Rīga, 28.apr., LETA. Latvijas ekonomikas kritums pirmajā ceturksnī var sasniegt 18%, prognozē biznesa informācijas portāla "Nozare.lv" aptaujātie eksperti.
Stagnācija globālajā ekonomikā, kreditēšanas faktiska apstāšanās un tai sekojošs iekšzemes patēriņa kritums gada pirmajā ceturksnī Latvijas ekonomiku varētu būt samazinājis pat par piektdaļu salīdzinājumā ar šo periodu iepriekšējā gadā.
Kā norāda "DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas speciāliste Ieva Vēja, iekšzemes kopprodukta (IKP) kritums pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo ceturksni, varētu būt 17%-18% līmenī. Par tik strauju kritumu liek domāt krasais samazinājums tādās nozarēs kā iekšzemes tirdzniecība un apstrādes rūpniecība, kur, kā rāda mēnešu dati, kritums jau sasniedzis un pārsniedzis 25% un kopējā daļa ekonomikā ir tuvu vienai trešdaļai.
"Latvijas Krājbankas" Investīciju pārvaldes galvenā analītiķe Olga Ertuganova norāda, ka esošie operatīvie dati un aprēķini ļauj prognozēt, ka IKP kritums šī gada pirmajā ceturksnī varētu būt ap 18%, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgā perioda rādītājiem.
"Tā kā ekonomika turpināja brīvo kritumu gan Latvijā, gan pasaulē, bet nekādi tās aktivizācijas pasākumi netika veikti, tad kritums pirmajā ceturksnī varēja pieaugt līdz 14%-15%. Liels nezināmais ir tas, cik daudz biznesa iegāja pelēkajā zonā," uzsver "SEB bankas" galvenais ekonomists Andris Vilks.
"Latvijas Hipotēku un zemes bankas" Finanšu vadības departamenta analītiķis Aleksejs Marčenko prognozē, ka šā gada pirmajā ceturksnī IKP samazinājums pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu varētu būt aptuveni 12%-13%.
Vērtējot, kuras tautsaimniecības nozares piedzīvojušas vislielāko kritumu, Vēja min būvniecību un finanšu starpniecību. Vismazākais samazinājums varētu būt transporta un sakaru nozarē. No izlietojuma puses lielākais kritums skāris privāto patēriņu un investīcijas, kas arī, visticamāk, pārsniedz 20% līmeni, bet nedaudz mazāk samazinājies valdības galapatēriņš un arī eksports.
Kā akcentē Ertuganova, straujš bezdarba kāpums un vājš pieprasījums izraisa arvien dziļāku patēriņa kritumu, vispārējs iedzīvotāju un uzņēmēju pesimisms attiecībā uz valsts ekonomisko stāvokli liek un tuvāko gadu laikā liks taupīt arī tai sabiedrības daļai, kura vēl nav tik krasi izjutusi krīzes finansiālo ietekmi. Rezultātā uz patēriņu orientēti sektori, kas vēl nesen bija galvenie ekonomikas buma dzinējspēki, piemēram, mazumtirdzniecība un būvniecība, ir dziļos mīnusos.
"Skaidrs, ka smaga ekonomiskā lejupslīde ir novērojama citās Eiropas valstīs un arī NVS reģionā, kas negatīvi ietekmē pieprasījumu pēc eksporta. Tādējādi apstrādes rūpniecība cieš iekšējā un ārējā patēriņa sabrukuma dēļ, vēl joprojām augsto energotarifu dēļ un arī tādēļ, ka lats nostiprinās pret atsevišķu tirdzniecības partnervalstu valūtām. Rezultātā pēdējā gada laikā apstrādes rūpniecība būs pieredzējusi pievienotās vērtības kritumu par ceturtdaļu. Diemžēl starp krituma līderiem atradīsies arī Latvijas transporta nozare. Nav pamata cerēt, ka kāda no Latvijas tautsaimniecības nozarēm būs pabeigusi pirmo ceturksni plusā," brīdina eksperte.
Vilks prognozē, ka 20% un lielāks kritums būs rūpniecībā, tirdzniecībā, finanšu pakalpojumos, tūrismā un sabiedriskā ēdināšanā. Virs 10% kritums būs būvniecībā, iespējams, mazāks komercpakalpojumos un individuālajos pakalpojumos, lauksaimniecībā. Vienīgā nozare, kur būs minimāls kritums, varētu būt transports un sakari, pateicoties stabilai tranzīta kravu plūsmai.
Marčenko norāda, ka lielākais kritums varētu būt nozarēs, kas iepriekšējos gados piedzīvoja vislielāko pieaugumu, - mazumtirdzniecībā, celtniecībā, finanšu pakalpojumos, tūrismā, kā arī nozarēs, kas orientētas uz iekšēja pieprasījuma apmierināšanu.
