Ar Jāzepa Osmaņa asprātīgajiem un sirsnīgajiem bērnu dzejoļiem uzaugusi ne viena vien paaudze, daudzi mācījušies no viņa un Oto Ņesterova sastādītās ābeces. Nu sirmais gaviļnieks, sagaidot apaļu jubileju, atklājis savu gleznu izstādi Rīgas domē.
Ozollapām izgreznotā krēslā sirmajam vīram teju četru stundu garumā bija jāpieņem sveicieni no viņa talanta cienītājiem, draugiem un bijušajiem kolēģiem.
Ar limuzīnu un mutautiņiem
„No saviļņojuma es ātri raudu. Es par to nekaunos,” atzīst dzejnieks un atklāj, ka īpaši šim pasākumam laikus sarūpējis trīs komplektus kabatas lakatiņu.
Savukārt tuvinieki bija sarūpējuši baltu limuzīnu ar kuru jubilāru no Ķeguma atvest uz Rīgu. „Viss Ķegums šodien runā – kas gan precas, kam tāds balts limuzīns atbraucis. Izrādās Jāzeps Osmanis uz Rīgu brauc,” atklāja dzejnieka novadnieki.
Sirsnīgas mīlestības, dzirkstošas asprātības un optimisma nots skanēja daudzos sveicienos – šķita, ka dzejnieka vienaudžiem iepatikusies Jāzepa Osmaņa apņemšanās dzīvot ilgi – 100 gadi plus PVN, tātad 121 gadu, kā arī dzīvesprieka recepte – darboties, priecāties, jokot un izbaudīt vaļaspriekus. Pasākumā skanēja dziesmas senioru vokālā ansambļa sniegumā, bet sirmas kundzes no deju kopas puķes nesa deju solī.
Palīdz optimisms un darbīgums
Dzejnieks pēdējos gadus aizrāvies ar gleznošanu un viņu sveikt bija ieradies skolotājs – ilggadīgais kolēģis no grāmatizdevēja gadiem mākslinieks Jāzeps Pīgoznis. Viņš atzīst – māksla sākas ar tēlu. Un Jāzepa Osmaņa darbos tas ir. Lai gan dzejnieks augstās gleznošanas skolās nav gājis, tomēr no viņa naivisma manierē darinātajiem darbiem staro sirsnība. Izstādē Rīgas domē apskatāma tikai neliela daļa no darbiem.
Lai gan ilgajās sveikšanas stundās dzejnieks sēdēja tik mierīgi, ka brīžam šķita vecais vīrs ir aizsnaudies, tomēr asprātīgās atbildes, bieži vien izteiktas dzejā liecināja – garā dzejnieks joprojām ir možs un humora pilns.
„Visvairāk dzejnieku iedvesmoja bērnu sveicieni – tiešums un nesamākslota sirsnība – staroja gan no sveicējiem, gan sveicienu saņēmēja. Iespējams, tas ir viens no noslēpumiem, kas palīdzējis sirmajam dzejniekam tikt pāri veselības problēmām,” atklāj viņa meita Aija Osmane. Gadu mijā pēc smaga ārstēšanās kursa meita nolasījusi tēvam skolēnu uzaicinājumu viesoties pie viņiem Baložu pamatskolā. Jāzepa Osmaņa acis iemirdzējušās un viņš teicis, ka braukšot, jo bērni gaida. Iespējams šis mērķis palīdzēja dzejniekam saņemties un atžirgt, lai varētu izpildīt savu solījumu.
Ne tikai optimisms un mērķtiecība, bet arī strādīgums palīdz dzejniekam uzturēt mundru garu. Lai arī katru dienu viņš glezno un iet pastaigās ar savu suni Rūdi, rakstīšana arī nav pamesta novārtā. Publicēšanai sagatavotas trīs grāmatas – romāns „Mūža valsis”, asprātīga grāmata par to, kā viņš 30 gadus cēla savu vasarnīcu Garciemā un dzejoļu krājums „Kvēlziedi”. Personīgs un ne mazāk laikietilpīgs pasākums bijusi telefonu grāmatas pārrakstīšana. „Tajā ir ap 800 vārdu un tas prasīja trīs mēnešu darbu,” ar zināmu lepnumu Kasjauns.lv paziņoja dzejnieks.
Anda Leiškalne/ Foto: Mārtiņš Ziders
Citi šobrīd lasa
