. gadsimtā tronis drapēts ar zeltā bagātīgi izšūtu pārsegu, stāsta Londonas Karaļa koledžas doktors Džordžs Gross. Ņemot vērā kronēšanas reliģiozo raksturu, senais valdnieku sēdeklis kļuvis par “dziļi mistisku relikviju, kas izstaro sava veida sakrālus viļņus”, norāda Gross.
Simbolisks varas akmens
Tronis bija veidots tā, lai zem sēdekļa ievietotos Skotijā sagrābta svētā relikvija, Skones jeb Likteņa akmens – sarkana smilšakmens gabals, 135 kilogramus smags. Leģenda vēsta, ka to sev pagalvī licis Bībeles pravietis Jēkabs un, glābjot no romiešiem, akmens nonācis Skotijā.
Saistītās ziņas
1996. gadā svinīgā ceremonijā to atdeva Skotijai un novietoja Edinburgas pilī, tomēr akmeni atkal aizdos uz kronēšanu. Edvards I uz tā sēdās ar domu, ka šādi nodrošinās varu pār dumpīgajiem skotiem, kuri mūsdienās atkal spriež par jaunu neatkarības referendumu.
Citi šobrīd lasa
