Dabiskās pļavas unikalitāti nosaka tas, ka tajā mājo daudzveidīga augu un dzīvo būtņu sabiedrība. Kā vasarā tā priecē ar puķu ziedēšanu, kukaiņu sanēšanu un putnu vīterošanu! Tāpat dabiskajā pļavā dodamies ievākt iemīļotās zāļu tējas un izraudzīties greznākās Jāņuzāles. Taču tas nebūt nav viss. Dabiskās pļavas devums ir plašs, un tam ir fundamentāla nozīme arī cilvēku dzīves vides veidošanā. Visus labumus, ko dzīvā daba mums sniedz, sauc par ekosistēmu pakalpojumiem. Latvijas Dabas fonds un projekts GrassLIFE ir sagatavojis animācijas filmu sēriju par dabiskās pļavas sniegtajiem ekosistēmas pakalpojumiem un aicina apzināt tās lomu visās dzīves vides jomās. Šoreiz uzmanības centrā viens no eksistenciāli nozīmīgākajiem ekosistēmu pakalpojumiem – apputeksnēšana.
Apputeksnēšana ir augu vairošanās procesa sastāvdaļa, bez kuras nav iespējams izaudzēt kultūraugus un iegūt pārtiku. Kukaiņi apputeksnēšanā paveic galveno darbu – nogādā putekšņus uz zieda drīksnas, apputeksnējot 80% no visiem pļavas augiem. 84% lauksaimniecības ražas ir atkarīgi no apputeksnētājiem. Zinātnieki aprēķināja – ja kukaiņi pārstātu apputeksnēt augus un to vajadzētu darīt mākslīgi, process izmaksātu 15 miljardus eiro gadā.
Lai apputeksnēšana varētu notikt, ir nepieciešama dabiskā pļava. Latvijā mitrās pļavās ir sastopamas 1300 kukaiņu sugas un sausās pļavās – līdz pat 2200 kukaiņu sugu. Piektdaļa no tām ir apputeksnētāji – bites, kamenes, ziedmušas, tauriņi. Daudzi no tiem dzīvo dabiskās pļavās un ir efektīvi apputeksnētāji. Piemēram, vientuļā bite, saukta par krāšņlapseni, pēc efektivitātes ir līdzvērtīga 120 medus bitēm. Dabiskās pļavas augi zied un smaržo galvenokārt apputeksnētāju dēļ – tie ar ziediem, smaržu un nektāru pievilina čaklos strādātājus. Dabiskā pļava ir vieta, kur kukaiņi var vairoties, baroties ar ziedaugiem un atpūsties. Kāpēc apputeksnēšana ir būtiska un ko katrs varam darīt dabisko pļavu saglabāšanā un atjaunošanā – skaties GrassLIFE sēriju!
Raksts tapis sadarbībā ar Latvijas Dabas fonds.
Citi šobrīd lasa
