Kā vēsta arhīvi, marķīzs Filipo Pauluči dienējis cariskās Krievijas armijā un pirms 200 gadiem, 1812. gada 23. oktobrī, tika iecelts par Rīgas kara gubernatoru, bet vēlāk par Baltijas ģenerālgubernatoru. Viņam bija jāsastopas ar lielu un karavīram neraksturīgu izaicinājumu – Rīgas atjaunošanu. Pēc Napoleona armijas iebrukuma Krievijā, daļa viņa karaspēka vienības devās arī Rīgas virzienā. Līdz Rīgai franči tā arī nenonāca, bet priekšlaicīgā panikā tika nodedzinātas Latvijas galvaspilsētas priekšpilsētas. Liesmās sadega 782 mājokļi un teju ceturtā daļa rīdzinieku palika bez pajumtes. Marķīzs Pauluči neapjuka un ķērās pie darba.
„ Pauluči Ārrīgā jeb tagadējā Vidzemes priekšpilsētā izveidoja taisnas ielas, kvartālu plānojumu, ielu apgaismojumu un namu numerāciju. Viņam lielā mērā varam pateikties par tagadējiem Rīgas vaibstiem”, skaidro Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja pārstāvis Juris Alksnis.
Pauluči nenogurdināmie pūliņi pilsētas sakārtošanā deva redzamus rezultātus. Regulārais Rīgas plānojums aiz pilsētas kanāla ir vistiešākais Pauluči nopelns, atjaunojot pilsētu. Apmēram pusgadsimtu pēc kara aiz kanāla zināmā attālumā (apmēram līdz Elizabetes – Dzirnavu ielai) apbūve netika atļauta. Tur izveidojās Esplanāde un šodien izbaudāma viena no pilsētas elegantākajām zaļajām rotām – Vērmanes parks. Parka izveidei līdzekļus deva gan rīdzinieki, gan imperators Aleksandrs I, gan Pauluči, kurš atvēlēja 2000 rubļus. Vārdu tas ieguva, pateicoties vienai no galvenajām idejas autorēm un realizētājām, Rīgas tirgotāja Vērmaņa sievai Annai Ģertrūdei Vērmanei, kura par saviem līdzekļiem uzbūvēja dārza namiņu un paviljonu.
Atzīmējot Filipo Pauluči veikumu, 19. gadsimtā Mazajā Vērmanes dārzā, kas atradās aptuveni starp tagadējo Brīvības bulvāri un Elizabetes ielu, uzstādīja pieminekli. Uz tā bija iegravēts vācu un krievu valodā „Par piemiņu 1812. gada 23. Oktobrim”. Pieminekļa oriģināls atrodas Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā. Tā kopiju Vērmanes dārzā uzstādīja 2003. gada novembrī. Šodien, 200 gadus pēc Pauluči ierašanās Rīgā, Vērmanes dārzā tika godināts viņš un viņa paveiktais darbs.
„ Pauluči bija viens no nozīmīgākajiem cilvēkiem mūsu galvaspilsētas vēsturē, kura paveikto vēl šodien varam ieraudzīt pilsētas arhitektūras vaibstos. Viņš, pat nebūdams rīdzinieks, ar savu darbu paradījis patiesas rūpes un atbildību par Rīgas pilsētu. Par to vēlos pateikt viņam lielu paldies ”, tā Rīgas vicemērs Andris Ameriks.
„ Viņš bija cilvēks, kurš iemīlējās Rīgā. Viņš veicināja pilsētas uzplaukumu. Viņš pieder Rīgas un Latvijas vēsturei. Mēs varam lepoties, ka viņš bija itālis”, stāsta Itālijas vēstnieks Latvijā
Marķīzs Filipo Pauluči bija arī pieticīgs cilvēks. Pateicībā par paveikto pilsētas atjaunošanas labā Rīgas tirgotāji gribēja iemūžināt arī marķīza Filipo Pauluči piemiņu. Tika izveidots metālā liets vienkāršs monuments, kuru rotāja tikai uzraksts: ''Philippo Marchioni Pauluccio. Grati mercatores Rigensis'' (''Filipo Marčioni Pauluči. Pateicīgie Rīgas tirgotāji''). Tomēr ģenerālgubernatora atturība liedza viņam pieļaut tādu sevis godināšanu, un piemineklis uz daudziem gadiem nonāca pilsētas bibliotēkā. Tikai 1845. gadā to izstādīja kādas mājas pagalmā. Beidzot 1851. gadā, kad marķīza atbalstītais Vērmanes dārzs bija jau krietni attīstījies, rīdzinieki nolēma godināt Pauluči, uzstādot tā saucamajā mazajā Vērmanes parkā granīta obelisku, kas liecina par viņa ierašanās datumu Rīgā. Uz obeliska ir vienkāršs uzraksts vācu un krievu valodā: „1812. gada 23. oktobris”.
Karlīna Timofejeva / Publicitātes foto
Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību
Citi šobrīd lasa
