“Runājot par vecākiem (gan Latvijas iedzīvotājiem, gan ukraiņiem), ir jāatceras palīdzētāja zelta likums: pašaprūpe. Vecākiem šobrīd vajag ļoti daudz spēka, enerģijas, lai saglabātu mieru, palīdzētu savām atvasēm, mēģinātu radīt drošības sajūtu.
Līdz ar to vecākiem ir ārkārtīgi svarīgi rūpēties par sevi, cik vien iespējams. Tas arī var būt saistīts ar mazām darbībām, piemēram, pastaiga, rūpes par sevi vai zvans speciālistam,” Bašinska teica un piebilda, ka vecāki var zvanīt gan uz Bērnu un pusaudžu uzticības tālruni 116111, gan Pieaugušo krīzes tālruni 116123.
Ieviest rituālu, kas pietur pie realitātes
Šajā spriedzes pilnajā laikā būtu noderīgi, ja pieaugušie atrastu kādu veidu, kā nodarbināt savu prātu, lai nebūtu viss laiks jāpavada izmisumā vai bailēs.
“Būtu labi, ka vecāks šobrīd atrod vismaz vienu lietu, ko viņš ikdienā dara katru dienu, piemēram, no rīta pagatavo brokastis, samīļo bērnus vai tuviniekus, velta vismaz vienu stundu laika savām domām vai palasa grāmatu. Tas ir sava veida rituāls, kas pieaugušo pietur pie realitātes.”
Izveidot savu atbalsta sistēmu
Latvijas vecāki zvana speciālistiem un jautā ne tikai par bērniem, bet arī par to, kā sev palīdzēt šajā situācijā. Tad tiek runāts arī par atbalsta sistēmu, piemēram, vai ikdienā palīdz dzīvesbiedrs, vecāki vai vecvecāki.
Varbūt ir iespējams vienoties ar vecvecākiem, ka bērni kādas brīvdienas pavada pie viņiem, lai vecāki var sakārtot savas domas, emocijas un attiecības?
“Jāatceras, ka Latvijas bērniem un vecākiem šobrīd dzīve neapstājas. Patiesībā arī bailēs un izmisumā ir jāfunkcionē, jāstrādā, jāpelna nauda, jārūpējas par ģimeni.”
Sākt ar maziem solīšiem
Krīzes laikā nevajadzētu domāt par ļoti tāliem un lieliem nākotnes mērķiem un plāniem, bet gan tikai par maziem solīšiem. Piemēram, ko es varu izdarīt tieši šodien, lai man rastos sajūta, ka es kaut ko kontrolēju un esmu drošībā?
Piemēram, es varu sagatavot 72 stundu krīzes somu, kā arī izdomāt vismaz teorētisku plānu, kur varētu aizbraukt un patverties draudu gadījumā. Tāpat varu sazināties ar attālākiem radiniekiem un pārrunāt dažādas situācijas ar tuvākiem ģimenes locekļiem.
Var runāt arī par kara draudiem Latvijā
Tabu tēma nav arī par iespējamu karu un iebrukumu Latvijā. “Tādas sarunas mums arī ir bijušas. Tas ir pilnīgi normāli šajā situācijā. Ir jāsaprot, ka neviens neticēja, ka Krievija uzbruks Ukrainai. Vai mēs varam šobrīd paredzēt vīziju [par Latviju]?”
Vecākiem, kuri zvana un lūdz palīdzību saistībā ar kara situācijām, speciālisti iesaka dažādus uzticamus un patiesus informācijas avotus, ko pēc tam var nodot arī saviem bērniem.
Palīdzība pieejama 24/7
Ar Bērnu un pusaudžu uzticības tālruņa speciālistiem var sazināties par tālruni 116111. Tas ir bezmaksas un anonīms tālrunis, un darbinieki strādā katru dienu visu diennakti.
Tāpat ir iespējams sazināties čatā un caur e-pasta vēstulēm, apmeklējot mājaslapu www.uzticibastalrunis.lv. Čata darbalaiks ir darbadienās no pulksten 12 līdz 20.
Citi šobrīd lasa
