Atbild Kārlis Ozoliņš, sertificēts zobārsts RSU Stomatoloģijas institūta Zobu protezēšanas klīnikā.
“Jaunās digitālās tehnoloģijas CAD/CAM sniegtās iespējas, piemēram, intraorālais skeneris, 3D druka, frēzēšanas iekārta un digitālā restaurāciju plānošana, ir piemērotas neizņemamo restaurāciju kroņu, tiltu, zobu implantātu izgatavošanā. Tās nodrošina lielāku precizitāti, paredzamāku rezultātu, iespēju digitāli veikt dažādu smaida variantu modelēšanu. Pacientam un ārstam atliek tikai izvēlēties piemērotāko protezēšanas veidu, lai aizvietotu trūkstošos zobus ar implantu, tiltiņu vai kronīti. Arī tad, ja cilvēks būs izlauzis, nolauzis priekšējo zobu, viņš no klīnikas dosies prom ar īsā laikā izgatavotu pagaidu zobu, lai apkārtējie neko nepamanītu.
Arī sagatavošanās zobu implantātu ievietošanas operācijām noris digitāli. Kombinējot iegūtos intraorāli skenētos attēlus ar trīsdimensiju koniskā stara datortomogrāfijas attēlu, nosaka vispiemērotāko implantāta pozīciju. Atbilstoši šai pozīcijai seko implantāta kapes izgatavošana ar 3D printeri.
Protams, ne jau katrā zobārstniecības klīnikā ir pieejamas šādas modernas tehnoloģijas. To ieviešanā liela nozīme ir arī jau esošajam aprīkojumam. Neizņemamām restaurācijām visus darbus skenē un ar tiem strādā digitāli. Mūsdienās vairs nemodelē un nevasko, viss process ir pilnībā digitalizēts.
Kādos gadījumos digitālās tehnoloģijas tomēr neizmantojam? Tās nav piemērotas, piemēram, izņemamo protēžu izgatavošanā. Digitālo tehnoloģiju pielietojums būtu dārgāks un laikietilpīgāks, nekā to darot ar konvencionālām (parastām) metodēm. Lai izgatavotu standarta izņemamu protēzi, tautā sauktu par platīti, izmaksas būtu divreiz lielākas, jo nepieciešama 3D drukāšana, prototipi, laikošana.
Pat ja cilvēkam mutē vēl ir pietiekami daudz savu zobu un šīs protēzes var izgatavot pat ļoti precīzas, izmaksas būs lielākas.
Un tam ir vairāki iemesli:
■ ar intraorālo skeneri tehnoloģiski nav iespējams iegūt/reģistrēt digitāli pareizas mīksto audu robežas, labas smaganu pārejas krokas, lai iegūtu maksimāli atbilstošu rezultātu. Tā izmantošana noteikti nav zelta standarts izņemamo protēžu izgatavošanā;
■ nepieciešamība protēzi koriģēt un pielāgot pēc tās izgatavošanas, jo protēze sākotnēji var radīt diskomfortu vietās, kur tā spiež. Ja digitālā tehnoloģija neļauj precīzi reģistrēt mīksto audu robežas, šādi izgatavota protēze būtu jākoriģē vairāk nekā konvencionāli izgatavotā;
■ ja cilvēks ir zaudējis visus zobus vai zaudējis tā, ka viņam vairs nav fiksējams pareizs sakodiens (augšžokļa un apakšžokļa pareizs novietojums attiecībā vienam pret otru), ir nepieciešami vaska vaļņi, kas jākoriģē. Digitāli salikt sakodienu bezzobu žoklim teorētiski var, bet tas sadārdzinātu protēzes izgatavošanu. Šādos gadījumos joprojām ir nepieciešams atvērtais veidulis (nospiedums), uz kura var veidot vaļņus.
Tāpēc izņemamām protēzēm joprojām izmantojam konvencionālo metodi – nospiedumu no pacienta mutes, un atbilstoši tam pārējais darbs tiek veikts zobu tehniskajā laboratorijā.”
Saistītās ziņas
Citi šobrīd lasa
