Ministrs draud teātrim atņemt valsts finansējumu. Kultūras ministrija Daugavpils domes priekšsēdētājam Rihardam Eigimam ir adresējusi vēstuli, kurā apgalvots, ka Daugavpils teātra darbība jau piecus gadus ir neapmierinoša un tāpēc valsts vairs tam nedomā piešķirt dotāciju un aicina pašvaldību teātri pārņemt savā pārziņā. Kultūras ministrija ar pašiem aktieriem un teātra darbiniekiem līdz šim nav uzskatījusi par vajadzīgu komunicēties. Daugavpils teātris par ministrijas vēstuli uzzināja, tikai pateicoties tā labajām attiecībām ar pašvaldību, kura teātra darbiniekiem parādīja vēstuli.
Zema līmeņa Paukštello?
Daugavpils teātra direktore, bijusī šā teātra aktrise Inese Laizāne kasjauns.lv pauda sašutumu par ministrijas attieksmi un komunikācijas „spējām”. Teātra kolektīvs tuvākajās dienās plāno izteikt neuzticību kultūras ministram Dālderim.
Teātrim līgums ar ministriju par dotāciju saņemšanu ir līdz šā gada beigām, kāds būs turpmākais teātra liktenis, ir miglā tīts.
Pēc divām nedēļām Daugavpils teātris atklās jauno sezonu. Ir paredzētas divas pirmizrādes, kuru radošā komanda gan neliecina par zemu māksliniecisko līmeni. Latviešu trupa gatavo Raimonda Paula un Jāņa Petera muzikālo izrādi „Oliverto” par dzejnieku Jāni Sudrabkalnu. Galvenajā lomā – Jānis Paukštello. Savukārt pieredzējušais režisors Juris Rijnieks krievu trupā iestudē izrādi „Tāda sieviete”.
Laizāne min, ka teātris strādā galvenokārt Latgales publikai, nevis Rīgas ierēdņiem un kritiķiem. Bieži ir tā, ka Rīgas kritiķu noniecinātās izrādes ir pārpildītas, bet izrādes, kas saņēmušas Kultūras ministrijas „intelektuāļu” atzinumu, pulcē tikai ap pārdesmit skatītāju. Kultūras ministrijas angažētie Rīgas kritiķi uz Daugavpili atbrauc labi ja pāris reizes gadā, un tad daugavpiliešiem speciāli viņiem jāspēlē pat trīs, četras izrādes dienā, lai kungi no Rīgas varētu noskatīties visu repertuāru. Loģiski, ka ministrijas iegribu dēļ notrenkātie aktieri ceturtajā izrādē jau nav spējīgi parādīt savu visaugstāko līmeni. Tāpēc arī kritiķu vērtējums varētu būt citādāks nekā publikai. Jāteic, ka viedokļiem nav arī jāsakrīt. Galvenais rādītājs ir skatītāju attieksme, un pēdējos gados Daugavpils teātra apmeklējums ir bijis lielāks nekā Kultūras ministrijas pieprasījums noslēgtajā līgumā ar teātri. Atšķirībā no Kultūras ministrijas ierēdņiem skatītāji Daugavpils teātra izrādes nesmādē.
Piecu minūšu iespaidi
Līdzšinējais kultūras ministrs Daugavpils teātrī ir pabijis labi, piecas minūtes, tam „izskrienot” cauri un aplūkojot izremontēto ēku. No visiem kultūras ministriem tikai Ingūna Rībena ir noskatījusies izrādi Daugavpils teātrī.
Laizāne par neloģisku uzskata to, ka valsts atbildību par teātri „uzkrāmētu” tikai uz Daugavpils pašvaldības pleciem, jo tas savā būtībā ir viesizrāžu teātris. Daugavpilieši ar savām izrādēm pastāvīgi visu gadu dodas izbraukumos pa Latgales pilsētām – uz Dagdu, Rēzekni, Krāslavu un citām. „Kāpēc Daugavpils pašvaldībai būtu jāsponsorē, piemēram, izrādes Dagdā,” jautā Laizāne.
„Būtībā šāda ministrijas attieksme ir vēršanās pret visu Latgali. Latgalē vairs nepaliek nekā,” skarbi noteic Laizāne. Arī Daugavpils domes priekšsēdētāja vietniece Līvija Jankovska ir nepatīkami pārsteigta par Kultūras ministrijas rīcību. Viņa saka: „Visnepatīkamākais ir tas, ka atteikumam finansēt kā pamatojums norādīts Daugavpils teātra neapmierinošais darbs piecu gadu garumā.”
Pirms 20 gadiem dibinātā teātra štatā ir 79 darbinieki, 25 no viņiem ir aktieri – gan latviešu, gan krievu trupā. Līdz šim valsts Daugavpils teātrim piešķīra 380 000 latus gadā, bet pašvaldības dotācija bija 30 000 latu gadā.
Elmārs Barkāns/Foto: dteatris.lv, daugavpils.lv
Citi šobrīd lasa
