Aptauja: EP vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvis SC un PS
Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guvusi apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un partija "Pilsoniskā savienība", liecina aģentūras BNS un Latvijas Televīzijas nobalsojušo vēlētāju aptauja.
Rīgā veiktās aptaujas rezultāti rāda, ka SC ieguvis 20% vēlētāju atbalstu, bet PS - 19% pilsoņu balsu.
Tālāk seko partija "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" iegūstot 13% pilsoņu atbalstu, LPP/LC, par kuru nobalsojuši 12% balsstiesīgo, un partija "Jaunais laiks" ar 11% balsīm.
Aptauja arī liecina, ka EP izdosies iekļūt arī Tautas partijai, par kuru nobalsojuši vien 5% vēlētāju, un apvienībai "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK, par kuru nobalsojuši 6% balsstiesīgo.
Pētījuma rezultāti liecina, ka Eiropas Parlamentā no Latvijas būs septiņu partiju pārstāvji. Latvijai EP ir astoņas vietas.
Aiz piecu procentu barjeras palikusi Zaļo un zemnieku savienība (4%), "Libertas.lv" (3%), "Sabiedrība citai politikai" (2%), Rīcības partija (1%), "Visu Latvijai!" (1%), bet par pārējām partijām, kas kandidēja uz EP, nav balsojis neviens vēlētājs.
Vēlēšanu dienā pēc nobalsošanas aptaujāti 789 cilvēki, no tiem 52% bija sievietes, 48% - vīrieši, 53% latvieši un 47% nelatvieši.
Līdz plkst. 20 pie urnām devušies 735 632 jeb 49,34% vēlētāju
Pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās sestdien līdz plkst. 20 pie urnām devušies 588 790 jeb 39,49% vēlētāju, bet kopā ar iepriekšējās balsošanas dienām tie ir jau 49,34% vēlētāju.
Līdz šim starp lielajām pilsētām vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā, kur līdz plkst. 20 pie urnām devušies 175 939 vēlētāji, kas ir 42,76%. Savukārt, ja pierēķina klāt iepriekšējās dienās nobalsojušos, tad galvaspilsētā savu izvēli izdarījuši kopumā 223 683 cilvēki jeb 54,36% no reģistrētajiem vēlētājiem.
Vidzemē līdz vakarpusei savu izvēli izdarījuši 38,79%, bet kopā ar iepriekšējās balsošanas dienām tie ir 194 476 vēlētāji jeb 48,29% no kopskaita. Zemgalē aktivitāte bijusi nedaudz mazāka, un sestdien savu izvēli izdarījuši 86 352 iedzīvotāji, kas ir 37,25%, savukārt kopumā šajā novadā pie urnām jau devušies 104 669 vēlētāji, kas veido 45,15% no visiem reģistrētajiem.
Kurzemē kopā līdz plkst. 20 nobalsojuši 37,22% vēlētāju, un kopā ar iepriekšējās dienās izvēli izdarījušajiem tie ir 45,25%.
Daugavpilī līdz plkst. 20 nobalsojis 28 151 vēlētājs jeb 44,33%, kas kopā ar iepriekšējās dienās nobalsojušajiem 5054 vēlētājiem veido 52,29%. Liepājā pie urnām jau devušies 19 689 cilvēki jeb 41,44% un kopā ar iepriekšējās balsošanas dienām tie ir jau 23 598 nobalsojušie jeb 49,66%.
Drošības policija saņēmusi 18 zvanus par balsu pirkšanu
Drošības policija (DP) sestdien vēlēšanu dienā līdz šim saņēmusi 18 zvanu par iespējamu balsu pirkšanu.
DP preses sekretāre Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka līdz šim saņemti kopumā 18 zvani no Limbažiem, Balviem, Saulkrastiem, Ogres, Jūrmalas, Rīgas un citiem valsts novadiem par iespējamo balsu pirkšanu.
Vēlētājiem pārsvarā tiek piedāvāts alkohols, pārtikas produkti, piemēram, šašliki, un visdažādākās naudas summas, kuras gan DP pārstāve neatklāja.
DP pārbauda šo informāciju un neizpauž, kuru partiju pārstāvji cenšas uzpirkt pilsoņu balsis. Neviens kriminālprocess pagaidām nav sākts, arī aizturēto nav.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz ceturtdien izskanējušo informāciju par balsu pirkšanu Rēzeknē, Drošības policija sākusi pārbaudi.
