Apakškomisija atzinīgi vērtējot viņa aktīvo darbu, idejas un ieguldījumu Latvijas futbola vides attīstībā.
Sporta apakškomisija savu atbalstu apliecinās arī vēstulē, ko nosūtīs LFF, norādīja apakškomisijas priekšsēdētājs Sandis Riekstiņš (JKP). Viņš uzsvēra, ka lēmums paust atbalstu Gorkšam pieņemts, reaģējot uz 28.februārī plānoto LFF ārkārtas kongresu, kurā paredzēts uzticības balsojums federācijas prezidentam.
"Gorkšs federācijas prezidenta amatā ir nostrādājis tikai deviņus mēnešus, taču šajā laikā jau ienesis jaunas vēsmas un iezīmējis jaunu virzienu Latvijas futbola attīstībā. Sporta apakškomisijā uzskatām, ka Gorkšam ir jādod vairāk laika, lai pilnībā sevi pierādītu un ieviestu dzīvē iesāktos darbus," uzsvēra Riekstiņš.
Sēdē Sporta apakškomisijas deputāti tikās ar Gorkšu un LFF ģenerālsekretāru Edgaru Pukinski, uzklausot viņu redzējumu par situāciju LFF un iecerēm futbola attīstībai Latvijā.
Saistītās ziņas
Kā ziņots, vairāki LFF biedri ir parakstījuši iesniegumu ar vēlmi sasaukt ārkārtas kongresu, kurā mēģinātu gāzt Gorkšu no organizācijas vadītāja amata. Ārkārtas kongress notiks 28.februārī.
LFF vadības opozicionāru iesniegumā, kura iniciators ir pērn ar Gorkšu prezidenta vēlēšanās konkurējošais Vadims Ļašenko, ir 21 biedra paraksts. Lai sasauktu ārkārtas kongresu, bija nepieciešami vismaz desmitā daļa no biedru atbalsta jeb 15 no 141 biedra.
Gorkšs opozīcijas centienus gāzt viņu no LFF prezidenta amata saista ar iepriekš nebijušām pārmaiņām Latvijas futbolā. "2018.gadu raksturotu kā vecās sistēmas laušanu - iestājāmies pret korupciju un sākām caurskatīt mācību un treniņu centrā "Staicele" notiekošo, kur gadiem piekoptās shēmas nodevām varasiestādēm," pauda Gorkšs. "Sportam tāpat kā kultūrai jābūt tam, kas nes valsts vārdu pasaulē. Neskatoties uz visu, futbols turpina augt - palielinās spēlētāju, sacensību un futbolā iesaistīto skaits," iepriekš preses konferencē norādīja federācijas vadītājs.
Gorkšs par LFF prezidentu tika ievēlēts pagājušā gada aprīlī, kad viņš ārkārtas kongresā vēlēšanās pārspēja Ļašenko un Krišjāni Kļaviņu. Viņš amatā tika ievēlēts uz diviem gadiem, nomainot iepriekšējo prezidentu Gunti Indriksonu. Pēc statūtiem nākamās vēlēšanas paredzēts aizvadīt nākamā gada kongresā, tajā prezidentam iegūstot pilnvaras uz četriem gadiem.
Citi šobrīd lasa
