Rīgas „Dinamo” kā biznesa projekts nevar pastāvēt, tāpēc ir nepieciešams atrast sponsorus, kas būtu ar mieru komandā ieguldīt līdzekļus. Lai klubs pats varētu atpelnīt ieguldītos līdzekļus, biļešu cenu uz spēlēm vajadzētu noteikt 50 līdz 100 latu apmērā, kas nozīmētu tukšas tribīnes. „Tāpēc ir būtiski panākt, lai šāda veida klubu finansēšanā iesaistītos lielie valsts uzņēmumi,” avīze citē Kalvīti.
Viņš gan atzīst, ka attiecībā uz lielajiem valsts uzņēmumiem ir jārunā nevis ar to vadību, bet gan ar valdības vadītāju un finanšu ministru, jo runa ir par politisku izšķiršanos. Kalvītis klāstīja, ka Kazahstānā un Baltkrievijā šādus klubus atbalsta valdība.
A/S „Dinamo Rīga” padomes priekšsēdētāja vietnieks un „Itera Latvija” prezidents Juris Savickis avīzei stāstīja, ka starp vietējiem lielajiem Latvijas uzņēmumiem jāatrod tādi, kas spētu investēt Rīgas „Dinamo”. Lai veicinātu jaunu investoru piesaisti, viņš ir gatavs pārdot daļu „Itera” piederošo „Dinamo” akciju, taču potenciālajam pircējam būs jāpierāda, ka tam ir pietiekami daudz naudas, lai ne tikai nopirktu akcijas, bet arī turpmāk investētu kluba attīstībā. Apmēram 90 % no „Dinamo” izmaksām sedz lielākais kluba īpašnieks „Itera”, bet pārējos 10 % - sameklētie sponsori, paskaidroja Savickis.
Savukārt „Latvijas Dzelzceļa” valdes priekšsēdētājs Uģis Magonis, kurš no 1995. līdz 1998. gadam bija Latvijas Hokeja federācijas prezidents, avīzei pauda, ka starp dzelzceļa kompānijām ir vienošanās atbalstīt hokeja klubus. Krievijas un Kazahstānas dzelzceļa uzņēmumiem esot pašiem savas komandas, bet „Latvijas Dzelzceļš” to nevar atļauties, tāpēc pieslēdzās Rīgas „Dinamo” projektam. Ieguldījumu „Dinamo” Magonis uzskata par labu mārketingu, lai veicinātu kravu apgrozījumu, bet valsts uzņēmuma atbalsts privātai hokeja komandai, viņaprāt, nav problēma.
Rīgas „Dinamo” ģenerālmenedžeris Normunds Sējējs avīzei klāstīja, ka kluba sezonas kopējais budžets ir ap 15 miljoniem dolāru (7,4 miljoniem latu), bet spēlētāju algām KHL reglaments paredz tērēt ne mazāk par 200 miljoniem Krievijas rubļu (3,1 miljonu latu), un klubs to ievēro. KHL kluba spēlētāja alga nevar būt zemāka par aptuveni 1200 eiro (840 latiem) mēnesī, bet vislabāk atalgotie „Dinamo” hokejisti saņemot ap 100 000 eiro (70 000 latu) sezonā.
Arī Rīgas brīvostas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers iepriekš ir izteicies, ka „Dinamo” būtu nepieciešams finansiāls atbalsts. Sējējs teica, ka par šādu atbalstu ir runāts nākotnē, bet tas vēl ir tikai pārrunu stadijā. Rīgas „Dinamo” ir mēģinājis meklēt finansējumu arī Krievijā, taču tur sponsorēt ārzemju klubu neviens neraujas, un arī kaimiņvalsts masu mediju ideoloģiskā nostāja attiecībā pret Latviju sadarbību neveicinot.
Savukārt Rīgas brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs paziņojumus, ka brīvosta varētu sponsorēt hokejistus, avīzei nosauca par „pilnīgi muļķīgiem”. Brīvostas līdzekļus, atbilstoši strikti noteiktai likumdošanai, var izmantot tikai ostas attīstībai, jūrskolām un tamlīdzīgiem mērķiem, bet ne par kādu atbalstu hokejam vai kādam citam sporta veidam nevar būt ne runas, paskaidroja Loginovs. „Protams, mūsu valstī visādi «numuri» ir bijuši, tāpēc nebrīnīšos, ja tiks pieņemts arī lēmums par „Dinamo” finansēšanu,” viņš piebilda. Brīvosta vienīgi varot izvietot kaut kur savu reklāmu 5000 latu vērtībā gadā.
Rīgas „Dinamo” hokejisti šobrīd Zviedrijā gatavojas otrajai sezonai KHL, kur pirmās spēles paredzētas septembrī.
BNS/Foto: LETA
Citi šobrīd lasa
