Rīga, 19.maijs, LETA. VAS "Latvijas Dzelzceļš" (LDz) piemēroto dzelzceļu tarifu likmju dēļ pārtrauktās Baltkrievijas kālija sāls tranzīta piegādes radījušas miljonu latu zaudējumus gan AS "Kālija parks" (KP), gan valstij.
Kā aģentūrai LETA norādīja "Baltijas asociācijas - transports un loģistika" (BATL) mārketinga direktore Gaļina Moločkova, pēc BATL aprēķiniem, zaudējumi no Baltkrievijas kālija sāls tranzīta pārtraukšanas 2009.gadā var pārsniegt četrus miljonus eiro (2,81 miljonu latu).
Neskatoties uz ekonomisko krīzi, "Belarusjkalij" pirmo četru mēnešu laikā nosūtījusi eksportam apmēram 400 000 tonnu kālija minerālmēslu. Ja no 2009.gada sākuma LDz piemērotu konkurētspējīgu tarifu "Belaruskalij" kravu transportēšanai, caur Latviju tiktu transportēti vismaz 150 000 tonnu kālija sāls.
BATL norāda, ka līdz ar to nesaņemtie valūtas ieņēmumi Latvijas maksājumu bilancē pirmajos četros mēnešos veido 1,374 miljonus eiro (0,965 miljonus latu).
Asociācija arī uzsver, ka pērnā gada otrajā pusē, pateicoties konkurētspējīgiem tarifiem, no Klaipēdas uz Ventspili izdevās novirzīt aptuveni 500 000 tonnu minerālmēslu.
Savukārt, ņemot vērā LDz tarifu paaugstinājumu, šā gada janvārī Baltkrievijas kravu īpašnieki nosūtīja trīs kālija sāls partijas ar kopējo apjomu 100 000 tonnu uz Klaipēdu maztonnāžas kravu veidošanai, kaut gan kuģu iekraušana ar šo kravu tika plānota Ventspilī. Nespējot piesaistīt šīs kravas, Latvija zaudēja aptuveni vienu miljonu eiro (0,7 miljonus latu).
KP šā gada četros mēnešos ir pārkrāvis 173 319 tonnas kravu, kas ir gandrīz četras reizes mazāk nekā gadu iepriekš un 7,2 reizes mazāk nekā 2007.gadā. No Baltkrievijas KP šogad nav saņēmis nevienu kravu.
Kā ziņots, attīstoties ļaunākajam scenārijam, KP varētu būt spiests atlaist pusi darbinieku. Patlaban gan uzņēmums darbinieku atlaišanu neplāno.
KP un kālija sāls piegādātāja "Belaruskalij" aicinājumi rast kompromisu atduroties pret LDz pozīciju, kas turpina piemērot 7,11 eiro (4,99 latu) tarifu par vilciena kilometru.
KP arī nav apmierināta ar Satiksmes ministrijas pasīvo rīcību šajā jautājumā.
KP vēlas, lai LDz paraksta "Belaruskalij" piedāvāto līguma variantu ar likmi 6,16 eiro (4,33 lati). Ja tas nav iespējams, LDz būtu ātri jāizstrādā un jānosūta "Belaruskalij" savs līguma projekts, kurā ir reāli un konkurences apstākļiem atbilstoši tarifi un nav kravu apjoma garantijas, jo garantiju pieprasīšana pašreizējā nenoteiktajā tirgus situācijā esot nepieņemama.
Tāpat KP vēlas jaunu līgumu ar LDz ar konkurētspējīgiem tarifiem un bez ierobežojušiem nosacījumiem.
Kā iepriekš ziņoja laikraksts "Dienas Bizness", dzelzceļa pārvadātājs "Baltijas ekspresis" un KP vērsušies tiesā pret tarifu pieaugumu dzelzceļa nozarē.
