Zinātnieki veica pētījumu, kurā iesaistīja 131 sievieti. Visām šīm sievietēm bija liekais svars vai aptaukošanās, kā arī sirds slimības vai metabolie traucējumi (otrā tipa cukura diabēts).
Sievietes iedalīja vienā no četrām grupām. Pirmā grupa pievērsās tikai augstas intensitātes treniņiem, otrajai bija jāēd ierobežotā laikā, trešajai bija jāievēro gan ēšana ierobežotā laikā, gan augstas intensitātes treniņš, ceturtā grupa bija kontroles grupa.
Noteikumi dalībniecēm bija jāievēro septiņas nedēļas. Piemēram, sievietes otrajā grupā drīkstēja visas kalorijas uzņemt 10 stundu laikā, savukārt dalībniecēm pirmajā grupā bija trīs reizes nedēļā 35 minūtes jāpievēršas tik intensīvām fiziskajām aktivitātēm, lai sasniegtu 95 % no maksimālā pulsa. Treniņus uzraudzīja pētījuma veicēji.
Pētījuma laikā tika veikti dažādi mērījumi, tostarp vairākkārt noteikts asinsspiediens, ķermeņa masas indekss, holesterīna un triglicerīdu līmenis, kā arī glikozes un insulīna līmeņi asinīs.
Zinātnieki atklāja, ka sievietēm, kas gan ēda ierobežotā laika intervālā, gan trīs reizes nedēļā nodarbojās ar augstas intensitātes treniņiem, izdevās uzlabot savu ilgtermiņa glikozes kontroli, ko nosaka ar HbA1c mērījumu asinīs. Šīs pētījuma dalībnieces arī efektīvi samazināja tauku masu un viscerālo tauku daudzumu (tauki ap vēdera dobuma orgāniem), kā arī palielināja savu kardiorespiratoro izturību (sirds asinsvadu un elpošanas sistēmas spēja izturēt fizisku slodzi). Tiesa, apetītes hormonos vai asins lipīdos nekādas statistiski ticamas izmaiņas salīdzinājumā ar kontroles grupu netika novērotas.
Pētījuma autori kā mīnusu min to, ka pētījums ilga tikai septiņas nedēļas, turklāt tas notika Covid-19 mājsēdes laikā – dalībnieču ierastais dzīvesveids bija mainīts, un tas varēja ietekmēt rezultātus. Tagad sievietes tiek uzrunātas atkārtoti, lai noskaidrotu, vai divus gadus pēc pētījuma beigām viņas joprojām kaut ko ievēro.
Citi šobrīd lasa