Vismazākais kritums būs informācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī uzņēmumos, kas specializējas uz ārpakalpojumu sniegšanu un ir dziļi integrēti ārvalstu kompāniju darbībā. Iespējams, salīdzinoši laba situācija būs Latvijas uzņēmumiem, kas ražo vai tirgo kosmētiku un alkoholu, jo tās ir "emocionālā patēriņa" preces, un krīzes apstākļos šo nozaru apgrozījums var pat palielināties.
Vērtējot, kad Latvijas ekonomika varētu atgūties, Vēja skaidro - ja nenotiek jauni satricinājumi, ASV un pasaules ekonomikā šā gada beigās atsākas izaugsme un valsts budžeta izdevumu krasā apgriešana nav smagi pasliktinājusi Latvijas ekonomikas stāvokli, ekonomiskā aktivitāte varētu sākt palielināties nākamā gada pavasarī, vasarā.
Ertuganova uzsver, ka turpmākā IKP dinamika ir atkarīga no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, no tā, kādā veidā un cik radikāli valdība samazinās budžeta izdevumus un vai veiks kādas būtiskas strukturālās izmaiņas. No vienas puses, pašlaik ir svarīgi izpildīt starptautiskās finansējuma piešķiršanas nosacījumus, lai saņemtu aizdevuma daļas, tomēr, no otras puses, jāsaprot, ka nepieciešamā izdevumu un valsts funkciju apcirpšana nevar nepaātrināt Latvijas ekonomikas kritumu.
Kā akcentē eksperte, otrkārt, Latvijas ekonomikas atveseļošana var atsākties tikai pēc ārējo tirgu atgūšanās. Tādējādi, ja Eiropas ekonomika nesāks demonstrēt pieaugumu nākamā gada sākumā, kā to pagaidām sagaida Eiropas Savienības amatpersonas, tad brīdis, kad valsts varētu iznākt no krīzes, būs atlikts arī Latvijā.
Vilks atzīst, ka diemžēl nav nekādu pozitīvu signālu ne Latvijā, ne ārpus tās, kas liktu domāt, ka kritums šā gada otrajā ceturksnī mazinātos. Tas būs lielāks nekā pirmajā ceturksnī, jo brīvais kritums ekonomikā turpinās.
"Ja tiks veikti sāpīgie, bet ļoti vajadzīgie valsts pārvaldes un budžeta restrukturizācijas pasākumi un nodrošināta ārvalstu palīdzības stabila saņemšana, kā arī darīts viss, lai ekonomiku kaut cik aktivizētu, kritums pierimsies gada otrajā pusē. Tiesa, IKP paliekot lielos mīnusos (7%-10%), bet ne vairs 15%-20%," uzsver eksperts.
"Ja valsts vēlas nostāties uz stabilām kājām, tad visi nepopulārie, bet vajadzīgie pasākumi ir jāveic tagad, kas kopā ar visas pieejamās naudas (fondi, valsts investīcijas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka, cita palīdzība) apguvi radītu konkurētspējīgu biznesa vidi un efektīvu valsts pārvaldi jau pēc kādiem 12 mēnešiem. Tad jau varētu teikt, ka ekonomiskā aktivitāte visai strauji pieaugs 2010.gada otrajā pusgadā. Domājams, ka pasaules ekonomika sāks atgūties 9-12 mēnešu laikā, un uz šo brīdi Latvijai ir jābūt konkurētspējīgai."
Marčenko norāda, ka Latvijas ekonomikas atgūšanās būs atkarīga no situācijas ārpus Latvijas.
Lai ekonomikas samazinājuma tempi kristos, Latvijā jāieplūst naudai no ārpuses - tiešo investīciju, aizdevumu vai noguldījumu veidā. Tādā gadījumā pieaugs pieprasījums pēc aktīviem Latvijā un varētu veidoties iekšējais pieprasījums, pateicoties kuram, Latvijas ekonomika varēs stabilizēties.
Savukārt pieprasījums pēc Latvijas eksportprecēm ir atkarīgs no situācijas pasaulē. Tātad, lai sāktos Latvijas ekonomikas stabilizācija, nepieciešams, lai sāktos izaugsme attīstītās valstīs. Izaugsmi attīstītajās valstīs prognozē ne agrāk par 2010.gadu, līdz ar to prognoze Latvijai uz 2009.gada atlikušo daļu ir diezgan slikta, norāda eksperts.
Latvijas ekonomikas samazinājuma tempi tuvākajā laikā - 2-3 ceturkšņu perspektīvā - varētu piebremzēties, tikai pateicoties tam, ka pieprasījums samazināsies līdz minimālajam līmenim un tā tālāka samazināšana apdraudēs privātpersonu un valsts organizāciju spēju nodrošināt sevi ar izdzīvošanai nepieciešamām lietam, uzskata Marčenko.
Citi šobrīd lasa
