Kultūrvēsturiski nozīmīgākās Kurzemē ir suitu – Alsungas separātiskā novada pašvaldības vēlēšanas. Tajā līdzās vēlētāju apvienībai „Suitu zeme” un sarakstam „Alsungas demokrāti” ir iespraukušās vēl tikai divu ne sevišķi populāru partiju – „sociķu” un „Mūsu zemes” listes. Pie tam pēdējās prezentētā oficiālā programma sastāv tikai no diviem teikumiem. Absolūtais rekords politiķu konstruktīvismam, ņemot vērā viņu neapturamos vārdu plūdus, it sevišķi priekšvēlēšanu laikā. Partijas programma saprotama ne tikai suitam, bet arī malēniešiem – tā ir izlasāma pāris sekundēs: „„Mūsu zeme” darbība vienmēr ir bijusi godprātīga, mērķtiecīga un atklāta - tā īsteno tautas varu un reāli cīnās pret korupciju. Ar savu līdzdalību Alsungas novada pašvaldības darbā sekmēsim novada saimniecisko attīstību un iedzīvotāju labklājības līmeņa celšanu.” Arī saraksta lokomotīve visnotaļ demokrātiska – lielveikala „Maxima” krāvējs Vairis Špude, arī sociāldemokrātu līderis ir ar strādniecisku izcelsmi – pagastmājas kurinātājs Voldemārs Dunajevs. Jāpiebilst, ka „Alsungas demokrātu” līderis arī ir „lauku bezzemnieks” – traktorists Edgars Zvejnieks.
Toties „īsto” suitu saraksta līderim gan nav tik proletāriska izcelsme. „Suitu zemes” vadītājs ir Ventspils Brīvostas pārvaldes pārvaldnieka palīgs Grigorijs Rozentāls, kurš lepni nes Kurzemes katolicismu, alsundznieka tautas tērpu un burdona dziedājumu plašajā pasaulē. Viņš arī 2007. gadā saņēma Lielo folkloras gada balvu nominācijā „Tradicionālās kultūras atspoguļojums plašsaziņas līdzekļos”, izdevis ceļojumu grāmatu „Āzija ar suita acīm”. Suitu novadā gan viņa darbībai ir panākumi, bet citviet Latvijā Rozentāls savulaik izgāzās ar lielu blīšķi. Tā, piemēram, šī gadsimta sākumā viņš bija viens no galvenajiem celulozes rūpnīcas „Baltic Pulp” būvniecības Daugavas krastos idejas bīdītājs.
Visgarāk – Durbē, visīsāk - Dundagā
Lielākajos Kurzemes novados vēlēšanās pārsvarā elektorātam būs jāizvēlas kāda vairāk vai mazāk zināmas partijas liste. Toties mazskaitlīgākajos novados čum un mudž saraksti, kuru autori nav bijuši diez ko atraktīvi, jo pārsvarā tajos dažādos locījumos dominē tikai divi vārdi – „novads” un „attīstība”. Spilgts piemērs ir Vaiņodes novads, kurā vēlētajam būs jāizvēlas starp trim sarakstiem, kuru nosaukumi sola vienu un to pašu – „Novada nākotnei”, „Novada tagadnei un nākotnei” un „Vaiņodes novada attīstībai”.
Šai ziņā neatpaliek arī rucavnieki. Viņiem arī ir vairāki saraksti, kas neatpaliek no netālajiem sābriem – „Novada attīstībai”, „Novadnieki”, ‘Vienoti novadam”... Uz šī fona ar oriģinalitāti izceļas SIA „Purva dzērvenīte” pārdošanas vadītājas Irēnas Šustas izlolotais „Mūsmāju” saraksts. Pāvilotā līdzās sarakstiem „Novadnieki” un „Mēs savam novadam” uzradušies „Domubiedri”. Nīcenieki mazliet paplašinājuši novada jēdzienu, izdomādami vēlēšanu saraksta nosaukumu „Divi krasti – viens novads”.
Ļoti daudz, ko teikt saviem vēlētājiem ir bijis Durbes novada deputātu kandidātiem. Viņi vēlējušies paust tik daudz, ka ir izveidojuši listi ar visgarāko nosaukumu Kurzemes novadā – „Par izglītību, sociālo drošību, tradīcijām un gludiem ceļiem novadā”.
