Jauni pētījumi par sāls lietošanu. Iespējams, līdz šim mēs domājām nepareizi

Vairākus gadu desmitus mums ir stāstīts, ka ir jāsamazina sāls daudzums uzturā. Ikvienam medicīnas studentam tiek mācīts, ka sāls paaugstina asinsspiedienu un ka augsts asinsspiediens (hipertensija) izraisa sirds slimības, insultu un infarktu.
Sāls jeb pārtikas sāls (nātrija hlorīds) ir galvenais nātrija avots mūsu uzturā, un tas ir nepieciešams, lai organismā regulētu šķidruma daudzumu. Ja sāls ir par daudz, šķidrums uzkrājas un palielina asins plūsmas radīto spiedienu uz asinsvadu sieniņām – to tad arī sauc par hipertensiju, vismaz tāds bijis līdzšinējais pieņēmums.
Ideāli būtu, ja mēs nelietotu vairāk par vienu tējkaroti jeb sešiem gramiem sāls dienā. Pasaules Veselības organizācija saka, ka patēriņš būtu jāsamazina līdz pieciem gramiem dienā, savukārt Somijā valsts veselības iestādes gribētu panākt, lai ieteicamais daudzums tiktu samazināts līdz trim gramiem dienā, un Kanādas valsts iestādes mēģina panākt, lai dienā tiktu lietoti tikai 2,3 grami sāls. Lielākā daļa cilvēku dienā apēd aptuveni astoņus gramus sāls, un galvenā daļa tiek uzņemta ar rūpnieciski ražotiem produktiem.
Pētnieki apgalvo, ka tad, ja mēs visi varētu samazināt sāls patēriņu līdz ieteicamajam līmenim, insulta izraisīta mirstība samazinātos par 14%, bet mirstība no koronārās sirds slimības hipertensijas slimniekiem – par 9%, savukārt cilvēkiem ar normālu asinsspiedienu šie skaitļi samazinātos attiecīgi par sešiem un četriem procentiem. Visā pasaulē tādējādi būtu par 2,6 miljoniem sirds slimību izraisītu nāves gadījumu gadā mazāk.
Apvienība World Action on Salt and Health (WASH) uzskata, ka sāls daudzums uzturā ir vienīgais svarīgākais faktors, kas iespaido asinsspiedienu, daudz svarīgāks par vingrošanu vai pievēršanos veselīgas uzturam, kurā netrūkst augļu un dārzeņu.
Lielbritānijā Anglijas Veselības dienesta pozīcija ir tikpat kategoriska. Beidzamajā ziņojumā par sāls lietošanu uzturā izteikts apgalvojums, ka “pastāv noteikta saistība starp sāls patēriņu un paaugstināta asinsspiediena risku, [un] paaugstināts asinsspiediens ir kardiovaskulāro slimību riska faktors”.

