Izstādē piedalīsies: Hannu Kehonens, www.creadesign.fi, un Kaija Poijula, www.artists-o.fi, no Somijas, Bjerns Dālstrēms, www.dahlstromdesign.se, no Zviedrijas, Sirēna Elise Vilhelmsena, www.sirenelisewilhelmsen.com, un Larss Markuss Vedelers www.vdlr.net, no Norvēģijas, Katrīna Olina, www.katrin-olina.com, un Andrea Māka www.andreamaack.com, no Īslandes, Cecīlija Manza, www.ceciliemanz.com, un Johans Karlsons, www.jacstudios.dk, no Dānijas, Martins Pērns, www.iseasi.ee, un Mare Kelpmane, www.marekelpman.eu, no Igaunijas, Ieva Kalēja, www.mammalampa.lv, un Pēteris Bajārs, www.india.lv, no Latvijas, Jozs Brundza, www.ltdstudio.lt, un Rasa Baradinskiene, www.rasadesign.lt, no Lietuvas.
Organizatori: Ziemeļu Ministru padomes Somijas prezidentūra; Ziemeļu Ministru padomes birojs Latvijā; Ziemeļvalstu un Baltijas valstu vēstniecības Rīgā; Dānijas Kultūras institūts; Rīgas Mākslas telpa un SIA Rīgas Nami
Ziemeļu un Baltijas valstu dizaineru pasākumi iekļaujas Dizaina Informācijas centra rīkotajā festivālā „Dizains.Nākotne 2011”.
Pastaigas saruna ar projekta kuratoru Kari Korkmanu
Soms Kari Korkmans ir Helsinku Dizaina nedēļas dibinātājs un galvenais organizētājs. Pa vidu visiem sabiedriskajiem pienākumiem Kari nodarbojas ar zīmola Luovi producenta pienākumiem un ir somu dizaina patriots ne tikai vārdos, bet arī darbos. Uz interviju ar Pastaigu Ziemeļvalstu Ministru padomes birojā Rīgā viņš ierodas ar sava zīmola somu plecos un saziņai izmanto par sinonīmu nācijas veiksmes stāstam kļuvušo pašmāju Nokia viedtālruni.
Helsinu Dizaina nedēļa ir viens no centrālajiem pilsētas dizaina pasākumiem, un tās vēriens arvien pieņemas spēkā. Teju katra pilsēta vēlētos kļūt par mājvietu tik visaptverošam un aizraujošam dizaina notikumam. Kā tas viss sākās?
Esmu ieguvis ekonomista izglītību un uz dizainu skatos no uzņēmējdarbības redzesleņķa. Helsinku Dizaina nedēļas rašanās iemesli bija ļoti praktiski – vēlējos kaut ko darīt sava zīmola un visa somu dizaina labā, veicināt tā popularitāti gan pie mums, Somijā, gan arī darīt to zināmu ārpus Skandināvijas robežām, vienlaikus padarot pašsaprotamu dizaina klātbūtni pilsētā. Man uzreiz bija skaidrs, ka Dizaina nedēļai noteikti jābūt starpdisciplināram pasākumam, kurā dizainu nesaprot šauri – kā tikai mēbeļu un citu produktu vizuālo veidolu –, bet pieņem arī modi un citas jomas kā dizaina nozares sastāvdaļas. Projekts ir audzis savos apmēros un vērienā. Nākamgad Dizaina nedēļa būs mugurkauls Helsinkiem – Pasaules dizaina galvaspilsētai 2012 (Šogad Helsinku Dizaina nedēļa notiek no 9. līdz 18. septembrim. – Red.).
Ko varam gaidīt Ziemeļu un Baltijas dizaineru pasākumos Rīgā?
