Sievietei, kuras dzīves lielākā kaislība bija drēbes. 50. gados Vrīlenda bija Harper’s Bazaar modes redaktore, 60. gados – amerikāņu Vogue redaktore, no 1973. gada līdz pat savai nāves stundai 1989. gadā – Ņujorkas Metropolitēna mākslas muzeja kuratore. Visu šo laiku viņa atstāja iespaidu uz to, kā sievietes izskatās un ko viņas domā. Viņas dzīve apliecināja, ka konsekvents viedoklis rada stilu un piešķir personībai spēku un ietekmi. Savā autobiogrāfijā (1984. g.), kas tūlīt pēc tās iznākšanas kļuva par bestselleru, viņa rakstīja – aklumu mūža nogalē izraisījis tas, ka “dzīves gaitā viņa skatījusi pārāk daudz skaistu lietu”.
Nesen izdevniecībā Abrams Books klajā nākusi grāmata, kas ļauj ieskatīties Vrīlendas karjerā, vērojot viņas darbus un ieklausoties vārdos. 350 modes žurnālu stila lappušu fotogrāfiju izlase, kuras autoru statusā bijušas daudzas leģendāras personības – Ričards Avedons, Īrvings Pens u. c. Bildes bieži pavadīja trāpīgi “vrīlendismi”, kuri, laikam ritot, folklorizējušies. “Cilvēkiem, kas ēd baltmaizi, nav sapņu.” “Lielākā vulgaritāte ir jaunības un skaistuma imitācija.” “Bez emocijām nav skaistuma.” “Tā, ko var labi pārdot, ir cerība.” “Mazliet sliktas gaumes ir kā tīkama piparu piedeva – spēcinoša un veselīga.” Grāmata sniedz ieskatu arī 12 viņas kūrētajās izstādēs, kuru vidū bijusi gan spāņu modes metram Balensjagam veltīta ekspozīcija, gan leģendārā Senlorāna retrospekcija Īvs Senlorāns: 25 dizaina gadi. Apjomīgais, krāšņi ilustrētais almanahs ir īstena modes aprindām pietuvināto medusmaize.
www.abramsbooks.com
Una Meistere, Pastaiga.lv / Foto no publicitātes materiāliemCiti šobrīd lasa