Maz sāls, liela mirstība
Beidzamo divdesmit gadu laikā zinātnieki pētījumos nonākuši pie secinājumiem, kas ir pretrunā šai vadošajai teorijai. Vienu no jaunākajiem pētījumiem veikuši pētnieki no Makmāstera universitātes Kanādā, kas bija izpētījuši 133 118 pieaugušo (vidējais vecums – 55 gadi) veselību un uzturu. 63 559 cilvēkiem bija augsts asinsspiediens, pārējo rādītāji bija normāli. Pētnieki konstatēja, ka tie, kam nātrija līmenis urīnā bija viszemākais (mazāk nekā 3 g dienā), vairāk piedzīvoja letālu un neletālu infarktu un insultu nekā tie, kas no organisma bija izvadījuši vairāk sāls.
Šo sakarību varēja novērot gan tad, ja cilvēkiem jau bija paaugstināts asinsspiediens, gan tad, ja tas bija normāls, lai gan zinātnieki uzsvēra, ka norādījumi par samazinātu sāls daudzumu visvairāk attiektos uz hipertensijas slimniekiem, kas ir pieraduši lietot daudz sāls. Taču pētnieki ir pārliecināti arī par to, ka, strauji samazinot sāls patēriņu, mēs varam iedzīvoties negaidītās veselības problēmās. Kā izteicies vadošais pētnieks Endrjū Mente (Andrew Mente): “Zems nātrija patēriņš nedaudz pazemina asinsspiedienu, ja salīdzinām ar vidējo sāls patēriņu, tomēr zemam nātrija patēriņam ir arī citas sekas, ieskaitot konkrētu nevēlamu hormonu sekrēcijas pastiprināšanos, tāpēc efekts no mazākas sāls lietošanas zūd. Būtiskākais jautājums nav tas, vai samazināts sāls patēriņš palīdz pazemināt asinsspiedienu, bet būtu jānoskaidro, vai tas uzlabo veselību.”
Pirmoreiz zinātnieki sakarību pamanīja jau pirms vairākiem gadiem – 1984. gadā, veidojot ASV Nacionālās veselības un uztura pārbaudes pārskatu (NHANES), viņi konstatēja, ka cilvēkiem, kam bija pārāk zems minerālvielu līmenis, īpaši sālī atrodamā kalcija, kālija un magnija daudzums, bija būtiski lielāks hipertensijas risks.
Samulsuši par šādiem atklājumiem, pētnieki no Kalifornijas universitātes Deivisā aplūkoja jaunāko pārskatu datus – NHANES III ar 10 033 pētījuma dalībniekiem un NHANES IV ar 2311 dalībniekiem. Viņi konstatēja to pašu sakarību. Tie, kam minerālu līmenis uzturā bija zems, bija augstāks asinsspiediens, it īpaši augsts sistoliskais asinsspiediens (rādītājs, kas atspoguļo spiedienu uz asinsvadu sieniņām, sirdij saraujoties).
Arī citi pētnieki gadu gaitā novērojuši to pašu fenomenu. Zinātnieku komanda no Alberta Einšteina medicīnas koledžas Ņujorkā, kas bija sekojuši līdzi gandrīz 3000 cilvēku veselībai, kam bija viegla vai vidēji smaga hipertensija, konstatēja, ka tiem, kam asinīs bija viszemākais nātrija līmenis, it īpaši vīriešiem, bija vairāk nekā četras reizes augstāks infarkta risks salīdzinājumā ar tiem, kam nātrija līmenis bija visaugstākais.

Vairāk ļauna nekā laba
Pētnieki no Lēvenes universitātes Beļģijā ir vēl kategoriskāki – viņi apšauba vadlīnijas par sāls daudzuma samazināšanu uzturā un apgalvo, ka tās nodara vairāk ļauna nekā laba. Gandrīz astoņus gadus viņi sekoja līdzi ap 3600 pieaugušu pētījuma dalībnieku veselībai. Pētījuma sākumā nevienam nebija sirds slimību un vairāk nekā 2000 bija normāls asinsspiediens. Šo gandrīz astoņu gadu laikā nomira 74 cilvēki – 50 pētījuma dalībnieki, kam urīnā bija zems nātrija līmenis, 24 ar vidēju nātrija līmeni un 10 – ar augstu nātrija līmeni urīnā (mirstības rādītājs attiecīgi bija 4%, 2% un 0,8%). Citiem vārdiem sakot, sirds slimību izraisītu nāves gadījumu skaits bija būtiski lielāks grupā, kur dalībniekiem bija zemākie nātrija rādītāji. Pētījumā arī neatklājās, ka pastāvētu kāda saistība starp augstu nātrija līmeni no pārtikas sāls lietošanas un augstu asinsspiedienu.
“Mūsu pētījuma atklājumi atspēko ar datoru modelētās aplēses par izglābtajām dzīvībām un ietaupīto naudu veselības aprūpē, ko varētu panākt, ja cilvēki uzturā samazinātu sāls patēriņu,” sacīja vadošā pētniece Kataržina Stolarca-Skržipeka (Katarzyna Stolarz-Skrzypek).
Zinātnieki skaidro, ka šīs aplēses par dzīvībām, ko būtu iespējams glābt, samazinot sāls patēriņu uzturā, ir tikai aplēses, nevis fakti ar pierādījumiem.