Es kūrēju izstādi Sešpadsmit soļus tuvāk, kas ir īpašs, Baltijas jūrai, tās ekoloģijai un nākotnei veltīts projekts. Esmu pārliecināts, ka mūsu, ap jūru dzīvojošo, identitāti vai vismaz tās daļu ir veidojusi un joprojām nosaka Baltijas jūras klātbūtne, tās raksturs. Projekta Sešpadsmit soļus tuvāk ietvaros dizaineri no Somijas, Zviedrijas, Norvēģijas, Dānijas, Īslandes, Igaunijas, Lietuvas un Latvijas tiek aicināti īpaši šim notikumam radīt 16 dažādus projektus, kurus vieno mērķis – tīra un skaista Baltijas jūra. Netiek ierobežoti dizaineru radītā veidi vai mērogi. Mēs meklējam dizainu, kas mainītu notikumu gaitu, kas atspoguļotu mūs kā atbildīgus un par nākotni domājošus Baltijas jūras krastu apdzīvotājus. Dizaineru radītais būs apkopots izstādē Sešpadsmit soļus tuvāk Rīgas mākslas telpā. Izstādē būs redzami ne tikai dizaineru darbi, bet arī to tapšanas process. Visi projekta dalībnieki veido savu ideju attīstības un realizācijas video dienasgrāmatas, kas beigās tiks apkopotas vienā dokumentālā filmā. Būs arī atsevišķa izstāde, kurā šā projekta dalībnieki dizaineri rādīs iepriekš un citiem nolūkiem tapušos darbus.
Ir dažādi viedokļi, kādu jēdzienu būtu precīzāk lietot, runājot par visā pasaulē zināmo fenomenu – Ziemeļu vai Skandināvu dizains.
Lietojot apzīmējumu Ziemeļu dizains, parasti domā par Eiropas ziemeļos radīto dizainu plašākā nozīmē, kam vajadzētu aptvert visās ap Baltijas jūru esošajās valstīs tapušo. Skandināvu dizains ietver sevī Dāniju, Zviedriju, Somiju un Norvēģiju. Man tuvāks ir šaurākais apzīmējums. Tas šķiet precīzāks.
Mums ir noteikts priekšstatu kopums, ko parasti saprotam ar jēdzienu “skandināvu dizains”, – funkcionalitāte, dabiskums, vienkāršība, demokrātiskums. Taču arī starp šajās valstīs radīto noteikti ir kādas atšķirības. Ar ko izceļas somu veikums?
Somu dizainu savdabīgu dara Karēlijas apvidus un tā etnogrāfisko tradīciju iespaids uz pārējo valsts teritoriju. Mūsu dizainā noteikti biežāk sastopami priekšmetu virsmu dekorējumi, tie ir daudz izteiksmīgāki, arī krāsaināki.
Priekšstats par izcili kvalitatīvo somu dizainu ir nesenas, bet tomēr pagātnes mīts vai arī šodienas aktualitāte?
Ko lai es atbildu uz šādu jautājumu?... Diemžēl jāatzīst, ka izcilākie somu dizaina piemēri ir pagātnē. Diez vai šo brīdi var saukt par somu dizaina zelta laikmetu, kaut gan ir spēcīga jauno dizaineru paaudze un ir cerības uz arvien veiksmīgāku attīstību tuvākajā nākotnē.
Vai vispār vēl ir vērts runāt par atsevišķu valstu nacionālo dizainu 21. gadsimtā, kad lielākā daļa dizaineru ir dzimuši vienā valstī, uzauguši citā, mācījušies vēl citur un pēc tam strādā globāli, ar dažādās pasaules vietās bāzētām kompānijām?
Viņi visi tomēr ir auguši kādā noteiktā vietā, guvuši pieredzi tur, pieņēmuši vai nolieguši kādas tradīcijas. No kādas, lai arī nenoformulētas un neatzītas, bet savas identitātes nekur nevar aizbēgt. Arī somu jaunie dizaineri bieži studē citās valstīs, tomēr pēdējā laikā vērojama tendence pēc studijām atgriezties, lai strādātu Somijā. Mūsu tradīcijas pārņem arī tie ārvalstu jaunieši, kas izlēmuši dizainera izglītību iegūt Helsinkos.
Viens no skandināvu dizainu raksturojošajiem atslēgas vārdiem ir funkcionalitāte. Vai mūsdienās tā joprojām ir būtiskākais laba dizaina parametrs?