Uzņēmumi prasa tiesai, lai tā uzdod Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) pieņemt lēmumu, ka infrastruktūras maksai jābūt vismaz pagājušā gada līmenī jeb 5,68 latiem par vilciena kilometru.
Maksa pārvadājumiem 2009.gadam tika vidēji palielināta par 13,6%. Šāds tarifu kāpums ir trieciens šobrīd jutīgajai tranzīta nozarei, kas viena no retajām vēl uzrāda pieauguma pazīmes.
LDz pārstāvji jau iepriekš izteikušies, ka infrastruktūras maksas atbilst reālajai situācijai un izmaksām, tomēr citi nozares pārstāvji iebilst, uzsverot, ka maksas kāpumam nav pamatojuma.
Tiesa jau pieprasīja no SPRK visu administratīvo lietu saistībā ar infrastruktūras maksām, pagaidām lūgums nav izpildīts. Tā vietā iesūtīts lēmums un paskaidrojumi. Pie tam SPRK uzskata, ka "Baltijas ekspresim" un KP nemaz neesot tiesību sūdzēties - vienīgais, kas to var darīt, ir LDz.
Ar to nemierā ir uzņēmēji, kas uzsver, ka SPRK nepilda tiesas lēmumu un tas liedz uzņēmumiem iepazīties ar informāciju, cik pamatota ir infrastruktūras maksa.
"Domāju, ka viņiem [SPRK] ir visa lieta un materiāli, bet to negrib rādīt, jo to visu apgāzīs un sāksies lielas problēmas," uzsver KP advokāts Daimārs Škutāns.
SPRK, atbildot uz laikraksta jautājumiem par infrastruktūras maksas aprēķināšanas procesa gaitu, norāda, ka vairākkārt ir lūgusi LDz papildu informāciju, pamatojumu un precizējumus.
Normatīvie akti paredz, ka maksu par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu pārvadājumiem reizi gadā - ne vēlāk kā līdz 1.decembrim - nosaka SPRK. Lai regulators varētu veikt infrastruktūras lietošanas maksas aprēķinu, infrastruktūras pārvaldītājs - LDz - iesniedz savu izmaksu aprēķinus un zvērināta revidenta ziņojumu par to pamatotību un attiecināšanu atbilstoši metodikai.
"LDz infrastruktūras maksa SPRK ir jānosaka saskaņā ar likumā noteiktajām funkcijām. Turklāt likumā noteiktie mērķi - tarifu atbilstība ekonomiski pamatotām izmaksām un droša un nepārtraukta pakalpojumu pieejamība - izvirza stingras prasības aprēķina pārbaudei, un nepastāv iespēja subjektīva vērtējuma rezultātā palielināt vai samazināt nozares pakalpojuma apgrozījumu," skaidro regulators.
Saskaņā ar likumu SPRK pieņemtos lēmumus un izdotos administratīvos aktus par prettiesiskiem var atzīt un atcelt tikai tiesa. Līdz ar to privātpersona, kura uzskata, ka tās tiesības vai tiesiskās intereses ir aizskartas ar SPRK pieņemto lēmumu vai izdoto administratīvo aktu, Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga vērsties ar pieteikumu tiesā.
Škutāns uzskata, ka visa infrastruktūras maksas aprēķināšanas sistēma Latvijā neatbilst Eiropas Savienības tiesībām. Piemēram, Latvijā bija jābūt izveidotai regulatīvai iestādei, kas divu mēnešu laikā pārskata SPRK lēmumus, bet šādas iestādes Latvijā nav, un saistībā ar šiem apstākļiem pret Latviju jau ir uzsākta Eiropas Kopienu tiesību pārkāpumu procedūra.
"Pēc Eiropas Kopienas tiesībām, SPRK bija jāvērtē dzelzceļa pārvadājumu tirgus konkurētspēja, bet SPRK rīcība drīzāk liecina par simpātijām [bijušā satiksmes ministra Aināra] Šlesera principam - gāzi grīdā," norāda advokāts.
Citi šobrīd lasa