Ir vairāki bioloģiski iemesli, kāpēc sāls patēriņa samazināšana var radīt nevēlamas sekas un pat būt bīstama veselībai.
1. Ja lietojam pavisam nedaudz sāls (kas satur daudz kaulu, muskuļu un imūnsistēmas pareizai funkcionēšanai nepieciešamo minerālvielu), organisms sāk izstrādāt vairāk enzīma renīna un hormona aldosterona, kas paaugstina asinsspiedienu. Tas izskaidro, kāpēc cilvēkiem, kas uzturā bija lietojuši vismazāk sāls, bija visaugstākie asinsspiediena rādītāji.
2. Nieres regulē nātrija izdalīšanos atkarībā no daudzuma, kas uzņemts ar barību, tādēļ nav tiešais korelācijas starp apēsto sāls daudzumu un nātrija līmeni organismā. Šāda regulācija izskaidro individuālo reakciju uz sāls patēriņa samazināšanu, dažiem spiediens strauji kāpj, savukārt citiem tas būtiski krītas.
3. Samazinot sāls daudzumu uzturā, palielinās insulīna rezistence, kas vēlāk var izraisīt otrā tipa cukura diabētu un sirds slimības. Kādā pētījumā, kurā piedalījās ap 400 hipertensijas slimnieku, atklājās, ka tiem, kas bija ierobežojuši sāls patēriņu, bija augstāks glikozes un insulīna līmenis, ko izstrādā aizkuņģa dziedzeris, lai sašķeltu cukurus, ko uzņemam ar ēdienu. Tiem, kas ikdienā lietoja daudz sāls, šie rādījumi bija mazāki.
Daži pētnieki no Alberta Einšteina medicīnas koledžas uzskata, ka to, kā sāls patēriņš patiesībā ietekmē asinsspiedienu un sirds slimību risku, mēs varētu uzzināt tikai tad, ja būtu veikts apjomīgs kontrolēts klīnisks pētījums, kurā sekotu līdzi cilvēku veselībai, kuri mazsāls diētu ievērotu vairākus gadus. Taču šāds pētījums ir ļoti dārgs. Tāpēc, kā saka profesors Hilels Koens (Hillel Cohen), mums atliek vien samierināties ar solījumiem, ka mūsu veselība uzlabosies, lai gan šo solījumu pamatā ir apšaubāma zinātne un vispārināti pieņēmumi.

Pasniedziet sāli! Ir dzimusi jauna teorija
Ideja par to, ka sāls ir saistīts ar asinsspiedienu, pirmo reizi parādījās 1904. gadā un pēc trim gadiem tika atspēkota. Nākamo četrdesmit gadu laikā pētījumu atklājumi liecināja gan tai par labu, gan pretēji, līdz ārsts un Djūka universitātes pētnieks Voliss Kempners ( Wallace Kempner) sāka ārstēt dažus cilvēkus ar mazsāls diētu.
Tomēr tas bija Lūiss Dāls (Lewis Dahl), ārsts no Brūkheivenas Nacionālās laboratorijas Ņujorkā, kurš padarīja šo teoriju nozīmīgu un populāru. Viņš veica pētījumu dažādās iedzīvotāju grupās un konstatēja, ka biežāk hipertensija izpaužas cilvēkiem, kas vairāk lietojuši sāli, savukārt tiem, kas to lietojuši mazāk, šī problēma bija reti sastopama.
Tā kā tas bija tikai novērojums, Dāls savu teoriju pārbaudīja neskaitāmos eksperimentos ar žurkām. Daudzus gadus viņam izdevās saviem pētījumiem radīt žurku šķirnes, kas bija jutīgas pret sāli un izturīgas pret to. Viņš arī varēja parādīt, ka žurkām, kas bija jutīgas pret sāli, asinsspiedienu varēja samazināt, ja terapijā pievienoja kāliju, kas mūsdienās joprojām tiek izmantots hipertensijas ārstēšanā.