Te vietā piesaukt Maslova cilvēka vajadzību piramīdu. Modernā skandināvu dizaina pamats radās pēckara periodā, kad valstis bija nabadzīgas un centās ekonomiski atdzimt. Tad funkcionalitāte tiešām bija nepārvērtējami būtiska. Mūsdienās esam savas pamatvajadzības pēc funkcionāliem ikdienā lietojamiem priekšmetiem apmierinājuši. Mums šis dizaina aspekts vairs nav pats būtiskākais. Mēs vēlamies vairāk – vēlamies stāstu, emocionālu un estētisku piedzīvojumu. Arvien vairāk dizains pārceļas uz servisa, pakalpojumu jomu. Šodienas dizaineru izaicinājums un pieprasījums ir radīt aifonu aplikācijas un tamlīdzīgu dizainu.
Vai somi patiešām ikdienā lieto pašu zemē radīto?
Noteikti. Mums visiem mājās ir Iittala, Arabia trauki, un tie nestāv bufetēs svētku reizēm. Lietojam to visu ikdienā. Ir gan viena lieta – modernā somu dizaina klasika saistās ar mūsu vecāku paaudzi, to, kāda bija un izskatījās mūsu bērnības ikdiena, un ir pašsaprotams kādā dzīvesposmā jūtamais protests pret iepriekšējās paaudzes dzīvi, tradīcijām un arī šo laiku raksturojošo dizainu. Kādu brīdi visi bijām noguruši no Marimekko audumu apdrukām. Taču nu ir pagājis kāds laika sprīdis, lai to visu atkal varētu novērtēt no jauna ar svaigu acu skatu.
Savu iespaidu uz mūsu māju iekārtojumu ir atstājusi arī Ikea, bet tomēr lielākā daļa skandināvu saprot, ka šā masu lielražotāja priekšmeti ir tikai īslaicīgs, parasti jaunības perioda mājokļa iekārtojuma veids, kas laika gaitā, augot briedumam, ir jānomaina. Mums ir sava luksusa un ekskluzivitātes izjūta. Somiem patiešām liekas, ka Artek (Somu mēbeļu un lampu ražotājs, kas galvenokārt pazīstams, pateicoties somu dizaina klasiķa Alvara Ālto dizainēto priekšmetu ražošanai līdz pat mūsdienām. Kādu laiku Artek mākslinieciskais vadītājs bija brits Toms Diksons, zīmols regulāri sadarbojas arī ar japāņu arhitektu/dizaineru Šigeru Banu. – Red.) ražotais ir augstākā funkcionalitātes un estētikas pakāpe, ka tas ir patiesais luksuss, pēc kā savas dzīves laikā tiekties. Reiz man nācās par Artek izstrādājumiem runāt ar krievu uzņēmējiem. Viņi nekādi nesaprata, ka arī kaut kas tik lakonisks un askētisks var būt ekskluzīvs.
Mainījusies arī ražotāja loma un vieta dizainā, arvien biežāk svaigākais dizains top nelielos uzņēmumos, kuros ražotājs vairāk darbojas kā producents.
Man patīk mūsdienu ražotāja darbu salīdzināt ar filmu producentu darbu. Viņi izvēlas, finansiāli nodrošina realizāciju, dažādiem projektiem izmantojot dažādas rūpnīcas vai pat vienas dizaina idejas īstenošanā izmantojot vairāku ražotāju tehnoloģiskās iespējas, izstrādā plānu, pēc kura gala produktu virzīt tirgū un kā to reklamēt. Agrāk dizaina attīstību noteica rūpnīcas, to tehnoloģiskās iespējas, tagad aktuālākais dizains bieži top šajos dizaina producentu uzņēmumos. Dizaina producenti ir vairāk gatavi uzņemties risku, ļauties eskperimentiem un tehnoloģiskiem jauninājumiem, tāpēc mūsdienās viņi ir galvenais jomas virzītājspēks.
Pastaiga.lv/ Foto no publicitātes materiāliem
Citi šobrīd lasa
