Projekta turpmākā izstrāde būs jāveic atbilstoši Vides pārraudzības valsts biroja atzinumā izvirzītajiem obligātajiem nosacījumiem.
Vides pārraudzības valsts birojs, pamatojoties uz izvērtētās dokumentācijas analīzi, secinājis, ka kopumā paredzētā darbība Krievu salā atbilst atļautajai teritorijas izmantošanai, izņemot salas ziemeļu galu, tādēļ jākoriģē paredzētās darbības plānotie risinājumi, lai tur saglabātu dabas pamatnes teritoriju.
Aptuveni 64,6 hektāru platībā Krievu salas neapgūtajā ziemeļu daļā paredzēts izveidot septiņas piestātnes kuģu apkalpošanai ar kravnesību vairāk nekā 1350 tonnas. Jaunapgūtajā teritorijā plānots pārkraut aptuveni 22 miljonus tonnu kravu gadā, tai skaitā aptuveni 12 miljonus tonnu ogļu.
Realizējot paredzēto darbību, no pilsētas centra un Daugavas labā krasta uz Krievu salu tiktu pārcelta daļa ostas aktivitāšu, līdzsvarojot pārvadājumus abos Daugavas krastos un samazinot kravas kuģu kustību Rīgas centra tuvumā.
Krievu salas teritorijas vidusdaļā paredzēts izveidot dzelzceļa preču staciju ar caurlaides spēju 600 vagoni diennaktī jeb 3820 vilciena sastāvi gadā, līdz ar to diennaktī paredzēts pārvadāt 36 000 tonnu diennaktī jeb 13 miljonus tonnu gadā.
Jaunapgūtajā Krievu salas teritorijā plānotais autotransporta kravu apgrozījums ir līdz deviņiem miljoniem tonnu gadā, kas ir līdzvērtīgs 225 000 kravas automašīnu gadā jeb 26 automašīnām stundā pie vienmērīgas plūsmas, kas faktiski var palielināties, ņemot vērā iespējamo nevienmērību kravu piegādē.
Krievu salai nepieciešamā dzelzceļa savietojamībai ar pilsētas tīklu VAS "Latvijas Dzelzceļš" jāizstrādā un jārealizē Rīgas dzelzceļa tīkla, staciju un savienojošo sliežu ceļu rekonstrukcijas projekts Rīgas brīvostas apkalpošanai, kas Daugavas kreisajā krastā ietvers arī esošās stacijas "Bolderāja" rekonstrukciju un jaunas stacijas "Bolderāja-2" izveidi.
Satiksmes iespēju nodrošināšanai ostas aktivitāšu vajadzībām Krievu salā Rīgas pilsētas pašvaldībai jārealizē Daugavgrīvas ielas rekonstrukcija, bet Brīvostai jārekonstruē Zilā iela līdz Daugavgrīvas šosejai, paplašinot to līdz četrām joslām ar atdalītām ietvēm un pieslēdzot Daugavgrīvas šosejai regulējamā krustojumā ar luksoforiem.
Kā norāda Vides pārraudzības valsts birojs, Rīgas brīvostas aktivitāšu attīstība Krievu salā dotu būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā attiecībā uz cieto daļiņu PM10 koncentrāciju Andrejsalas un Eksportostas apkaimē, vienlaicīgi palielinot to Krievu salas rajonā, taču atbilstoši novērtējumam nepārsniedzot normatīvos noteiktās robežvērtības Krievu salai tuvākās dzīvojamās apbūves teritorijās.
Netiek prognozēts, ka Krievu salā izvietoto termināļu darbības dēļ radītais troksnis ilgtermiņā tuvāko dzīvojamo māju teritorijās pārsniegs trokšņa robežvērtības, taču ostu apkalpojošā transporta kustības troksnis diskomfortu radīs visos Rīgas dzīvojamos rajonos, kurus šķērsos Krievu salas termināļus apkalpojošais transports, - Iļģuciemā, Āgenskalnā, Torņakalnā -, tostarp dzelzceļa kustības troksnis posmā Rīga-Bolderāja tiek vērtēts kā ievērojams, bet autotransporta - kā nebūtisks.
Kā ziņots, Rīgas brīvosta Krievu salas teritorijas attīstīšanu saista ar plāniem pārcelt ogļu pārkraušanas operācijas no Andrejsalas, kur tiks veidots Laikmetīgās mākslas muzejs. Krievu sala atrodas ostas teritorijas robežās, un tās ziemeļu gals aptuveni trīs hektāru platībā paredzēts kā apstādījumu un dabas teritorija, kurā iespējams veidot dabas liegumu.
Biedrības "Bolderājas grupa" pārstāve Sandra Jakušonoka iepriekš norādīja, ka faktiski tā esot teritorijas atbrīvošana nekustamā īpašuma biznesam Andrejsalā un Eksportostā, jo "kā citādi skaidrot faktu, ka darbība no Eksportostas tiek pārcelta tikai par pieciem līdz sešiem kilometriem uz grīvas pusi, tas izmaksā vairākus simtus miljonus. Savukārt blīvi apdzīvoti [rajoni] būs tuvāk ogļu pārkraušanai nekā pašlaik Eksportostā".
Turklāt Bolderājā iedzīvotāju nav mazāk kā Eksportostas rajonā, tikai citi, uzsver biedrības pārstāve.
Pirmais, kas šī projekta gaitā jau esot paveikts, nesagaidot ietekmes uz vidi novērtējumu, - lielo ķīru un citu ūdensputnu ligzdošanas vietas aizbēršana ligzdošanas laikā. Tas noticis ar Vides ministrijas institūciju akceptu.
"Tomēr, apzinoties Andrejsalas tuvumu Rīgas vēsturiskajam centram un nozīmi kultūras mantojuma saglabāšanā, kā arī to, ka Krievu salā ūdens platību aizbēršana ir neatgriezenisks process, mēs piekrītam Andrejsalas un Andrejostas pievienošanai humānai pilsētvidei. Piekrītam, ka Krievu salā var pārkraut konteineru kravas, pārtiku un tamlīdzīgi," sacīja Jakušonoka.
LETA
Citi šobrīd lasa