Kāds ir labs asinsspiediens?
Augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir medicīniska diagnoze, tomēr tai ir arī sava mode. Pēdējo gadu laikā normāla spiediena slieksnis ir nemitīgi krities – asinsspiediens, ko savulaik uzskatīja par normālu, mūsdienās tiek uzskatīts par bīstamu.
Tagad augsts asinsspiediens ir jebkurš rādījums, kas pārsniedz 140/90 mmHg (dzīvsudraba milimetri), pirmais skaitlis norāda sistolisko spiedienu, kad sirds saraujas, un otrs – diastolisko, kad sirds ir atslābusi starp sitieniem.
Lūk, kāds ir aptuvenais asinsspiediena rādījumu (mmHg) sadalījums!
•    Normāls: zem 120/80
•    Pirmshipertensija: 130/90
•    Hipertensija, 1. stadija: 140–159/90–99
•    Hipertensija, 2. stadija: 160+/100+
•    Hipertensijas krīze (ārkārtas situācija): 180+/110+

Vai sāls var izglābt dzīvību?
Sāls patēriņa samazināšana var nodarīt lielāku kaitējumu nekā labumu – tā secinājuši Lēvenes universitātes pētnieki Beļģijā, kas gandrīz astoņus gadus bija sekojuši vairāk nekā 3600 pieaugušo veselībai.
Pētījuma laikā nomira 50 dalībnieki ar zemu nātrija līmeni urīnā. Salīdzinājumam – grupā ar vidēji augstu nātrija līmeni nomira 24, bet grupā ar augstu nātrija līmeni – 10 cilvēki (mirstības rādītājs attiecīgi ir 4%, 2% un 0,8%).
50 mirušie
Zems nātrija līmenis
24 mirušie
Vidējs nātrija līmenis
10 mirušie
Augsts nātrija līmenis

Labāks ir nerafinētais sāls
Svarīgākais nav sāls daudzums, bet gan sāls veids, apgalvo Holistiskās medicīnas centra vadītājs ārsts un vairāku grāmatu autors Deivids Braunsteins (David Brownstein).
Mēs visi lielākoties patērējam rafinēto sāli, kas ir zaudējis lielāko daļu veselībai nepieciešamo minerālvielu. Pārtikas sāls galvenokārt sastāv no nātrija un nedaudz joda, lai novērstu kāksli jeb vairogdziedzera palielināšanos.
Braunsteins apgalvo, ka nerafinēts sāls, salīdzinot ar rafinēto, satur aptuveni 80 mikroelementus, kas palīdz līdzsvarot virsnieru dziedzera darbību, veicina dabisku organisma detoksikāciju, paaugstina pH līmeni (organisma vide kļūst sārmaināka), uzlabo lipīdu vielmaiņu, pazemina asinsspiedienu un insulīna līmeni, novērš muskuļu sāpes un krampjus.
Kas tad ir nerafinēts sāls? Tas nav jūras sāls, ko redzam pārdošanā, stāsta Braunsteins. Arī rafinēts sāls var tikt tirgots ar šādu nosaukumu. Bieži uz rafinēta sāls iepakojuma ir rakstīts, ka tas ir jūras sāls, kas ir maldinoši, jo jebkurš sāls sākotnēji nāk no jūras.
Nerafinēts sāls satur aptuveni 80 minerālvielu, kam būtu jābūt norādītam uz produkta iepakojuma. Minerāli piešķir sālim arī nokrāsu, tāpēc tas atšķiras no rafinētā baltā sāls. Dažs var būt pelēcīgs, cits iesarkans – tas ir atkarīgs no minerālu daudzuma sālī. Nerafinēts sāls nav smalks, un to nevar uzkaisīt uz ēdiena no parasta sāls trauciņa.
Dr. Braunsteins iesaka divus produktus: Celtic Sea Salt ® (nopērkams www.celticseasalt.com) un Redmond’s Real Salt® jūras sāls (www.realsalt.com).

Braiens Habards (Bryan Hubbard), žurnāls "Ko Ārsti Tev Nestāsta" / Foto: Shutterstock