Līdz pulksten 16 nobalsojuši 30,58% vēlētāji
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) dati liecina, ka līdz pulksten 16 bija nobalsojuši 30,58% jeb 455 929 vēlētāji. Kopā ar iepriekšējām dienām nobalsojušo skaits sasniedz 40,43% jeb 602 760.
Šobrīd aktivitātes ziņā priekšā izvirzījusies Rīga, te nobalsojis 31,72% jeb 130 521 vēlētājs. Seko Vidzeme (30,83%, 124 175), Latgale (30,75%, 73 761), Kurzeme (29,44%, 60 342) un Zemgale (28,95%, 67 130).
Ņemot vērā iepriekšējo dienu balsojumu, Rīgā nobalsojuši 43,2% jeb 178 265, Latgalē (41,61%, 99 815), Vidzemē (40,34%, 162 443), Kurzemē (37,46%, 76 790) un Zemgalē (36,86%, 85 447) vēlētāji.
Cietumos iespēju balsot izmanto puse no 700 ieslodzītajiem
Latvijas cietumos ieslodzītie jau nobalsojuši, un savu balsi atdevusi aptuveni puse no visiem ieslodzītajiem.
Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks Visvaldis Puķīte aģentūrai BNS pastāstīja, ka tie, kas bija pieteikušies, - aptuveni 3500 ieslodzīto - ir nobalsojuši. Tā ir aptuveni puse no cietumos ieslodzītajiem.
Pārsvarā balsots Eiropas Parlamenta vēlēšanās, taču bijuši arī vēlētāji, kas savu balsi atdevuši pašvaldību vēlēšanās. Piemēram, Centrālcietumā Eiropas Parlamenta vēlēšanās nobalsojuši aptuveni 500 ieslodzīto, bet pašvaldību vēlēšanās - apmēram 60.
Pašvaldību vēlēšanās gan var balsot tikai tad, ja ieslodzītais atrodas cietumā, kas atrodas teritorijā, kurā ieslodzītais ir pierakstīts, un šādu ieslodzīto ir visai maz. Precīzs ieslodzīto vēlētāju skaits, kas nobalsojuši, būs zināms vēlāk. Nekādi ekscesi balsošanas laikā nav novēroti.
Nobalsojuši 16,42 procenti vēlētāju
Vēlēšanu dienā līdz pulksten 12.00 Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās nobalsojuši 244 784 jeb 16,42 procenti vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija. Līdz ar to kopā ar balsotāju skaitu iepriekšējās balsošanas dienās vēlēšanās līdz šim piedalījušies 391 598 jeb 26,27 procenti vēlētāju.
Vēlēšanu dienā aktīvāki bijuši vēlētāji Latgalē un Vidzemē, kur līdz pulksten 12.00 nobalsojuši attiecīgi 18,34 un 17,25 procenti vēlētāju. Mazāk aktīvi bijuši vēlētāji Rīgā, kur nobalsojuši 14,56 procenti vēlētāju. Savukārt Zemgalē un Kurzemē līdz pulksten 12.00 bija nobalsojuši attiecīgi 16,54 un 16,14 procenti vēlētāju.
Savukārt kopā ar nobalsojušo skaitu iepriekšējās balsošanas dienās Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās līdz šim Rīgā piedalījušies 26,16 procenti vēlētāju, Vidzemē – 26,75 procenti vēlētāju, Latgalē – 29,20 procenti vēlētāju, Kurzemē – 24,16 procenti, bet Zemgalē – 24,44 procenti vēlētāju.
Drošības policija saņēmusi vairākus zvanus par iespējamu balsu pirkšanu
Drošības policija (DP) vēlēšanu dienā, 6.jūnijā, saņēmusi vairākus zvanus par iespējamu balsu pirkšanu.
DP preses sekretāre Kristīne Apse-Krūmiņa aģentūrai BNS pavēstīja, ka vēlēšanu dienā saņemti kopumā četri zvani no Limbažiem, Balviem, Saulkrastiem un Ogres. Vēlētājiem pārsvarā piedāvāts alkohols un pārtikas produkti.
DP pārbauda šo informāciju un neizpauž, kuru partiju pārstāvji cenšas uzpirkt pilsoņu balsis.
