Tā ir reti apspriesta, taču gana bieži sastopama un ļoti lipīga infekcijas slimība, žurnālam "Mammām un Tētiem. Bērnudārznieks" norāda dermatoloģe, veneroloģe Inga Mētra.
Kas īsti ir moluski?
Definīcija vēsta, ka kontagiozie moluski (Molluscum contagiosum) ir bērnībā izplatīta ādas vīrusu infekcija, kas izraisa lokālas epidermas papulonodozas kopas jeb kārpiņām līdzīgus veidojumus. Tas ir DNS vīruss no baku vīrusgrupas, kam izšķir divus apakštipus, taču tie abi rada līdzīgus bojājumus uz ādas. Vīruss vairojas ādas virskārtas – epidermālo – šūnu citoplazmā.
Pagaidām gan ir ļoti maz pētījumu saistībā ar šīs vīrusinfekcijas inkubācijas periodu, taču tiek lēsts, ka tas ir no divām nedēļām līdz pat sešiem mēnešiem. Veidojumi parasti parādās dažas nedēļas pēc saskares ar inficēto cilvēku vai priekšmetu, taču infekcija noteikti neizplatās klepojot vai šķaudot, jo tā paliek vien ādas virsējā slānī un necirkulē pa visu ķermeni. Tas nozīmē arī to, ka tad, kad izzudis pēdējais molusku radītais ādas bojājums, arī vīruss ir pagājis, un cilvēks vairs nevar to izplatīt citiem.
Zināšanai par moluskiem
Īsti nav skaidrs, vai slimība var izplatīties, vienkārši saskaroties ar šķietami neskartiem (neatvērtiem) bojājumiem, vai tomēr nepieciešama saskare ar veidojumu saturu – biezpienveida izdalījumiem, ko satur moluski.
Molluscum contagiosum nav līdzīgs herpes vīrusiem, kas ilgstoši var palikt neaktīvā stāvoklī ķermenī un pēc kāda laika atkal izpausties. Ja moluski izzūd, tad uz neatgriešanos, ja vien nav notikusi atkārtota inficēšanās.
Kā saprast, ka tavam bērnam ir tieši moluski?
Jāteic, nezinātājs patiešām var nodomāt, ka uzmetusies kārpiņa. Īpaši, ja sākotnēji ir tikai viens veidojums. Tomēr visbiežāk moluski vairojas, un parasti tie ir mazi – no diviem līdz sešiem milimetriem – epidermāli mezgliņi, lai gan var izaugt arī lielāki – līdz pat 10–20 mm.
Vizuāli tie ir izciļņi uz ādas, atgādinot mazus kupolus ar spīdīgu virsmu. Parasti ādas krāsā, lai gan var būt arī sarkani vai rozā.
Moluski var uzrasties jebkurā ķermeņa vietā, tostarp uz sejas, kakla, rokām, kājām, vēdera un pat dzimumorgānu rajonā, taču uz ādas, ne gļotādām. Retāk tie būs uz plaukstām, pēdām un galvas matainajā daļā.
Spilgtākā moluskiem raksturīgā pazīme ir veidojuma pašā centrā esoša bedrīte, kas pildīta ar biezpienveida saturu. Lai gan to var izspiest gluži tāpat kā, piemēram, pinnes, tomēr to darīt nedrīkst, jo saturs ir ļoti infekciozs. Kā iepriekš minēts, tas ir galvenais veids, kā infekcija tiek izplatīta.
Nekādu citu saslimšanas pazīmju nav.
Uzmanīgi!
Parasti šie veidojumi neniez un nerada arī citas sūdzības, taču, ja moluski tiek sakairināti, piemēram, ar drēbēm, tie var iekaist un niezēt, kļūt jutīgāki. Rezultātā bērns var sakasīt skarto vietu, kas nozīmē gan iespējamu nelielu asiņošanu no veidojumiem, gan arī lielāku iespējamību nodot infekciju kādam citam – uz bērna rokām būs molusku saturs, ko viņš var atstāt uz mantām un citām virsmām, kurām pieskarsies. Tāpat sakasītie veidojumi var iekaist.
Kurā vecumposmā visbiežāk inficējas?
Arī kontagiozos moluskus var dēvēt par bērnu slimību, jo visizplatītākā šī infekcija ir bērniem vecumā no viena līdz 10 gadiem, taču skart var arī pieaugušos.
Tāpat kā citas slimības, arī moluski naskāk piemetas cilvēkiem ar novājinātu imūnsistēmu, piemēram, onkoloģiskiem pacientiem, HIV inficētajiem u. c. Šādos gadījumos veidojumi var būt lielāki un grūtāk ārstējami.
Pie riska faktoriem pieder arī atopiskais dermatīts, jo šiem cilvēkiem ir novājināta ādas aizsargbarjera. Šī iemesla dēļ pastāv arī lielāka varbūtība, ka moluski izplatīsies uz citām ķermeņa daļām.
Svarīgi atcerēties!
Tiek uzskatīts, ka vīruss var izplatīties, koplietojot peldbaseinus, vannu, saunu vai citu mitru un siltu vidi, taču tas nav pierādīts. Pētnieki uzskata, ka Molluscum contagiosum, visticamāk, tiek izplatīts, koplietojot dvieļus un citus priekšmetus ap baseinu vai saunu, nevis caur ūdeni.
