Turpmāk interesentiem būs pieejami seši LNB digitālās bibliotēkas e-pakalpojumi - grāmatu portāls, "periodika.lv", karšu portāls, "Lasāmkoks", "www arhīvs", kā arī būs pieejams papildināts LNB elektroniskais kopkatalogs.
Vienīgais e-pakalpojums, ar kuru jau tagad interesenti var iepazīties, ir "Lasāmkoks". Interneta vietne "www.lasamkok.lv" ir interaktīvs portāls bērniem ar īpaši izveidotu dizainu četrām dažādām vecuma grupām - pirmsskolas vecuma bērniem, jaunāko klašu bērniem, pusaudžiem un arī vecākiem. Vietnē būs atrodama ne tikai plaša informācija par bērnu literatūru, bet būs arī lasāmas un šķirstāmas digitalizētās grāmatas. Vietne tiek veidota interaktīva, lai arī bērni varētu paust savas domas un viedokļus, stāstīja LNB Digitālās bibliotēkas projektu vadītāja Karīna Bandere.
Grāmatu portālā "gramatas.lndb.lv" būs pieejamas aptuveni 7000 grāmatas, kas izdotas, sākot no 19.gadsimta līdz pat mūsdienām, informēja LNB Digitālās bibliotēkas projektu vadītājs Artūrs Žogla.
Portālā būs iespēja grāmatas gan apskatīt, gan meklēt arī informāciju grāmatu tekstos. Arī šis portāls veidots interaktīvs, lai lasītāji varētu iesaistīties. Savukārt vietnē "www.periodika.lv" jau būs atrodami vairāk nekā 3000 dažādu nosaukumu periodikas izdevumi 2,5 miljonu lappušu skaitā gan no Latvijas, gan trimdā izdotas periodikas. Šajā e-pakalpojumā apkopota periodika no 18.gadsimta vidus līdz mūsdienām.
Tāpat piedāvājumā būs karšu portāls "kartes.lndb.lv", kas piedāvās vēsturisko karšu pārlūkošanu. Šajā piedāvājumā būs atrodamas vairāk nekā 200 ģeoreferencētas kartes un karšu pakalpojumi no 18.gadsimta līdz mūsdienām. Kā norādīja Žogla, šajā vietnē interesenti varēs salīdzināt to, kā laika gaitā ir mainījušās pilsētu teritorijas vai arī mainījies upes tecējums.
Savukārt ar tīmekļa vietnēm, kas parādījušās, sākot no 2008.gada, iepazīstinās "www arhīvs". Vietnē "webarhivs.lndb.lv" apkopotas 3000 rasmotas tīmekļu vietnes par Latviju un latviešiem, kā arī izveidotas piecas speciālās kolekcijas. Nereti gadās, ka, noslēdzoties vēlēšanām, pazūd kandidējušo partiju mājaslapas ar visām viņu programmām, taču tas viss tagad būs atrodams "www arhīvā". Šis e-pakalpojums ir vienkārši veidots, un informāciju tajā varēs sameklēt, gan izmantojot atslēgvārdu, gan domēna vārdu. Šis pakalpojums varētu būt noderīgs ne tikai tādēļ, lai sameklētu kādu mājaslapu, bet arī lai, piemēram, pētītu, kā laika gaitā ir mainījusies dizaina attīstība mājaslapām, vēstīja Bandere.
Pēdējo gadu laikā strādāts arī pie LNB elektroniskā kopkataloga un nacionālās analītikas datubāzes "Analītika", kas papildināta ar vēl 600 000 jaunu ierakstu, kas ļauj elektroniski atrast informāciju par periodikas izdevumiem no 1951.gada līdz 1980.gadam.
Pirmo reizi LNB savus jaunos e-pakalpojumus demonstrēs Muzeju naktī bijušās fabrikas "Kaija" telpās Rīgā, Tērbatas ielā 75. Apmeklētājiem būs iespēja iepazīsties gan ar jaunajiem pakalpojumiem, gan varēs arī aplūkot grāmatu skenēšanas robotu. Tāpat vakara gaitā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt vairākas izstādes un piedalīties dažādās radošas aktivitātēs un konkursos, tostarp iestāties "Bibliotekāru sākumskolā", apskatīt ekspozīciju "Kaija - zivju delikateses kopš 1882.gada" par fabrikas vēsturi, izstādi "Baltijas jūra senajās kartēs", padomju ideoloģisko plakātu izstādi, bērnu zīmējumu un grāmatu izstādi "Jūra bērnu literatūrā".
Jaunos e-pakalpojumus LNB spēj piedāvāt, pateicoties Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektiem "Digitālās bibliotēkas izveide - 2.kārta" un "Digitālās bibliotēkas pakalpojumu attīstība", kuru kopējās izmaksas bijušas ap 3 miljoniem latu.
LNB direktors Andris Vilks uzsvēra, ka patlaban visa pasaule ir pievērsusies mantojuma un publicēto izdevumu, kas tapuši analogajā vidē, sākot ar 15.gadsimtu, digitalizēšanai.
Pateicoties šiem diviem Eiropas finansiāli atbalstītajiem projektiem, LNB digitālā formātā ir saglabājusi 4 miljonus lappušu, taču tie ir tikai 5% no tā, kas no Latvijas mantojuma būtu digitalizējams, tādēļ vēl priekšā ir milzīgs darbs darāms, minēja Vilks.
"Tāpat būs vajadzīgs atbalsts, lai tagad izdarītais tiktu nosargāts un būtu pieejams arī pēc daudziem gadu desmitiem. Tas, ka ir digitalizēts, nenozīmē, ka pēc 20 vai 30 gadiem tas pats par sevi būs pieejams, jo tad jau šis materiāls būs digitālais mantojums, kas jāsargā," sacīja LNB direktors.
LNB Stratēģiskās attīstības nodaļas vadītājs Uldis Zariņš informēja, ka Latvijā bibliotēka digitalizāciju veic kopš 1999.gada un ar katru gadu soļi tiek sperti aizvien tālāk. Arī Eiropā kopš 2001.gada tiek runāts, ka šīs lietas ir jākoordinē, tādēļ izveidota Eiropas digitālā bibliotēka "Europeana", kur nonāk digitalizētie materiāli no dažādām valstīm. Tīmekļa vietnē "www.europeana.eu" jau tagad interneta lietotāji visā pasaulē var piekļūt vairāk nekā diviem miljoniem grāmatu, karšu, ierakstu, fotogrāfiju, arhīvu dokumentu, gleznu un filmu no Eiropas Savienības dalībvalstu nacionālo bibliotēku un kultūras iestāžu fondiem.
Katrai valstij ir noteikts, cik digitalizēto materiālu līdz 2015.gadam ir jāievieto, un patlaban izskatās, ka Latvijā šo noteikto normu būs pārsniegusi piecas līdz desmit reizes, vēstīja Zariņš. Tāpat viņš norādīja, ka Latvijā vajadzētu strādāt pie tā, lai būtu arī valsts atbalsts kultūras mantojuma saglabāšanai digitālā formātā, jo patlaban projekti īstenoti, pateicoties Eiropas Savienības atbalstam.
Zariņš minēja, ka Nacionālā attīstības plānā līdztekus e-veselībai un e-izglītībai būtu svarīgi, ka tiek iekļauta un nodrošināta arī e-kultūra, lai varētu sniegt pakalpojumus e-vidē.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas jaunie e-pakalpojumi. TV24 video
Citi šobrīd lasa
