Kā atklāja tiesībsargs, bērna kopšanas atvaļinājuma izmantošanas iespējas un ilgumu "netieši noteic LZP, nevis bērna vecāks", lai arī LZP nav šādu pilnvaru, jo sievietes - zinātnieces darba līgumus noslēdz ar augstskolām.
Konstatēta arī grūtniecības un maternitātes atvaļinājuma izmantošana, vai nu to ieskaitot projekta laikā, vai arī projekta izpildes laiks tiek pagarināts grūtniecības un maternitātes atvaļinājuma dēļ, bet par to sieviete nesaņem atalgojumu.
Šāda situācija rodas, jo Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu izlietojums tiek plānots uz konkrētu - septiņu gadu - budžeta periodu, nosakot precīzu beigu termiņu, kad visiem projektiem ir jābūt pabeigtiem konkrētā budžeta periodā. Līdz ar to, tiesībsarga ieskatā, rodas pretruna starp regulā paredzēto dzimumu līdztiesības principu un termiņa ievērošanu, ja grūtniecība iestājas tuvāk regulā noteiktajam beigu termiņam.
LZP šobrīd piedāvā tādus risinājumus, kas ir pretrunā ar sieviešu - zinātnieču karjeras veicināšanu, piemēram, pārtraukt projektu, kas var nozīmēt arī darba tiesisko attiecību izbeigšanu, uzskata tiesībsargs. Šāda diskriminējoša attieksme LZP un Latvijas Universitātei būtu "nekavējoties jāpārtrauc".
Eiropas Komisija ir ieteikusi segt projekta atlikušās izmaksas no nacionālā budžeta līdzekļiem vai sasaistīt projekta tēmu ar nākamajā budžetā iekļautajām tēmām, tomēr, pēc tiesībsarga paustā, šādu risinājumu atbildīgās institūcijas nav piedāvājušas.
Finanšu ministrijai ir sniegtas rekomendācijas veikt nepieciešamos grozījumus normatīvajā regulējumā, lai nodrošinātu darba un privātās dzīves balansu sievietēm zinātnē, ja tiks turpināta jauno pētnieku atbalsta programma.
Ja Finanšu ministriju neapmierina Eiropas Komisijas priekšlikums segt izmaksas no nacionālā finansējuma gadījumos, kad zinātniece izmanto ar grūtniecību saistītos atvaļinājumus, ministrijai būtu jārod risinājums Eiropas Savienības līmenī, lai nodrošinātu privātās dzīves un darba balansu.
Citi šobrīd lasa