Tas, kuram jau ir moluski, var šo vīrusu izplatīt citās ķermeņa daļās, pieskaroties vai skrāpējot bojājumu un pēc tam pieskaroties kādai citai sava ķermeņa daļai. To sauc par autoinokulāciju.
Pieaugušajiem moluski var izplatīties: skūšanās ceļā, seksuāla kontakta ceļā.
Kā ārstē?
Lai cik savādi tas skanētu, tomēr parasti ārstēšana nav nepieciešama, jo kontagiozie moluski izzūd paši. Tikai jāņem vērā, ka tam vajadzīgs gana ilgs laiks un pēc tam, kad veidojumi sadzijuši, āda sākotnēji var izskatīties balta, rozā vai pat purpursarkana, taču laika gaitā parasti tā atgūst savu normālo toni.
Tomēr visbiežāk ārstēšana notiek – kaut vai tādēļ, lai bērns varētu apmeklēt baseinu. Ir dažas metodes, kas var palīdzēt paātrināt veseļošanās procesu.
Ja nepieciešama aktīva ārstēšana:
Tiek izmantotas dažādas lokālas terapijas, tostarp salicilskābe un kālija hidroksīds 5% (Infectodell). Tie darbojas, kairinot veidojumus un izraisot to iekaisumu. Pēc tam imūnsistēma atklāj vīrusu un uzveic moluskus. Zāles jālieto uzmanīgi, lai novērstu nevajadzīgu ādas kairinājumu. Dažreiz skartajā vietā paliek neliela rēta vai bālāks ādas laukums.
Podofilotoksīna krēms (0,5%) – lietojams pieaugušajiem, bet nav ieteicams grūtniecēm, jo ir iespējama toksiska ietekme uz augli.
Citas lokālas terapijas iespējas ir jods, tretinoīns un imikvimods (T šūnu modifikators). Imikvimoda efektivitāte nav pierādīta Molluscum contagiosum ārstēšanai bērniem, un tas nav ieteicams bērniem iespējamo blakusparādību dēļ.
Citas metodes:
- Moluskus var sasaldēt ar šķidro slāpekli (krioterapija).
- Var pielietot lāzerterapiju.
- Lokālā anestēzijā moluskus var nokasīt ar asu instrumentu kireti.
Pakāpeniskā bojājumu ārstēšanā izmanto perorālu terapiju, kas īpaši piemērota bērniem:
- Iekšķīgi lietojamas Isoprinosine 500 mg tabletes, taču nedrīkst pārsniegt dienā pieļaujamo devu. Ārsts smalki aprēķinās nepieciešamo devu, ņemot vērā bērna svaru. Šo medikamentu atļauts lietot bērniem no viena gada vecuma, lai stimulētu imūno sistēmu cīnīties pret vīrusu infekcijām.
- Vēl viens perorāls līdzeklis, kas var sniegt vēlamo efektu, ir cimetidīns.
Jāpiebilst, ka medikamentu lietošana ir ilgstoša – vairāku mēnešu garumā un tikai pēc ārsta noteiktas shēmas.
Kas notiek, ja neārstē?
Ja vien imūnā sistēma darbojas kā nākas, kas nozīmē, ka nav liela riska iedzīvoties, piemēram, kādos strutainos veidojumos uz ādas, tad šis vīruss ir salīdzinoši nekaitīgs. Vien jāņem vērā, ka papulas var saglabāties līdz diviem gadiem vai pat ilgāk, taču biežākajā scenārijā veidojumi un līdz ar tiem arī pati infekcija izzūd sešu līdz 18 mēnešu laikā neatkarīgi no tā, vai tiek lietota kāda ārstēšanas metode, vai ne.
Vai un kā iespējams nesaslimt?
Labākais veids, kā izvairīties no molusku vīrusinfekcijas, ir ievērot labus higiēnas ieradumus. Kā minēts, šis vīruss dzīvo tikai ādas virskārtā, tāpēc galvenais vairogs, kas var pasargāt no inficēšanās ar to, ir roku mazgāšana. Tāpat nevajadzētu koplietot dvieļus, apģērbu un citus personiskus priekšmetus.
Ja gadījies inficēties
Kamēr uz ādas redzami veidojumi un ja vien visas skartās vietas nav iespējams nosegt ar apģērbu vai pārsējiem, svarīgi:
- nepiedalīties kontakta sporta veidos, piemēram, cīņās, basketbolā;
- izvairīties no darbībām, kurās tiek izmantots kopīgs aprīkojums, piemēram, ķiveres, beisbola cimdi un bumbas;
- atturēties no peldēm baseinā, pirts vai SPA zonas apmeklējuma;
- neskūt un neveikt elektrolīzi vai citas fizikālas procedūras vietās, kur parādījušies moluski;
- nelietot kopīgus dvieļus, drēbes, gultas veļu, rotaļlietas u.tml.;
- nespiest veidojumus, jo tas var atstāt rētas, turklāt izspiestais saturs ir ļoti infekciozs.
Citi šobrīd lasa
