„Viņš bija līdzīgs Buratīno. Pats tieviņš. Rokas un kājiņas kā diedziņi. Es necentos forsēt Ivana fizisko sagatavotību, lai nesabojātu viņa veselību. Tomēr redzēju, ka šajā trauslajā puišelī mājo cīnītāja raksturs! ” tā savu audzēkni vēlāk atminējās Ivars Zunde.
Pie I. Zundes Ivans trenējās vairākus gadus un sasniedza vērā ņemamus panākumus, Vissavienības "Darba rezervju" mačos iegūstot godalgotas vietas.
Taču iecerēm svītru gandrīz pārvilka kāds kautiņš diskotēkā, Ivanam draudēja pants par huligānismu, kas pastrādāts ar sevišķu cietsirdību. Cietušās personas māte izrādījās liela priekšniece ostā. Treneris devās pie izmeklētājas un saprata, ka viņa centīsies panākt ne tik vien maksimālo sodu, bet arī izbraukuma tiesas sēdi (paraugprāvu). I. Zunde uzmeklēja tiesnesi un izteica viņam bažas par iespējamo lietas tendenciozitāti. Tas apsolīja rūpīgi iepazīties ar materiāliem un, ja nepieciešams, veikt papildizmeklēšanu. Tiesa konstatēja, ka cietušais bijis dzērumā un pats izprovocējis konfliktu. Ivanam piesprieda trīs gadus nosacīti. Šo trenera rīcību Ivans novērtēja un atceras vēl tagad.
1973. gadā I. Haritonovs stājās LVFKI, taču neizturēja konkursu. Treneris, izmantojot pazīstamus pasniedzējus, centās protežēt audzēkni, jo "puiku vajadzēja nolikt pie vietas, lai nenoiet no ceļa." Tomēr Ivanu institūtā uzņēma tikai kā klausītāju. Bet aptuveni pēc pusgada nogranda jauna lieta un šoreiz jau I. Haritonovu notiesāja uz astoņiem gadiem.
Vaicāts par to, kāpēc perspektīvais bokseris vēlāk kļuva par kriminālu autoritāti, I. Zunde atbildēja, ka Ivana ceļš, iespējams, būtu pavisam citāds, ja viņam izdotos iestāties institūtā. Trenerim pieder arī šie vārdi: "LPSR Fiziskās kultūras un sporta komiteja pieprasīja tikai rezultātus un vēlreiz rezultātus. Nav svarīgi, kas notiek ar cilvēku. Kad Ivanam bija vajadzīga palīdzība, nevienam viņš vairāk neinteresēja. Domāju, ka vainojama ir sistēma. Tā viņu dzina uz noziedzīga ceļa. Tā bija industrija, kas ražoja likumpārkāpējus. Vide, sociālā kārtība arī Ivanu padarīja par tādu. Jāatzīst gan, ka arī mūdienu tiesu sistēmā nekas daudz nav mainījies."
Vērā ņemams fakts — kad I. Haritonovs nu jau neatkarīgās Latvijas cietumā bija nosēdējis vairākus gadus par reketu, viņš nodibināja savu boksa centru un sāka sponsorēt sacensības. Pirms dažiem gadiem, kad Rīgas cirkū tika organizēts boksa zvaigžņu mačs, bijušais audzēknis ieradās pie sava trenera un nolika uz galda ielūgumus...
Aivars Pastalnieks /Foto: izdevniecības "Rīgas viļņi" arhīvs
Citi šobrīd lasa
