Portāls time.com apkopo pašas absurdākās lietas, ko skolotājiem nācies dzirdēt no savu audzināmo vecākiem.
1. „Kāda meitene nebija sagatavojusies kontroldarbam un neatbildēja uz lielāko daļu jautājumu. Protams, saņēma attiecīgu atzīmi. Pēc tam skolā ieradās pārskaitusies skolnieces māte un pateica, ka vērtēt vajadzēja tikai tos jautājumus, uz kuriem meitene ir atbildējusi. Tad viņai būtu 10 balles, jo tie jautājumi, uz kuriem jaunkundze izvēlējās atbildēt, bija atbildēti pilnīgi pareizi.”
2. „Manam puisim ir 23 gadi, un viņš nesen sāka strādāt ģimnāzijā par angļu valodas skolotāju. Šovasar viņš strādāja vasaras skolā, un kāds no tēviem ir palūdzis viņam vairs tik gaumīgi neģērbties. Esot arī painteresējies, vai tiešām nav gados vecāku skolotāju, kas varētu darīt šo darbu, jo viņa meita mājās par to tik runājot, kāds smukulītis ir viņu jaunais skolotājs.”
3. „Vecāku sapulcē: „Par manu meitu neuztraucieties, no viņas tāpat nekas dzīvē neiznāks. Viņai būs tikai jātaisa ēst un jākārto māja. Bet kā klājas manam dēlam?”
4. „Manā klasē mācījās absolūtais teicamnieks. Viņam visos priekšmetos bija tikai desmitnieki. Teicu viņa mātei, ka, manuprāt, viņam ir garlaicīgi. Viņa sarauca pieri un sacīja: „Aiziešu mājās un nekavējoties ar viņu par to nopietni parunāšu.””
5. „Skaidri redzams, ka bērns viltojis tēva parakstu pie neapmierinošas kontroldarba atzīmes. Skolotājs atklāj blēdību, tēvs atnāk uz skolu un dievojas, ka tas ir viņa paraksts. Viņa mazais princis tādējādi tiek cauri bez nepatikšanām. Pēc 2 nedēļām šis pats tēvs atnāk uz skolu pārskaities, ka viņš nav informēts par nopietnu projektu, kas viņa mazajam princim radot daudz stresa. „Es taču jūs informēju,” saka skolotājs, „redz, kur lapiņa ar informāciju, kuru lūdzu parādīt vecākiem, un uz tās ir jūsu paraksts. Tas taču ir jūsu paraksts?” – „Jā,” atbild tēvs.”
4. „O, jā, viņas uzvedība un agresija tiešām ir atkarīga no Mēness fāzēm. Skolniece publiski piedraudēja mani nogalināt, kad es no kontaktligzdas izrāvu viņas mobilā tālruņa lādētāju.”
5. „Es neesmu skolotājs, bet trenēju junioru sporta komandas. Reiz pie manis pienāca kāds tēvs un centās mani uzpirkt (piedāvāja 50 ASV dolārus), lai kādam puikam neļautu spēlēt futbola sacensībās, kuras tuvojās. Tie bija sešus gadus veci bērni. Jā, tas zēns pēdējās sacensībās bija izdarījis kritisku kļūdu, taču pats fakts, ka kāds no vecākiem bija gatavs maksāt, lai es nosēdinu bērnu uz rezervistu soliņa, ir prātam neaptverams.”
6. „Tas nav jūsu darbs – audzināt manu dēlu. Es nejokoju.”
7. „Mēs maksājam nodokļus, tāpēc skolotājiem ir jāstrādā tā, lai mūsu bērni varētu iestāties tajā augstskolā, kuru mēs esam izvēlējušies.”
8. „Mans audzēknis bija uzlecošā sporta zvaigzne, kuru pie sevis gribēja savervēt valsts labākās sporta skolas. Taču viņam neveicās angļu valodā, kuru es pasniedzu. Turklāt viņš patiešām mācījās ļoti slikti, pieķēru, ka viņš noraksta mājas darbus. Protams, pats to noliedza. Tad viņa māte sarunāja tikšanos ar skolas vadību, uz kuru tiku pasaukts arī es. Tikšanās laikā viņa man uzklupa un vainoja sportistu diskriminācijā. Es izvilku puiša mājas darbus un lasīju priekšā viņa atbildes: „Būdama 16 gadu veca meitene, es....” Māte tajā brīdī aizsvilās un sāka kliegt uz savu atvasi: „Tu pat nespēj normāli norakstīt! Idiots esi, vai? Kā tu vispār universitātē tiksi, ja pat norakstīt nemāki?”
