Pētījumā tika konstatēts, ka pilnīgi visās iedzīvotāju grupās ilgstoša sēdēšana radīja veselības komplikāciju risku. Saskaņā ar “Science Alert” publikāciju, sešu līdz astoņu stundu sēdēšana dienā palielina sirds slimību un priekšlaicīgas nāves risku par aptuveni 13%, salīdzinot ar cilvēkiem, kuri dienā sēdēja līdz četrām stundām.
Līdzīgi secinājumi ir izdarīti arī daudzos citos pētījumos par ilgstošas sēdēšanas negatīvo ietekmi uz veselību. Ziņojumā, kas 2019. gadā publicēts žurnālā “The American Journal of Preventive Medicine”, konstatēts, ka ilgāka ikdienas sēdēšana ir saistīta ar palielinātu diabēta un sirds un asinsvadu slimību risku. Turklāt citā 2017. gadā žurnālā “The Journal of Lifestyle Medicine” publicētā pētījumā, kurā tika vērtēti biroja darbinieku paradumi, secināts, ka ilgs ikdienas sēdēšanas laiks - arī no sešām līdz astoņām stundām - ir saistīts ar hipertensiju un muskuļu un skeleta sistēmas traucējumiem.
Lai gan daudziem no mums, lai paveiktu savu darbu, ir jāturpina sēdēt vairākas stundas dienā, pētījumi rāda, ka pat vienas stundas fizisku aktivitāšu dienā var sniegt ārkārtīgi pozitīvu efektu. Piemēram, Kembridžas Universitātes 2016. gada pētījumā konstatēts, ka 60-75 minūtes mērenu fizisku aktivitāšu katru dienu, kas ietver ātru pastaigu vai velobraucienu, iespējams, var novērst negatīvo novecošanās ietekmi, kā arī paaugstinātu priekšlaicīgas nāves risku, kas saistīts ar pārāk ilgu sēdēšanu.
Citi šobrīd lasa