Apkopojums par iespējamu balsu pirkšanu būs pirmdien, Apse-Krūmiņa piebilda.
Jau vēstīts, ka, reaģējot uz ceturtdien izskanējušo informāciju par balsu pirkšanu Rēzeknē, Drošības policija sākusi pārbaudi.
DP pēdējā laikā tiek saņemta informācija no pašvaldību amatpersonām, uzņēmējiem, organizācijām un iedzīvotājiem, kas liecina par pastāvošajiem balsu pirkšanas riskiem un iespējamām prettiesiskām darbībām priekšvēlēšanu laikā.
Pirms vēlēšanām saņemta informācija, ka vēlētājiem tiek piedāvāta materiāla atlīdzība par balsošanu konkrēta saraksta vai kandidāta labā. Šāda balsu pirkšanas forma īpaši aktuāla ir Latgales reģionā, bet saņemtā informācija nākot no dažādām Latvijas vietām.
Joku plēsējs Ufo vēlēšanu dienā nopietns un gatavs darbam opozīcijā
Kaspars Upacieris jeb Ufo vēlēšanu dienā pēc balsošanas bija noskaņots nopietni, atzīstot, lai arī īpaši nekāro pēc pašvaldību deputāta krēsla, viņa pārstāvētais politiskais spēks "Apvienība iedzīvotāji" ir gatavs darbam opozīcijā.
"Viens posms ir beidzies, tagad jau īstais darbs tikai sāksies," aģentūrai BNS pēc tam, kad bija nodevis savu balsi vēlēšanās, sacīja Upacieris, kurš arī kandidē uz Ikšķiles domnieka vietu. Viņš gan teica, ka, visticamāk, ja viņa pārstāvētajam politiskajam spēkam veiksies, būs jāstrādā opozīcijā, jo patlaban ne ar vienu citu partiju iespēju sadarboties neesot.
"Neredzu, ar ko pozīcijā varētu sadarboties. Tur jau atkal tie paši vēži citās kulītēs," deputāta kandidāts klāstīja, piebilstot gan, ka arī opozīcijā darba lauks paveras plašs - "jāpieskata, kas notiek" un jāinformē par to iedzīvotāji.
Atsevišķu konkurentu vērtējumā Ufo gan neieslīga, vien pastāstīja: "Nekā nevērtēju. Man liekas dīvaini, ka, ja grib kaut ko mainīt savā novadā, stājas lielajās partijās." Viņaprāt, pašvaldībā jācīnās par saimnieciskās dzīves uzlabošanu un sakārtošanu, nevis politiskiem mērķiem, kādi neapšaubāmi ir lielajām partijām.
"Kāpēc kādam jākalpo?" Upacieris pauda, norādot arī, ka daudzi no līdzšinējiem Ikšķiles domniekiem šajās vēlēšanās vien nomainījuši partiju. Viņaprāt, dīvaini ir arī tas, ka citas partijas aktīvi neinteresējas par vēlēšanu norisi, bet viņa pārstāvētās partijas biedri aktīvi darbojas kā novērotāji jau kopš iecirkņu atvēršanas.
"Tas liek domāt, ka viss jau sarunāts, vienošanās notikusi," Upacieris minēja.
Viņa kolēģi jau esot konstatējuši arī vairākus pārkāpumus, piemēram, dienu pirms vēlēšanām vienā no iecirkņiem trūcis partiju programmu. "Vai tas kaut ko maina vai nemaina, nezinu, bet tas ir tā jocīgi," Upacieris paskaidroja.
Ufo arī uzsvēra, ka patiesībā nemaz īpaši nealkst strādāt ikdienas domes deputāta darbu, bet saviem partijas biedriem un iedzīvotājiem šoreiz vēlējies būt vairāk kā iedvesmotājs - tādēļ arī vēlēšanu sarakstā viņš ir ar pēdējo, 18., numuru.
Imantā iereibusi vēlētāja labākai pārredzamībai vēlēšanu zīmes izklāj uz grīdas
Rīgas 27.vēlēšanu iecirknī Imantas ielā 11a sestdienas pirmspusdienā ieradusies krietni iereibusi vēlētāja, kur pēc vēlēšanu zīmju saņemšanas tās labākai pārredzamībai izklājusi uz grīdas.
