Austrumeiropas finanšu stāvoklis ir tikpat slikts kā Argentīnas krīzes apogejā

Sabiedrība
2009. gada 1. jūnijā 19:53 2009. gada 1. jūnijā 19:53
 
Daudzās Eiropas valstīs, sevišķi Austrumeiropā, valdību finanses pašlaik ir tikpat sliktā stāvoklī kā Argentīnā, kad šī Latīņamerikas valsts bija nonākusi finanšu krīzes smagākajā posmā, pirmdien apgalvoja ASV Hārvarda universitātes profesors Naiels Fergusons.

„Tas, kas valstis nebankrotē, ir mīts. Palūkojoties uz Latīņamerikas vēsturi, lai redzētu, ka valstis piedzīvo bankrotu. Ja šodien izvērtē daudzu Eiropas valstu, īpaši Austrumeiropas valstu, kā arī vairāku Rietumeiropas zemju finanšu pozīciju, var secināt, ka tā ir gluži tikpat slikta kā Argentīnā 2002.gadā,” viņš paziņoja intervijā aģentūras „Bloomberg” televīzijai, atzīstot, ka ir ārkārtīgi satraukts par situāciju Lielbritānijā, kur budžeta deficīts šogad tiek prognozēts 12,4% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Aģentūra „Bloomberg” šajā saistībā piemin arī Latviju, kur šis deficīts ir gaidāms 9,2% apmērā no IKP.

Eksperts asi kritizēja Eiropas valstu un ASV valdības, sakot, ka to īstenotie banku glābšanas pasākumi ir uzkrāvuši finanšu sistēmai kompānijas, kurām īstenībā bija jāļauj bankrotēt.

„Pašlaik mēs esam tikuši pie dinozauriem banku izskatā, kuri ir dzīvi, tikai pateicoties milzīgajām kapitāla injekcijām un garantijām, kas piešķirtas no nodokļu maksātāju naudas. Tas ir traucējošs process evolūcijā, kurai bija jārada jaunas un labākās kompānijas, kas stātos bankrotējušo vietā,” klāstīja Fergusons.

Argentīnas krīzē, kas uzskatāma par valūtas un banku krīzes kombināciju, izcēlās 2001.gadā, kad valsts nespēja dzēst obligācijas 95 miljardu ASV dolāru (48 miljardu latu) vērtībā. Krīzē lielu lomu spēlēja Argentīnas peso fiksētais kurss pret ASV dolāru. Peso kurss bija ievērojami pārvērtēts. Fiskālās disciplīnas trūkums kopā ar augošo ārējo parādu pamazām novājināja Argentīnas ekonomiku. Vēlāk valdība atsacījās no peso piesaistes ASV dolāram, un valsts nonāca maksātnespējas stāvoklī. Mēģinot atrisināt krīzi, tika ieviesta kapitāla kontrole un iesaldēti banku depozīti, kā rezultātā banku sistēma cieta milzīgus zaudējumus un valsts ekonomika nonāca dziļā recesijā, savukārt bezdarbs valstī sasniedza 22%.

SVF piešķīra Argentīnai 14 miljardus ASV dolāru (7 miljardu latu) lielu aizdevumu, vēlāk tika piešķirti vēl 8 miljardi ASV dolāru (4 miljardi latu). Argentīnas krīzes sekas pilnībā joprojām nav novērstas un valsts ekonomika nav pilnībā atveseļojusies.

BNS

Citi šobrīd lasa

Gudļevskis mačā ar slovākiem zaudējis 7 kilogramus svara. Treneri pirms spēles ar ASV uzsver spēlētāju atjaunošanās nozīmi
Rinkēvičs: "Priekšvēlēšanu debatēm jānotiek latviešu valodā"
VIDEO: Spānijas un Portugāles debesīs novērots fantastisks skats
Tēmas: ASV, IKP
Pievienot komentāru