9. „Tēvs man sacīja, ka neļaus savam dēlam lasīt dzeju, jo tādā gadījumā viņš „kļūs par geju”.”
10. „Intelektuālais īpašums ir ļoti neskaidrs jēdziens, ja runa ir par acīmredzamu plaģiātu.”
11. „Ja neļausiet manai meitai Ziemassvētku pasākumā dziedāt „Klusa nakts, svēta nakts”, es pārcelšu viņu un arī savu dēlu uz citu skolu, un jums te vairs nekad nebūs tāda talanta.”
Viņas meita galīgi netika galā ar tonalitāti, un, patiesību sakot, pat necentās, jo viņai tas absolūti nebija interesanti.”
12. „Spāņu valodas nodarbība. Kāda māte lūdz atbrīvot viņas bērnu no runāšanas spāņu valodā, paskaidrojot, ka viņas meitai ir kauns kaut ko teikt spāniski.”
13. „Kad runāju ar kādu no vecākiem par viņa atvases neapmierinošo uzvedību, saņēmu šādu atbildi: „No pulksten 8 līdz 14 viņš ir jūsu problēma, nevis manējā.”
14. „Atnāk trešklasnieces vecāki ar prasību sarakstu. 1) visiem klases bērniem ir aizliegts ņemts uz skolu pārtiku, kas satur glutēnu. Viņi nevēlas, lai viņu meita jūtas atšķirīga no pārējiem, kuri ēd glutēnu saturošus produktus. Nē, viņai nav celiakija. Tāds vienkārši ir ģimenes lēmums. 2) pieprasām mūsu meitai katru dienu ļaut izvēlēties, ar ko viņa grib sēdēt stundās (skolēnu sēdvietu plāns bija ilgi un rūpīgi saskaņots jau iepriekš). 3) viņu meita ir jāatbrīvo no vēstures stundām, jo meitene vēsturi tāpat labi zina, taču vēl nav pietiekami sagatavota, lai apmeklētu augstāka līmeņa nodarbības kopā ar izcilniekiem.”
15. „Kad strādāju par peldēšanas instruktoru, kāda māmiņa sūdzējās, ka viņas dēlam „nav progresa”. Tiesa, reizēm jutu, ka nespēju viņu attiecīgi motivēt, taču, manuprāt, viņam klājās ļoti labi. Kādā no nodarbībām ievēroju, ka puika atkal ir progresējis. Pat atļāvu viņam vienam (bez palīdzības) peldēt īsas distances (zēnam bija pieci gadi, un viņš ar kājām nevarēja aizsniegt baseina dibenu). Mātei tā nešķita. Viņa dusmojās un kliedza kaut ko no sērijas, ka „viņš nevar vienkārši kustēties uz priekšu un atpakaļ, kustinot kājas...” Saprotat, ka tieši tādā veidā cilvēki taču peld, vai ne?”
16. „Jā, mans bērns slikti uzvedas, mētā krēslus, sit citus bērnus un tamlīdzīgi, bet otrajā klasē jūs viņam atņēmāt papīra lidmašīnu un saburzījāt. Tātad jūs pats esat vainīgs. Manuprāt, labākais risinājums būtu, ka jums viņam palīdzētu salocīt jaunu lidmašīniņu un atvainotos. Es ticu, ka tas palīdzēs viņam uzlabot savu uzvedību.” Bērns tad jau bija sestajā klasē.”
17. „Kad studiju laikā strādāju skolā, kāds no vecākiem man atrakstīja e-pastu, lai ielieku viņa bērnam 7. Tāpat, bez iemesla. Vienkārši „ielieciet viņai 7.” Meitene saņēma neapmierinošu vērtējumu, un es vienkārši nespēju noticēt šai neprātīgajai rīcībai. „7, vienkārši ielieciet”.
18. „Keitlīnai nepatīk rakstīt, tāpēc no šodienas viņa kontroldarbus atbildēs mutiski.”
19. „Konferencē kāda pediatra ziņojumā bija pieminēta diagnoze – autisms. Māte uz to atbildēja: „Nezinu, kas tas ir, un arī negribu zināt. Es nekad nemeklēju Google kaut kādas medicīnas lietas.” Tajā pašā konferencē viņā ieminējās, ka vienam no iespējamiem bērna tēviem ir „kaut kāds Aspergera sindroms”.
20. „Pērn man kāds sacīja, ka „acīmredzams iemesls”, kāpēc es strādāju ar bērniem ar īpašām vajadzībām, ir tas, ka „nevaru atrast darbu skolā ar normāliem bērniem”.”
Citi šobrīd lasa
