Kamēr kristīgajā pasaulē Zaļās ceturtdienas galvenais notikums ir Jēzus un viņa mācekļu pēdējais mielasts (ko tad arī svin visā pasaulē), latviešu folklorā Zaļā ceturtdiena saistās ar daudziem ticējumiem un laika pareģojumiem.
Senie latvieši ticēja, ka Zaļajā ceturtdienā dzimušie cilvēki ir burvji vai cilvēki ar pārdabiskām spējām. Saskaņā ar tautas tradīcijām šajā dienā notikusi arī liela buršana un zīlēšana.
Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu "Gründonnerstag", kas arī nozīmē - Zaļā ceturtdiena.
Iespējams, šis nosaukums pārņemts arī no latīņu nosaukuma "viridium", kas burtiski nozīmē "zaļo diena", jo šajā dienā tika sniegta grēku atlaišana tiem cilvēkiem, kam bija uzlikti baznīcas sodi, lai viņi kopā ar citiem kristiešiem varētu gatavoties Lieldienām. Šādā nozīmē šie cilvēki ir "zaļi" - atjaunoti, atdzimuši.
Latviešu tautas ticējumi Zaļajai ceturtdienai:
- Ja pirms Zaļās ceturtdienas mežā saplūc zāles un Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules izbaro govīm - tās tajā gadā dod daudz piena.
- Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules izslauka grīdu - tā ilgi stāv balta.
- Ja Zaļajā ceturtdienā purina ābeles - toruden tās dod daudz ābolu.
- Ja Zaļajā ceturtdienā izslauka sētsvidu - aug zaļš mauriņš.
- Ja Zaļajā ceturtdienā pirms saules noslauka logus - tie visu gadu nesvīst.
- Ja Zaļajā ceturtdienā cērt kokus - mājā visi koki sāk kalst.
- Zaļo ceturtdienu, Lielo piektdienu un Pirmo Lieldienu labi agri jāslauka istaba, tad nemetīsies blusas un mušas.
- Zaļās ceturtdienas rītā pirms saules jātaisa sviests, tad vasarā būs daudz sviesta un piena.
- Zaļajā ceturtdienā un Lielajā piektdienā pie ābelēm jāpiekar vilnas dziju kamoliņi, lai vasarā būtu daudz ābolu.
- Zaļajā ceturtdienā nedrīkst nest mājās neko no meža, tad vasarā kukaiņi nāks uz māju.
Citi šobrīd lasa
