Rīga, 19.maijs, LETA. Organizācija ECC, kas pārstāv lielāko daļu kruīza kompāniju Eiropā, paziņojusi, ka pārtrauks izgāzt notekūdeņus Baltijas jūrā, ja ostās varēs nodot notekūdeņus.
Kā aģentūru LETA informēja Pasaules Dabas fonda (PDF) Latvijā direktors Uģis Rotbergs, neattīrītu notekūdeņu izgāšana Baltijas jūrā palielina draudus jau tā neveselajai jūras ekosistēmai. "Mēs priecājamies, ka kruīza kompānijas ir to sapratušas un pieņēmušas šādu lēmumu," norāda Rotbergs.
Pagaidām Baltijas jūrā tikai trīs ostas no 20 atbilst ECC kruīza kuģu notekūdeņu uzņemšanas prasībām - Helsinki, Stokholma un Visbija. Visbiežāk kuģi notekūdeņus var glabāt 1-3 dienas, kas nozīmē, ka vēl joprojām ievērojama daļa no notekūdeņiem neattīrīti nokļūs Baltijas jūrā.
"Mēs patlaban aicinām kruīza kompānijas strādāt kopā ar mums, lai panāktu arī pārējo ostu aprīkojuma uzlabošanu. Tāpat mēs uzskatām, ka piedāvāt adekvātas notekūdeņu uzņemšanas iespējas būtu katras valsts un pilsētas, kura vēlas uzņemt kruīza kuģus, atbildība un pienākums," akcentē Rotbergs.
Pirms diviem gadiem PDF vērsās pie prāmju līnijām un starptautiskajām kruīza kompānijām, aicinot brīvprātīgi pārtraukt kuģu saimniecisko notekūdeņu izgāšanu Baltijas jūrā. Toreiz lielākā daļa no prāmju līnijām, kas veic pārvadājumus Baltijas jūrā, atsaucās aicinājumam, bet no starptautiskajām kruīza kompānijām piekrita tikai trīs.
Baltijas jūrā katru gadu kuģo vairāk nekā 350 kruīza kuģi, piestājot ostās vairāk nekā 2100 reizes. Aprēķināts, ka saimnieciskie notekūdeņi, kas tiek saražoti kuģos, satur aptuveni 113 tonnas slāpekļa un 38 tonnas fosfora - vielas, kas palielina Baltijas jūras eitrofikāciju. Notekūdeņi satur arī baktērijas, vīrusus un citus patogēnus, kā arī smagos metālus. Līdz šim brīdim lielākā daļa notekūdeņu tika izgāzti Baltijas jūrā.
Eitrofikācija tiek uzskatīta par nozīmīgāko Baltijas jūras problēmu. Tā rada gan nopietnas ekoloģiskas, gan ekonomiskas sekas. Eitrofikācijas cēlonis ir palielināta barības vielu, tostarp fosfora un slāpekļa, nonākšana ūdens vidē, kā dēļ novērojama, piemēram, spēcīga aļģu ziedēšana, veidojas mirušās zonas jūras gultnē un citas problēmas jūras ekosistēmā.
Rīgas osta katru gadu uzņem aptuveni 80 kruīza kuģus.
Kā ziņots, Zviedrijā veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka Baltijas jūra lēnām atlabst un ir lauztas negatīvās tendences tās vidē.
Pirmo reizi samazinājusies mēslojuma ieplūde jūrā, ļaujot tai atgūties.
Pozitīvs pavērsiens Baltijas jūras vidē sācies, daļēji pateicoties jaunu attīrīšanas iekārtu būvniecību Polijā pēc tās iestāšanās Eiropas Savienībā. Arī lauksaimnieki Dānijā un Zviedrijā uzlabojuši mēslojuma kontroli.
Tomēr būtiski pozitīvo izmaiņu sekas nebūs jūtamas vēl 30-50 gadus, teikts Stokholmas universitātes zinātnieka Frederika Vulfa pētījumā Baltijas jūras Vides aizsardzības komisijai (HELCOM).
Citi šobrīd lasa
