Arvien vairāk jaunu cilvēku - 30, 40 un 50 gadu vecumu sasniegušajiem, tiek diagnosticēts paaugstināts asinsspiediens nepareiza uztura un neveselīga dzīvesveida dēļ.
"Vienkārši uzlabojumi uzturā un dzīvesveidā, piemēram, mazāk sāls, vairāk augļu un dārzeņu un vairāk kustību, patiešām var palīdzēt samazināt asinsspiedienu,” pauž Labdarības organizācijas izpilddirektors Fils Pjats.
Augsts asinsspiediens jeb hipertensija paaugstina citu sirds un asinsvadu slimību risku. Ja augstu asinsspiedienu neārstē, tas bojā artērijas un dzīvībai svarīgos orgānus un ir viens no galvenajiem faktoriem aterosklerozes attīstībā. Turklāt paaugstinātu asinsspiedienu visbiežāk nejūt, tāpēc to mēdz dēvēt par “kluso slepkavu”.
Asinsspiedienu normalizē:
- Veselīgs uzturs
- Fiziskās aktivitātes
- Svara kontrole
- Atteikšanās no kaitīgiem ieradumiem
- Pietiekams miegs
- Garīgo veselību veicinošas aktivitātes
Paaugstināta asinsspiediena riska faktori ir:
- Neveselīga uztura paradumi
- Nepietiekama fiziskā aktivitāte
- Liekais svars un aptaukošanās
- Pārmērīga alkohola lietošana
- Iedzimtība
- Vecums
- Stress
- Smēķēšana
Kā izmērīt asinsspiedienu pareizi?
- Nesarunājies un nekusties
- Pirms asinsspiediena mērīšanas vismaz piecas minūtes atpūties
- Asinsspiediena mērītāja manšeti liec uz kailas rokas, aptuveni 2-5 cm virs elkoņa locītavas
- Rokas novieto uz cietas virsmas tā, lai augšdelms atrastos sirds līmenī
- Asinsspiediens ir jāmēra trīs reizes, par pareizo rezultātu uzskata otro un trešo mērījumu
- Atbalsti kājas uz grīdas, nesakrusto tās
- Apsēdies ar taisnu muguru uz cieta krēsla, atbalstoties pret atzveltni
Kas ir normāls?
Asinsspiediena līmeni nosaka pēc diviem rādītājiem, ko mēra dzīvsudraba (Hg) milimetros (mm): sistoliskais asinsspiediens rāda arteriālo spiedienu, sirdij saraujoties, un diastoliskais asinsspiediens rāda spiedienu, sirdij atslābinoties.
Amerikas Kardiologu koledža un Sirds asociācija pieņēmusi, ka veselīgs vai normāls asinsspiediens ir tad, ja rādījums nepārsniedz 120/80 mmHg (sistoliskais asinsspiediens ir pirmais skaitlis). Ja sistoliskais vai diastoliskais, vai abi rādījumi ir augstāki, ārsti nosaka diagnozi “hipertensija”.
Eiropas Kardiologu biedrības un Eiropas Hipertensijas biedrības vadlīnijas liecina, ka šāds rādījums ir optimāls, bet normāls asinsspiediens ir 120–129/80–84 mmHg robežās. Savukārt augsti normāls – 130–139/85–89 mmHg robežās, turpretim Amerikas kardiologi šo jau uzskata par pirmās pakāpes hipertensiju. Pēc Eiropas kritērijiem pirmās pakāpes hipertensija ir cilvēkiem ar asinsspiediena rādījumu 140–159/90–99 mmHg, ja asinsspiediens ir 160–179/100–109 mmHg, tad nosaka otrās pakāpes hipertensiju, bet ar 180/110 mmHg vai augstāku rādījumu – trešās pakāpes hipertensiju.
Nedaudz atšķiras arī normas, ko attiecina uz cilvēkiem, kas ir jaunāki vai vecāki par 65 gadiem. Piemēram, Amerikas sirds eksperti uzskata, ka neatkarīgi no vecuma asinsspiedienam būtu jābūt zemākam par 130/80 mmHg, savukārt Eiropā atzīts, ka cilvēkiem līdz 65 gadu vecumam asinsspiediens būtu jāsaglabā līdz 120–129/70–79 mmHg robežās, bet tiem, kas ir vecāki par 65 gadiem, jāuztur līdz 130–139/70–79 mmHg.
Vēl pastāv uzskats, ka būtiskākais rādījums, kam pēc 50 gadu vecuma jāpievērš uzmanība, ir sistoliskais spiediens (sevišķi vīriešiem). Kādā pētījumu pārskatā, kas aptvēra gandrīz 16 000 cilvēku veselības datus (dalībnieki bija ap 60 gadu veci un vecāki), beļģu zinātnieki atklāja, ka sistoliskais rādījums precīzi ļāva prognozēt fatālas sirds problēmas un arī tādas, kas nebeidzas ar nāvi. Ja sistoliskais spiediens palielinājās par katriem 10 mmHg, tas bija savstarpēji saistīts ar gandrīz 10 % lielu sirds slimību riska pieaugumu. Diastoliskais rādījums nesniedza norādījumus par sirds veselības problēmām nākotnē.
Citi šobrīd lasa
