Latvija šogad uzņēmusies nebūt ne vieglu starptautisku misiju. Mūsu valsts šogad koordinē Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas (ĶIAO) Austrumeiropas reģionālās grupas darbu. Viens no ĶIAO uzdevumiem ir ķīmisko ieroču iznīcināšana, un Baltijas reģionā tas ir vairāk nekā aktuāls jautājums.
Ķīmiskās indes arsenāls Baltijas jūrā
Otrā pasaules kara laikā Baltijas jūras akvatorijā tika nogremdēts karā zaudējušās hitleriskās Vācijas indīgo ķīmisko ieroču arsenāls, par kura kapenēm kalpoja vācu kara kuģi. Karā uzvarējušie - PSRS, ASV un Lielbritānija - sākumā vēlējās ķīmiskos ieročus nogremdēt nevis Eiropas centrā – Baltijas jūrā, bet gan Atlantijas okeānā. ASV un Lielbritānija nāvējošo kravu centās izvest Atlantijas okeānā, bet uznākusī vētra to piespieda nogremdēt Skāgeraga un Kategata jūras šaurumos. Savukārt PSRS rīkojās vēl noziedzīgāk. Tā, vēlēdamās paturēt trofeju kuģus, no tiem mucas un konteinerus ar ķīmiskajām indēm vienkārši iegāza jūrā.
Tā īsti nav zināms, cik daudz Baltijas jūras ūdeņos ir Otrā pasaules kara laika ķīmisko ieroču, bet katrā ziņā tie ir daudzi desmiti tūkstošu tonnu. Pēc Krievijas ziņām 50 000 tonnu ir Skāgeragā, bet 15 000 tonnu – Baltijas jūras seklajos ūdeņos. Pēc citiem datiem, PSRS savulaik Baltijas jūras seklajos ūdeņos iegāza 35 000 tonnu ķīmisko ieroču.
Vācijas Vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības savienības pētījumi liecina, ka Baltijas un Ziemeļjūras baseinos ir nogremdēti no 400 000 līdz 1,3 miljoniem tonnu ķīmisko ieroču – gan no Pirmā, gan no Otrā pasaules kara laikiem.
Zaļie jau gadu desmitiem ceļ trauksmi par iespējamo ekoloģisko katastrofu. Ķīmisko ieroču konteineri dzelmē rūsē un deformējas. Tas nozīmē, ka akvatorija jau tagad, iespējams, izplūst nezināms daudzums indes. Ekologi brīdina, ka Baltijas jūrā noķertās zivis jau sen kā ir indīgas. Baltijas jūra pamazām mirst, apgalvo zaļie.
Pagājuša gada nogalē Minsterē (Vācija) notika starptautiska ekoloģiska konference veltīta Baltijas un Ziemeļjūras problēmām. Tajā Šlēzvigas – Holšeteinas zemes Dabas aizsardzības savienības priekšsēdis Ingo Ludvihovskis Baltijas jūru nosauca par „lēnas iedarbības bumbu” un aicināja reģiona valstis daudz aktīvāk iesaistīties ķīmiskā arsenāla likvidēšanā.
Pēdējā laikā ķīmiskie ieroči sagādā arī citas problēmas. Nogremdētie indes arsenāli var kļūt par starptautisko teroristu mērķi. Teroristiem pietiek „uzlaist gaisā” kādu jūras dzelmē nogremdētu „indes kuģi”, lai saindētu visu Baltijas jūras valstu reģionu.
Bīstamību rada arī topošā gāzesvada no Krievijas un Vāciju būvniecība Baltijas jūras dzelmē, jo tā būvnieki var uzdurties un „uzspridzināt” kādu ķīmisko ieroču kravu.
Dzintara istaba – jūras dzelmē?
Tai pašā laikā nogremdētajiem indes arsenāliem var uzdurties arī jūrā nogremdēto dārgumu meklētāji. Gadu mijā sensacionāls paziņojums izskanēja Kaļiningradā (kādreiz Kēnigsbergā) notikušajā starptautiskajā festivālā „Laiks kadrā”, kurā festivāla galveno balvu ieguva Krievijas dokumentālā filma „Ledlauzis. Dzintara versija.”
Tajā tiek apgalvots, ka mistiski kara laikā nozudusī Dzintara istaba atrodas nevis kādā bunkurā vai šahtā zem zemes, bet gan Baltijas jūrā netālu no Kaļiņingradas apgabala pilsētas Baltijskas, kāda 1945. gada sākumā nogremdēta vācu ledlauža tilpnēs.
Dokumentālā filma par ķīmiskajiem ieročiem Baltijas jūrā (angļu valodā):
Citi šobrīd lasa