Vēlēšanu komisijas pārstāvji sievietei gan aizrādījuši. Pēc tam vēlēšanu procedūra veikta atbilstoši un netraucējot, aģentūrai BNS pastāstīja iecirkņa sekretāre Ināra Ulmane.
Līdz plkst. 12 Latvijā sestdien nobalsojuši 16,42 % jeb 244 784 vēlētāju.
Sestdien līdz plkst. 12 Latvijā nobalsojuši 16,42% jeb 244 784 vēlētāju, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati.
Kopā ar trim priekšvēlēšanu dienām līdz sestdienas plkst. 12 vēlēšanās savas balsis jau atdevuši 26,27% jeb 391 598 balstiesīgo.
Jau ziņots, ka iepriekšējo nobalsošanu trīs dienu laikā Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās izmantoja 9,85% vēlētāju jeb 146 785 pilsoņu.
Kopumā šīm vēlēšanām reģistrēti 1 490 923 balsstiesīgie iedzīvotāji.
Osipova partijas novērotāji uzvedas agresīvi
Vēlēšanas Liepājā sākušās ar incidentu ar novērotājiem – vēlēšanu iecirkņos Liepājas Latviešu biedrības namā iereibuši Osipova partijas novērotāji izraisīja kņadu. Pašvaldības policija ar viņiem netika galā, tika izsaukti kolēģi no Valsts policijas.
Pašvaldības policija nezināja, ko darīt ar iereibušajiem "osipoviešiem". Partijas pilnvarotie novērotāji uzstāja, ka viņiem ir tiesības palikt iecirkņu telpās.
Tomēr viņu reibums traucēja gan iecirkņu darbiniekiem, gan vēlētājiem.
"Nesaprotu, ko lai dara ar tām pudelēm un glāzēm," sacīja kāds Pašvaldības policijas darbinieks, piebilstot, ka "es jau nezinu, ko viņi no tām plastmasas krūzītēm dzer".
Valsts policija ieradās notikuma vietā, un ar "osipoviešiem" tika uzsāktas pārrunas.
Neilgi pēc incidenta sāka degt arī viena gružkaste – dūmi bija tumši un kodīgi, tie sagāja Liepājas Latviešu biedrības nama telpās.
Cimdars novērotājiem pārmet nekompetenci
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars norāda, ka atsevišķi vietējie vēlēšanu novērotāji savas nekompetences dēļ traucē normālu iecirkņu darbu.
"Diemžēl jāatzīst, ka atsevišķos iecirkņos vēlēšanu novērotāji uzvedas nesaprotami, un es varu teikt, ka arī traucē vēlēšanu norisi.. Visi grib izteikties par vēlēšanām, taču nepārzina procedūru," BNS sacīja Cimdars.
Vēlēšanas novēro arī ārvalstu novērotāji, taču problēmas sagādā vietējie novērotāji - partiju pārstāvji. Cimdars nevēlējās minēt konkrētus iecirkņus, kuros ir šādas problēmas. Savukārt Latvijas radio ziņo, ka incidents noticis Liepājā. Turklāt, esot aizdomas, ka novērotāji, kuri pārstāv skandalozo Osipova partiju, bijuši reibumā. Uz notikuma vietu izsaukta pašvaldības policija.
Cimdars pastāstīja, ka šiem novērotājiem, piemēram, nepietiekot procesu "novērot no trīs metru attāluma". "Viņiem vajag vēl tuvāk. Šie cilvēki nepārzina procedūru, bet vēlas sniegt dažādus padomus, un beigu beigās sanāk tā, ka vietējām vēlēšanu komisijām ir jāskaidrojas, ka tās nav blēdes. Principā es to uztveru kā vēlēšanu norises traucēšanu," klāstīja Cimdars.
"Ja vēlēšanu komisijas vadītājs uz vietas ir cilvēks ar augstu pašcieņu un viņam visu laiku jātaisnojas šiem novērotājiem, ka viņš nav blēdis, tas nav normāli. Viens otrs novērotājs ir aizdomu pilns, nekompetents un pret savu nezināšanu prasa atlaides," teica Cimdars.
Kundze sarakstā neatrod savu favorītu un vēlas pamest iecirkni
Rīgas 134.iecirknī Rīgas Šampētera vidusskolā ap plkst.8 ieradusies kāda kundze, lai nobalsotu par kādu konkrētu partijas "Jaunais laiks" kandidātu, kurš, kā vēlāk izrādījās, nemaz nekandidē vēlēšanās.