Savukārt Dundagas pusē līdzās sarakstiem „Tavam novadam”, „Novadnieki” un „Strādāsim kopā” ir izveidota vēlēšanu apvienība, kuras nosaukumā „lepojas” trekna izsaukuma zīme – „Cilvēkiem!” Jāteic, ka šajā sarakstā starp kandidātiem ir atrodama arī jau visnotaļ aizmirstas profesijas pārstāvis – kultorgs, kurš, kā domājām, nebūtībā ir aizgājis ar padomiskās sistēmas sabrukumu. Izrādās kā tā nu gluži nav! „Cilvēkiem!” listē kandidē Kolkas pagasta pensionāru apvienības „Sarma” kultorgs Beneventa Ružāne.
Aizputes mācītāji ignorē „mācītāju partiju”
Apmulst var likt arī lielāko novadu saraksti. Tā, piemēram, Aizpute, kura visus padomju laikus un arī tagad lepojas ar savu lielo baznīcu skaitu uz mazpilsētiņas niecīgo iedzīvotāju skaitu ir ieviesusi izmaiņas „mācītāju partijas” šūniņas prioritātēs. Aizputnieku LPP/LC sarakstā neatrast nevienu profesionālu kristieti, toties vietējā baptistu mācītāja Jāņa Baloža vārds ir atrodams „zemsaviešu” sarakstā. Arī iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās par vienā no Latvijas kristīgākajām pilsētām „mācītāju partija” nav bijusi populāra. Divās iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās viena no Aizputes zemsaviešu lokomotīvēm bija vietējais seperātiskās luterticīgās draudzes gans Sigurds Sproģis, kurš nesen savas draudzes sarakstos degradēja arhibīskapu Jāni Vanagu.
Visnotaļ interesanta priekšvēlēšanu kampaņa ir novērojama arī abās Kurzemes lielpilsētās – Liepājā un Ventspilī, jo gan vienā, gan otrā uz domnieku krēsliem cierē ne tikai vietējā, bet pat valstiska mēroga „zvaigznes”. Kandidāti gan nav iekļāvušies pašveidotajās vēlēšanu apvienībās ar dīvainiem nosaukumiem, bet gan populāru partiju listēs – tādu pilsētā ar rītdienu ir deviņas.
Ventspilī atkal par jaunu sparu uzvirmojusi cīņa „Lembergs pret Grinbergu”. Pirms pāris gadiem aizgūtnēm sekojām līdzi norisēm Kuldīgas tiesā – vai Ventspils mērs uzvarēs procesā pret valsti, kurā viņš aizstāvēja savas tiesības neapstiprināt Ventspils brīvostas valdes locekļa amatā Ojāru Grinbergu, jo Ekonomikas ministrija savā lēmumā nebija konkretizējusi Grinberga personību personas koda izskatā. Toreiz Lembergam izdevās gūt virsroku. Tagad atkal smagos noziegumos apsūdzētājam Ventspils mēram nāksies cīkstēties ar Grinbergu, jo mērs ir partijas „Latvijai un Ventspilij” listes pirmais numurs, bet Grinbergs („Ventspils Lauktehnikas” komercdirektors) JL, SCP un PS apvienotā saraksta lokomotīve.
Skandināvi grib regulēt Liepājas domi
Savukārt ne politiskas un kriminālas, bet gan drīzāk mākslinieciskas kaislības vērojamas vēju pilsētā. Liepājas domnieka krēslu vēlas ieņemt divi skandināvu uzņēmēji un investori, kuri daudz darījuši, lai ne tikai sakārtotu savas „jaunās” pilsētas vidi, bet arī Liepājas vārdam liktu skanēt starptautiskā mērogā. Abi ir ES pilsoņi, kas dzīvo, strādā un pārvalda īpašumus Liepājā un līdz ar to tiesīgi arī kandidēt pašvaldības vēlēšanās. Kolorītais uzņēmējs un mūziķis Luijs Fontēns no Dānijas, kurš Liepājā izveidojis divas viesnīcas, naktsklubu un savu mūzikas festivālu nolēmis startēt SCP sarakstā. Savukārt Karostas „atdzemdinātājs” – Kultūras un informācijas centra „K@2” vadītājs Karls Bjoršmaks (CVK gan viņš norāda, ka pašlaik ir bezdarbnieks) startēs prokrieviskās radikālās Osipova partijas sarakstā. Abi skandināvi Liepājas presē jau ir izrunājušies, ka pašvaldību vēlēšanās viņi nolēmuši kandidēt tamdēļ, ka viņus ne pa jokam nokaitinājis Latvijā un Kurzemē valdošais „bardaks” – tādēļ viņi visu sakārtošot strādājot mūsmāju vietvarā.
Vai tāpēc uz deputāta krēslu tajā tēmē arī latviešu politiķi, rādīs laiks.
Elmārs Barkāns/foto:LETA
Citi šobrīd lasa
