Ar nedaudz ievilkušos un garām runām bagātu, emocinālu, skaistu, bet ne pārāk izšķērdīgu atklāšanas ceremoniju ir sākušās XXXI vasaras olimpiskās spēles. No 209 dalībvalstīm (divas no tām nebija valstis, bet gan SOK un bēgļu komandas) Latvijā leģendārajā Marakanas stadionā goda aplī devās kā 110.
Aiz divkārtējā olimpiskā čempiona BMX riteņbraukšanā Māra Štromberga, kurš bija mūsu karognesējs, skaisti tērpta izsoļoja Latvijas komanda, kuras delegācijā gan bija tikai 17 sportisti (no 33, kuri startēs olimpiskajās spēlēs) un aptuveni 20 pārstāvji. Mūsu sportisti saņēma daudz atzinīgu vārdu par tērpu izvēli no ceremonijas vērotājiem daudz kur ārzemēs.
Tomēr par populārāko atklāšanas ceremonijas dalībvalsti noteikti kļuva Okeānijas sala Tonga, kuras karognesējs (regbija spēlētājs) piesaistīja daiļā dzimuma pārstāvju (un ne tikai) uzmanību visā pasaulē. Izskanēja dažādi joki par Tongas nacionālo tērpu "vēdera sešpaku" un ķermeņa eļļas deficītu valstī pēc šīs ceremonijas.
Olimpisko lāpu Marakanas stadionā ienesa savulaik pasaules vīriešu tenisa pirmais numurs Gusavo Kuertēns. Lāpu viņš nodeva Atlantas olimpisko spēļu sudraba medaļniecei sieviešu basketbolā Koertenzijai Marčari Olivai. Savukārt olimpiskās uguns iedegšana tika uzticēta maratonistam Venderleijam Korderu de Limam, kurš simbolizē sportiskas attieksmes paraugu. Viņš ir 2004. gada Atēnu olimpisko spēļu bronzas medaļnieks, kurš sacensību laikā bija pārliecinošs līderis līdz brīdim, kad viņam uzbruka viens no skatītājiem. Viņš uz uzbrucēja neturēja ļaunu prātu, bet, ieskrienot stadionā kā trešais, tik ļoti priecājās itkā būtu uzvarējis. Kā zināms, olimpiskās uguns iedegšana Riodežaneiro, visticamāk, būtu uzticēta šis valsts sporta spilgtākajai leģendai futbolistam Pele, taču dažas stundas iepriekš parādījās informācija, ka 75 gadus vecajam sportistam ir veselības problēmas.
Taupības apsvērumu dēļ olimpisko spēļu atklāšanas ceremonija nebija tik vērienīga kā iepriekšējās Olimpiādēs - tās izmaksas tiek lēstas divreiz mazākas nekā Londonā un pat trīsreiz mazākas nekā pirms diviem gadiem Sočos.
Par medaļām Riodežaneiro līdz 21.augustam cīnīsies vairāk nekā 10 500 sportisti, kuri sadalīs 306 godalgu komplektus 28 sporta veidos. Šajās olimpiskajās spēlēs programmā atgriezīsies golfs un regbijs-7. Abi sporta veidi starp olimpiskajiem bija pagājušā gadsimta sākumā, bet iespēju atgriezties ieguva 2009.gadā.
Riodežaneiro ir pirmā pilsēta Dienvidamerikā, kura ieguvusi tiesības rīkot olimpiskās spēles. Tomēr tā saņemt iespēju organizēt četrgades lielāko sporta notikumu mēģināja arī iepriekš - pirmo reizi tas notika, gatavojoties 1936.gada olimpiskajām spēlēm, kas rezultātā notika Berlīnē. Vēlāk Riodežaneiro kā kandidātpilsēta startēja arī 2004. un 2012.gada spēlēm, tomēr tiesības organizēt olimpiskās spēles Brazīlijas metropole ieguva tikai 2009.gadā, izcīnot iespēju rīkot 31.Vasaras olimpiskās spēles 2016.gadā un apsteidzot trīs citas kandidātpilsētas - Čikāgu, Madridi un Tokiju.
Galvenais olimpiskais stadions - Marakanas stadions - pilsētā tika uzbūvēts jau pirms aptuveni 70 gadiem, to atjaunojot pirms 2014.gadā aizvadītā Pasaules kausa futbolā.
Riodežaneiro olimpiskās spēles sākušās dopinga skandālu ēnā, jo jūlijā publicētajā Pasaules Antidopinga aģentūras (WADA) neatkarīgās komisijas ziņojumā norādīts, ka Krievijas valsts iestādes izstrādājušas un organizējušas sistēmu, ar kuras palīdzību tika slēptas krievu sportistu pozitīvās dopinga analīzes 2014.gada Soču Ziemas olimpiskajās spēlēs un 2013.gada pasaules čempionātā vieglatlētikā, kas notika Maskavā.
Krievijas olimpiskajā delegācijā sākotnēji tika iekļauti 387 sportisti, taču dopinga skandāls šīs komandas rindas ievērojami paretinājis, tostarp diskvalificēti 68 veglatlēti.
Latvijas Riodežaneiro Olimpiādes pieteikumā ir 34 sportisti, bet uz starta stāsies ne vairāk kā 33 no viņiem, jo šķēpmetēja Līna Mūze Eiropas čempionātā guva krustenisko saišu traumu, kā dēļ četrgades lielākajā sporta forumā nevarēs piedalīties.
Neilgi pirms olimpisko spēļu sākuma Latvijai tika prognozētas trīs olimpiskās godalgas - ASV laikraksts ''USA Today'' lēš, ka uz goda pjedestāla kāps Eiropas čempions šķēpmešanā Zigismunds Sirmais, septiņcīņniece Laura Ikauniece-Admidiņa, kā arī pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš. Savukārt "Gracenote" (agrāk - "Infostrada Sports") jaunākajās prognozēs paredz sudrabu šķēpmetējai Madarai Palameikai un pludmales volejbolistiem, bet bronzu cīkstonei Anastasijai Grigorjevai.
Tāpat Latvija lielas cerības saista arī ar divkārtējo olimpisko čempionu BMX riteņbraukšanā Māri Štrombergu un svarcēlāju Artūru Plēsnieku.
Kopš neatkarības atgūšanas Latvija medaļas guvusi katrās Vasaras olimpiskajās spēlēs, turklāt tikai 1996.gadā Atlantā nācās samierināties ar vienu godalgu.
Olimpiskās spēles Riodežaneiro risināsies līdz 21.augustam.
Kasjauns.lv/Foto: Ekrānuzņēmums no video, AFP, EPA, Sputnik, Reuters, AP, ITAR-TASS/Scanpix/LETACiti šobrīd lasa