Kundze vēlēšanu biļetenā nav atradusi vēlamo uzvārdu, saniknojusies un vēlējusies doties prom no iecirkņa, taču atrunāta. Sieviete bijusi tik nikna, ka gribējusi zvanīt uz partijas biroju. Galu galā nolēmusi savu balsi atdot par citas partijas kandidātiem, jo "jutusies apmānīta", ziņo BNS.
Jaunās izvēles izdarīšana kundzei gan īsti raiti negāja, un ap plkst.10 viņa joprojām tika manīta iecirknī.
Savukārt kāda cita kundze ieradusies ar domu balsot par Alfrēdu Rubiku un jutusies vīlusies, ka viņš nekandidē pašvaldību vēlēšanās.
Iecirkņa pārstāve sacīja, ka īpaši vecākiem vēlētājiem ir jāpaskaidro, ka norit divas vēlēšanas un ir divi saraksti, kas jāievieto divās aploksnēs.
Priedkalns nevar nobalsot Rīgā, dosies uz Vāciju
Latvijas pilsonis Jānis Priedkalns šodien vēlējās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās nobalsot Rīgā, Valsts 1.ģimnāzijā, taču tas neizdevās, jo viņa dzīvesvieta ir deklarēta Valmierā, kur ir arī viņa balsošanas iecirknis.
Tāpēc Priedkalns nolēmis šodien doties uz Vāciju cerībā nobalsot EP vēlēšanās.
Priedkalns pauda uzskatu, ka Vācijā viņš kā Eiropas Savienības valsts pilsonis varēšot nobalsot EP vēlēšanās, ziņo LETA.
Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA gan sacīja, ka Priedkalnam būtu labāk doties uz savu balsošanas iecirkni Valmierā un savu izvēli izdarīt tur.
CVK pārstāve skaidroja, ka tie Latvijas pilsoņi, kas līdz 8.martam savu dzīvesvietu bija deklarējuši ārpus Latvijas, nobalsot EP un arī Latvijas pašvaldību vēlēšanās varēja pa pastu.
Bērziņa atzīmēja, ka gadījumā, ja Latvijas pilsonis, kura deklarētā dzīvesvieta ir ārvalstīs, būtu vēlējies balsot par kādas citas valsts, nevis Latvijas sarakstu, tad par šo iespēju viņam arī iepriekš būtu bijis nepieciešams interesēties konkrētās valsts vēlēšanu komisijā.
Priedkalnu apvienība "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 1999.gadā bija izvirzījusi Valsts prezidenta amatam.
Pirmajā stundā visaktīvāk balso Latgalē
Kā liecina Centrālās vēlēšanu komisijas dati, pirmajā stundā Latvijā nobalsojuši 0,99% jeb 14 712 vēlētāju. Visaktīvākie balsotāji bijuši Latgalē.
Pēc septiņiem Latgalē savas balsis atdevuši 1,36% jeb 3272 vēlētāju. Seko Vidzeme (1,02%, 4106), Zemgale (0,9%, 2088), Rīga (0,89%, 3669) un Kurzeme (0,77%, 1586).
Ja ņēm vērā trīs priekšvēlēšanu dienas, līdz sestdienas pulksten 8 jau nobalsojuši 10,83% jeb 161 526 balstiesīgo. Procentuāli visvairāk nobalsojušo ir Rīgā - 12,49% jeb 51 404, Latgalē - 12,22% jeb 29 309 nobalsojušo, Vidzemē - 10,52% jeb 42 374, Kurzemē – 8,8% (18 034) un Zemgalē – 8,8% (20 405) vēlētāju.
Pirmo reizi kopš 1866. gada...
Šīs vēlēšanas ievērojamas ar to, ka notiek pašvaldību reformas apstākļos. Daudzi iedzīvotāji vairs nevēlē par saviem pagastiem, bet gan novadiem. Kā LNT informēja Latvijas Pašvaldību savienības parstāvis Jānis Pūķis, tik plašā mēroga reforma Latvijā nav veikta kopš 1866. gada.
Kopumā deputāti tiks ievēlēti 9 Latvijas pilsētās un 118 novados. Vēlēšanām pieteikti 111 199 kandidāti uz 1765 deputātu vietām. Tātad uz vienu vietu ir seši cilvēki. No visiem kandidātiem 41,8% ir sievietes, bet 58,2% - vīrieši.
