Satversmes 14.pantā noteikts, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu.
Vēlētāji nevar atsaukt atsevišķus Saeimas locekļus.
Satversmes 49.pantā noteikts: ja Saeima ir atlaista vai atsaukta, tad Saeimas locekļu pilnvaras tomēr paliek spēkā līdz jaunievēlējamās Saeimas sanākšanai, bet līdzšinējā Saeima var sanākt uz sēdēm tikai tad, ja Valsts prezidents to sasauc.
Šādām Saeimas sēdēm dienaskārtību noteiks Valsts prezidents. Ne agrāk kā vienu mēnesi un ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atsaukšanas jānotiek jaunām vēlēšanām.
Grozījumi Satversmē stājas spēkā līdz ar 10.Saeimas sanākšanu.
Kā ziņots, pēc sarunu pārtraukšanas par iespējamo iesaistīšanos koalīcijā apvienība "Saskaņas centrs" (SC) pieļāva iespēju, ka varētu notikt Saeimas ārkārtas vēlēšanas.
SC līderis Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA norādīja, ka tas, vai tiks vākti paraksti jaunievēlētās Saeimas atlaišanai, ir atkarīgs no valdības veiksmēm vai neveiksmēm. "Skatīsimies, kā viņiem ies," teica Urbanovičs.
Politiķis gan nevēlējās paust savu viedokli par iespējamo mūža ilgumu jaunajai koalīcijai, kurā būs apvienība "Vienotība", Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), kā arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK). "Nevaru spriest, nezinu," viņš piebilda.
LETA/Foto:LETACiti šobrīd lasa
