Mūsdienu pirts attīstījusies, pateicoties seno romiešu un grieķu pirtīm. Viņu pirtis bija paredzētas ķermeņa attīrīšanai, bet šis rituāls izvērtās par saviesīgu tikšanās vietu. Arī mēs, iedomājoties saunu, bieži vien iztēlojamies klasisku ainu, kurā pēc sporta treniņa socializējas kāda grupa, vai arī viesības draugu lokā, kur neiztrūkstošs rituāls ir pirtī iešana.
Saunas ir iecienītas pēc intensīva treniņa, jo pirts karstuma radītā pastiprinātā cirkulācija ķermenī samazina muskuļu sāpes un uzlabo locītavu kustību diapazonu.
Pirts rituāls ir populārs arī vispārējās labsajūtas nodrošināšanā, stresa samazināšanā, detoksikācijā no toksīniem, ādas attīrīšanā, vielmaiņas uzlabošanā, svara samazināšanā, imunitātes stiprināšanā, kvalitatīvākam miegam. Tie visi ir sen zināmi un jau pašsaprotami ieguvumi veselībai no pirtošanās.
Taču beidzamajā laikā zinātnieki koncentrējušies uz nopietnāku jautājumu – sirds un asinsvadu, un smadzeņu veselību. Un šeit ir labas ziņas tiem, kas varbūt iepriekš vairījās no karstas pirts, baidoties, ka viņus var “ķert infarkts” vai smadzeņu trieka. Gluži pretēji. Jaunākie atklājumi liecina par pārsteidzoši nozīmīgām priekšrocībām, ko var iegūt regulāri pirts cienītāji.
Somijas lielais pētījums
Viena no pirmajām asociācijām ar pirti ir somu sauna, un ne velti! Pamatu, kā pirts ietekmē sirdi, ielika tieši somu veiktais “Kuopio išēmiskās sirds slimības riska faktora pētījums” (KIHD) – plašs epidemioloģiskās izpētes projekts, kas tika sākts pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados un aptvēra vairāk nekā 2300 pusmūža vīriešu no Somijas austrumiem, kuru paradumiem un veselībai pētnieki sekoja līdzi vairāk nekā divdesmit gadus. Šo 20 gadu laikā tas ir kalpojis par izejas punktu vairāk nekā 400 oriģinālu recenzētu pētījumu, kas ir publicēti ar veselību saistītos starptautiskos žurnālos.
Šis bieži citētais pētījums atklāja nozīmīgus jaunumus arī par pirti un tās apmeklētājiem.
Proti, pētnieki secināja, ka pirts apmeklētājiem ir daudz mazāks pēkšņas kardiālās nāves, letālas koronārās sirds slimības, letālas sirds un asinsvadu slimības un visu iemeslu mirstības risks. Un interesanti, ka riska samazinājums bija atkarīgs arī no pirts “devas”.
Skaitļi runāja paši par sevi – salīdzinot ar vīriešiem, kuri ziņoja par vienu pirts seansu nedēļā, tiem, kas gāja pirtī divas līdz trīs reizes nedēļā, pēkšņas kardiālās nāves risks bija par 22 % mazāks, bet vīriešiem, kas apmeklēja pirti 4–7reizes nedēļā, šis risks bija par 63 % mazāks. Letālas koronārās sirds slimības risks tiem, kas gāja pirtī 2–3 reizes nedēļā, salīdzinot ar vīriešiem, kas pirtī bija vienu reizi nedēļā, bija par 23 % mazāks, bet tiem, kas gāja pirtī 4–7 reizes nedēļā, par 48 % mazāks. Savukārt letālas sirds un asinsvadu slimības nāves gadījumu skaits attiecīgi bija par 27 un 50 % mazāks.
Iespējams, vissvarīgākais atklājums bija tas, ka biežu (4–7 reizes nedēļā) pirts apmeklētāju vidū visu iemeslu mirstības risks bija vidēji par 40 % zemāks.
Šķiet, ka nozīme ir arī pirtī pavadītajam laikam. Salīdzinot ar vīriešiem, kuri pirtī pavadīja mazāk nekā 11 minūtes, ja pirts seansi ilga no 11 līdz 19 minūtēm, pēkšņas kardiālās nāves risks bija par septiņiem procentiem mazāks, bet, ja seansi ilga vairāk nekā 19 minūtes, – par 52 % mazāks.
Līdzīga saistība tika novērota letālu koronārās sirds slimības un sirds un asinsvadu slimības gadījumā, tomēr ne visu cēloņu mirstības gadījumiem. Tādējādi zinātnieki varēja droši apgalvot: “Biežāka pirts apmeklēšana bija saistīta ar būtiski samazinātu pēkšņas kardiālās nāves, letālas koronārās sirds slimības, letālas sirds un asinsvadu slimības un visu iemeslu mirstības gadījumu risku neatkarīgi no tradicionālajiem riska faktoriem”.
Līdzvērtīga treniņam
Ir vēl kāds aspekts, ko zinātnieki saskatījuši pirts procedūras iedarbībā uz ķermeni. Proti, sirdsdarbībai paātrinoties līdz 100 vai 150 sitieniem minūtē attiecīgi mērena vai intensīvāka siltuma pirtī, fiziskā slodze, ko ķermenis iztur, līdzinās zemas un vidējas intensitātes fiziskajiem vingrinājumiem. Līdz ar to funkcionālie uzlabojumi, kas saistīti ar pirts apmeklējumu, atbilst līdzīgiem ieguvumiem, kas novēroti pie regulāriem fiziskiem vingrinājumiem, piemēram, asinsspiediena un sirds kreisā kambara funkcijas uzlabošanās. Ir dokumentēts, ka sirds izsviedes tilpums palielinās galvenokārt tāpēc, ka pirts laikā pastiprinās sirdsdarbība.
Ārstu viedoklis tagad ir – pirts apmeklējums ir kopumā drošs, tostarp lielākajai daļai cilvēku ar koronāro sirds slimību, ar stabilu stenokardiju vai vecu miokarda infarktu. Atturēties no pirts vajadzētu tikai tiem, kam ir nestabila stenokardija, nesen pārciests miokarda infarkts un smaga aortas stenoze.
Aizspriedums, ka pirtī var “ķert infarkts”, ir mīts, jo patiesībā saunā notiek ļoti maz akūtu miokarda infarktu un pēkšņu nāves gadījumu. Visticamāk, šie retie gadījumi saistīti ar alkohola lietošanu pirts laikā, kas nav savienojami, jo palielina asinsspiediena pazemināšanās, aritmijas un pēkšņas nāves risku.
Citi šobrīd lasa
