Āzijā tas ir īpaši populārs – to lieto ne tikai pārtikas ražotāji, bet arī ēdināšanas uzņēmumi un cilvēki savās virtuvēs. Visai bieži Ķīnas un Japānas kafejnīcās uz galda atrodas ne tikai sāls un pipari, bet arī šī smalkam sālim līdzīgā pārtikas piedeva, un to var atrast arī šo valstu veikalu garšvielu plauktos.
Pašas piedevas garša ir nenosakāma – ne gluži sāļa, ne salda, ne asa, ne skāba. Pievienots ēdienam, nātrija glukonāts nesniedz jaunu, bet drīzāk izceļ jau esošo garšu. Vairākos pētījumos pierādīts, ka ēdienam, kam pievienota šī piedeva, ir daudz piesātinātāka un bagātīgāka garša, tāpēc tas šķiet gardāks.
Nātrija glukonātu iegūst, fermentējot glikozi, tas ir atzīts par nekaitīgu veselībai, taču, ja cilvēkam ir sirds slimības vai augsts asinsspiediens, tā lietošanu vajadzētu ierobežot.
Šīs pārtikas piedevas sliktā īpašība – tā rada atkarību. Cilvēkiem, kuri pieraduši to lietot, ir grūti atteikties no nātrija glukonāta un atgriezties pie ēdienu dabiskās garšas, jo tie šķiet pliekanāki.
Eiropas Savienībā pārtikas ražotājiem uz iepakojuma obligāti jānorāda, ja ir izmantots E576, taču tas nav jādara kafejnīcu un ēdnīcu īpašniekiem. Tāpēc dažkārt, kad tu domā, kāpēc citiem sanāk tik gardas kotletes vai kūkas, paturi prātā – iespējams, viss noslēpums ir šī slepenā sastāvdaļa.
Citi šobrīd lasa
