Cēsu novada domes deputātam, „Žagarkalna” īpašniekam, Cēsu mākslas festivāla iniciatoram un organizētājam Jurim Žagaram pārmet, ka viņš kopā ar savu brāli – Nacionālas operas direktoru Andreju Žagaru vēlas visus novada kultūras dzīvei paredzētos līdzekļus gan tieši, gan pastarpināti atvēlēt Cēsu mākslas festivāla rīkošanai.
Festivāls, kurš jau noritējis trīs gadus, ir ieguvis stabilu vietu valsts kultūras dzīvē kā kvalitatīvs pasākums, kas var lepoties ar augstvērtīgām operas, akadēmiskās mūzikas, vizuālās mākslas, teātra un kino izrādēm.
Taupība apdraud kultūras centra pastāvēšanu
Tomēr festivāls notiek apmēram tikai vienu mēnesi vasaras vidū, bet cēsiniekiem ir vajadzīgas ne tikai ekskluzīvas tūristus piesaistošas kultūras norises, bet arī ikdienas jeb tā dēvētā „tautas kultūra”, kas sevī ietver gan dažādu pulciņu nodarbības, gan pašdarbību kolektīvu darbību un tamlīdzīgi.
Pašreizējās ekonomiskajos apstākļos, kad visi spriež par taupību, arī Cēsu kultūras dzīve piedzīvo būtiskas pārmaiņas un „samazināšanas”. Tā kā pašlaik uz diviem gadiem remontam ir slēgts Cēsu kultūras centrs (bijušais kultūras nams), tad tagad ir vispiemērotākais laiks „kultūras reorganizācijai”.
Kāda kultūras centra darbiniece kasjauns.lv pastāstīja, ka nāksies atlaist visus centra darbiniekus – kolektīvu vadītājus un nav skaidrības par to nākotni. „Ir doma, ka pašvaldība turpmāk līdzekļus pašdarbības kolektīviem piešķirs pēc grantu sistēmas. Bet sakiet uz kādiem grantiem var cerēt senioru koris vai skolēnu deju kolektīvs,” ir norūpējusies kultūras dzīves organizētāja. Tā kā daudz augstāks mākslinieciskais līmenis būs Cēsu mākslas festivāla profesionālajiem kolektīviem, tad, pēc viņas domām, granti tiks piešķirti tieši Žagara rīkotajam festivālam.
Mākslas festivāls rada milzīgus zaudējumus
Savukārt pats Juris Žagars šādam traktējumam nepiekrīt un kasjauns.lv atbildēja strikti: „Es nekomentēju nepatiesus melus.”
Pašreizējā ekonomiskajā situācijā Cēsu mākslas festivāla turpmākā pastāvēšana varētu būt apdraudēta. Šī gada festivāla tāme sastādīja 174 048 latus, no kuriem 46% (Ls 80 000) piešķīra Kultūras ministrija, 8% (Ls 14 300) Valsts Kultūrkapitāla fonds, 5% (Ls 8265) Cēsu dome, bet 35% (Ls 61 270) bija sponsoru artava. No biļetēm tika atpelnīti tikai 8% (Ls 10 213). Tā kā samazinās valsts finansējums un arī sponsoru atbalsts, tad viena no festivāla finansēšanas garantijām varētu būt novada domes kase.
Juris Žagars kasjauns.lv skaidroja: „Cēsu mākslas festivāls nekādā gadījumā nevar strādāt ar peļņu un nav paredzams, ka tas jebkad strādās ar peļņu. Tā tas diemžēl nenotiek nekur pasaulē un visi šādi profesionālās mākslas festivāli, tāpat kā kultūras iestādes, tiek līdzfinansēti no valsts vai pašvaldības.
Ceram uz Cēsu novada pašvaldības atbalstu arī 2010. gadā, bet, ņemot vērā reālo budžeta situāciju, nedomāju, ka tas varētu būt lielāks par 5000 latiem. Visticamāk, ka mazāks. Neizslēdzam iespēju, ka Cēsu domes finansējums nākošgad nebūs nemaz. Ņemot vērā, ka Cēsu domes finansējums sastāda tikai ap 5% no kopējā festivāla budžeta, finansējuma nepiešķiršana nevar ietekmēt festivāla pastāvēšanu.”
Spriež par kultūras reorganizāciju
Šomēnes Cēsu novada domes deputāti spriež par kultūras dzīves reorganizāciju un naudas sadalījumu. Vairāki Cēsu kultūras centra darbinieki ir satraukušies, ka, samazinot finansējumu un likvidējot pašdarbības kolektīvu vadītāju štata vietas, izsīks amatieru jeb „tautas līmeņa” māksla.
„Pavasarī, Žagars, kurš nosaka toni Cēsu domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā, jau gribēja „nolikvidēt” koru vadītājus, nemaksāt viņiem „tik lielu algu”. Tomēr sabiedrības sašutums bija tik liels, ka ideja nemaksāt algu koru vadītājiem tika noraidīta. Interesanti, kas mūs sagaida tagad,” kasjauns.lv teica kāda kultūras centra darbiniece. Jāteic, ka šogad Cēsu kultūras centra gada budžets bija mazāks nekā Cēsu mākslas festivāla norisei atvēlētā nauda.
Cēsu novada domes oficioza „Cēsu Vēstis” jaunākajā numurā tiek prognozēts, ka diskusija par vidzemnieku „gara maizi” būs gana saspringta: „Par iespējamiem kultūras, vēstures, tūrisma un izglītības attīstības modeļiem būs plaša diskusija, kurā aicināsim piedalīties gan šo jomu profesionāļus, gan iedzīvotājus.”
Elmārs Barkāns/Foto: LETA
Citi šobrīd lasa
