Dažkārt cilvēki īsti nesaprot, kāpēc jūtas slikti, un pat neaizdomājas, ka vainīgs ir sprands. Par savilktiem spranda un plecu muskuļiem liecina sāpes šajās zonās, grūtības pagriezt galvu uz sāniem, plecu kustību ierobežojumi (nespēja savienot rokas aiz muguras vai pacelt uz augšu pietiekamā amplitūdā), saspringuma tipa galvassāpes, reizēm var būt acu asarošana, džinkstēšana ausīs.
No nepareizas sēdēšanas līdz depresijai
Lai pareizi piemērotu ārstēšanu, svarīgi atrast iemeslus, kāpēc sprands ir saspringts. Iemesls bieži ir stress un pārslodze, to var izraisīt tādas saslimšanas kā depresija, veģetatīvā distonija, izdegšana, kā arī nepareiza elpošana, kad cilvēks elpo nevis ar diafragmu, bet sekli, it kā ar plecu joslu. Nereti iemesls ir muskuļu disbalansa radītas stājas izmaiņas, kas novērojamas gandrīz visiem. Visbiežāk dibens ir atšauts atpakaļ, līdz ar to ir palielināts jostas daļas izliekums, pleci un kakls izvirzīti uz priekšu. Šādā pozā plecu muskuļi ilgstoši ir pārslogoti, bet vēdera un starplāpstiņu muskuļi iestiepti, tāpēc nespēj būt pietiekami aktīvi, lai noturētu pareizu stāju.
Ārkārtīgi būtiski ir pareizi sēdēt pie datora, jo bieži vien darba vide ir iekārtota pareizi, bet cilvēks sēž nepareizi. Mugura jāatbalsta pret krēsla atzveltni, krēsls ir jāpiestumj pie galda, lai nebūtu vēlme stiepties uz priekšu un veidot kūkumu. Kājām gūžu un ceļu locītavās jābūt saliektām 90 grādu leņķī, pēdas jāatbalsta pret grīdu; ja kājas sakrustosi, tad iegurnis vienā pusē pacelsies uz augšu, līdz ar to arī viens plecs būs augstāk. Tāpat nav vēlams kājas sakrustot zem krēsla, jo tas traucēs asinsriti un limfas plūsmu. Apakšdelmus atbalsti pret galdu, elkoņus turot aptuveni 90 grādu leņķī. Datoru novieto sev pretī tā, lai ekrāns būtu acu augstumā. Ja lieto portatīvo datoru, iegādājies paliktni, lai paceltu to augstāk.
Kādas metodes ir mediķu arsenālā?
Vingrošana. Ilgtermiņā vislabāk palīdz vingrošana, jo tā nostiprina muskuļus. Lai panāktu vēlamo efektu, vismaz trīs reizes nedēļā veic spēka vingrojumus. Tā stiprināsi vājo muskulatūru, savukārt stiepšanās vingrojumus un plecu, roku izapļošanu ieteicams veikt katru dienu. Cerēto rezultātu iegūsi, trenējot ne tikai plecus un lāpstiņas; svarīgi ir stiprināt visu muguru un arī vēderpresi.
Masāža lieliski mazina muskuļu saspringumu, bet tā nevar būt vienīgā ārstēšanas metode. Ja muskuļus netrenēsi, pēc kāda laika problēma atkārtossies. Šāda masāža sākumā nebūs patīkama, jo trigerpunkti – savilktie muskuļu bumbulīši – ir sāpīgi, un, lai tos atbrīvotu, nepieciešams spiest uz saspringuma punktu, kas ir nepatīkami. Sāpes var būt tikai tajā vietā, kur spiež, bet tās mēdz izstarot arī uz roku vai galvu. Vēlamais masāžas kurss – 5–10 reizes.
Fizikālā terapija ir lieliska papildu metode. Procedūras vienmēr nozīmē fizikālās un medicīnas rehabilitācijas ārsts, kurš varētu ieteikt kādu no šīm metodēm – TENS jeb transkutānu elektroneirostimulāciju, amplipulsu, triecienviļņu terapiju, elektromiega terapiju, ultraskaņu vai elektroforēzi. Visu šo procedūru uzdevums ir uzlabot asins apgādi un limfas atteci, kas veicinās barības vielu piegādi muskuļiem un atslābināšanos. Parasti nepieciešamas 10 procedūras, bet triecienviļņu terapijai ir spēcīgāka iedarbība, tādēļ tās kurss ir 3–5 reizes.
Ko darīt mājās?
- Pašmasāža ir lielisks līdzeklis, lai mājās, skatoties televizoru, atbrīvotu saspringtos trigerpunktus. Paņem tenisa bumbiņu, piespied sāpīgajam punktam un paturi 1–2 minūtes. Tāds pats efekts būs, veicot pašmasāžu ar rokām.
- Labi palīdz stiepšanās vingrojumi, kā arī dziļā elpošana, kas atslābina nervu sistēmu.
- Ja tev patīk pastaigas, dodies ārā ar nūjām, jo nūjojot nodarbināsi 90 % muskuļu. Svarīgi nūjot pareizi – ar taisnām rokām, lai kārtīgi izkustinātu plecus.
- Guli 8 stundas, jo miegā viss organisms, tostarp muskuļi, atjaunojas.
- Adatainie paklājiņi uzlabo asinsriti un mazina saspringumu.
- Ja tev patīk peldēt, dari to pareizi – kraulā, ieliekot galvu ūdenī, vai uz muguras. Atliecot galvu atpakaļ, kakla muskulatūra saspringst vēl vairāk.
- Dzer ūdeni, jo tā trūkuma dēļ samazinās muskuļu apgāde ar barības vielām, un tas var veicināt saspringumu.
Kad ātri jāmeklē ārsta palīdzība?
Ja sāpju dēļ naktī nevari gulēt, rokas tirpst vai tajās grūti noturēt priekšmetus, ir nepārejošas galvassāpes un to izraisīta slikta dūša, stiprs reibonis, tad nekavējoties jāmeklē ģimenes ārsta vai neirologa palīdzība.
Ņem vērā!
Pretsāpju ziedes nedrīkst lietot ilgāk par 14 dienām. Lieto tās tikai tad, ja nelīdz ne pašmasāža, ne stiepšanās, ne vingrošana.
Citi šobrīd lasa