Rīgā uz 60 vietām pretendē 777 kandidāti. Sieviešu īpatsvars salīdzinājumā ar valsts mērogu ir krietni mazāks - tikai 29,1%, toties vīrieši - 70,9%.
Ls 391 par komunālajiem pakalpojumiem jeb nelietīga cīņa Jūrmalā
Pirmsvēlēšanu dienā Jūrmalā gandrīz līdz infarktam tika novesti vietējie iedzīvotāji, jo īpaši tie, kuri ne pārāk labi pārvalda latviešu valodu. Viņi no savām pastkastēm izņēma rēķinus ar astronomiskām summām (391 Ls) par komunālajiem pakalpojumiem.
Izrādījās, ka tas bijis vien pirmvēlēšanu triks, kuru pagidām anonīmi autori galvenokārt vērsuši pret kādreizējo pilsētas mēru Raimondu Munkevicu. „Rēķina” otrajā pusē bija teksts, ka šāda summa turpmāk gaida ikvienu, ja domē tiks ievēlēta minētā persona. Par šādu rīcību pamatoti sašutis ir uzņēmums "Jūrmalas namsaimnieks". Lietu izmeklēs policija.
Pirmās dienas sit rekordus
Apkopojot datus par visiem 950 valsts vēlēšanu iecirkņiem, Eiroparlamenta un pašvaldību vēlēšanās no trešdienas līdz piektdienai jau nobalsojuši 146 785 cilvēki. Tas ir 9,85% no visiem balsstiesīgajiem vēlētājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācija, apkopojot datus par vēlētāju aktivitāti.
Vislielākā aktivitāte bijusi Rīgā – te nobalsojuši 47 744 vēlētāji (11,60%). Vidzemē līdz piektdienai balsis bija atdevuši 38 282 (9,51% ) vēlētāji, Latgalē – 25 997 (10,84%), Kurzemē – 16 446 (8,02%), Zemgalē – 18 316 (7,90%) vēlētāju.
2005. gada pašvaldību vēlēšanās pirmajās divās iepriekšējās balsošanas dienās Latvijā nobalsoja 44 920 jeb 3,17% vēlētāju, 2001. gadā – 37 177 jeb 2,78% balsstiesīgo.
Zatlers balsos par partiju, kas spēs vienot, bet neatklāj, kura tā ir?
Valsts prezidents Valdis Zatlers dienā pirms vēlēšanām neesot vēl izlēmis, par kuru partiju balsos, taču tas būšot politisks spēks, kurš spēs vienot pārējos politiskos spēkus.
Es esmu Latvijas pilsonis, un mana izvēle būtu pēc iespējas labāka Rīgas attīstība, bet es esmu Valsts prezidents, un mana izvēle būs, lai Rīgas vadība nebūtu sadrumstalota, lai nebūtu tā, ka ir tik daudz partiju ievēlēts, ka tās nespēj vienoties, līdz ar to Rīga kļūst ne pārāk dinamiska savā attīstībā,” tā prezidents sacīja aģentūrai BNS.
„Jo mazāk partiju būs Rīgas pārvaldē, jo pilsēta būs dinamiskāka. Tā kā Rīga būs viens no tiem faktoriem, kas vilks valsti ārā no ekonomiskās krīzes, pats galvenais, lai Rīga būtu ekonomiski aktīva pilsēta,” Zatlers piebilda.
Tomēr viņš atzina, ka šogad Rīgas domes mēra amata kandidāti uzbrūk cits citam daudz brutālāk nekā iepriekšējos gados.
Uz jautājumu, kurš tad būs šis vienojošais spēks, prezidents atbildēja: „Vienojošais spēks parādīsies pēc vēlēšanām, un es ceru, ka tāds būs, jo pašlaik ir ļoti liela sadrumstalotība, tāpēc vēlētājiem jāpadomā, kā šo sadrumstalotību ar savu balsi novērst.”
Prezidents arī cer uz lielu vēlētāju aktivitāti. „Jebkura nenopietna attieksme pret savu balsi tikai kaitē Rīgai, vienalga, kādi uzskati vēlētājam ir. Ja viņš savu balsi atstāj mājās, viņš kaitē Rīgai.”
kasjauns.lv/Foto: LETA
Citi šobrīd lasa
