«Kopš pusaudžu gadiem man ir ļoti sāpīgas mēnešreizes, kas katru mēnesi roku rokā iet arī ar migrēnu. Mokos joprojām, kad uznāk lēkmes. Kad sāp vēders un galva, ne uz ko vairs neesmu spējīga, visu dienu noguļu gultā ne dzīva, ne mirusi. Diemžēl joprojām saskāros ar to, ka daudzi par šo problēmu pavīpsnā. Sākumskolā mana literatūras skolotāja sacīja, ka migrēna ir nervozu dāmiņu izdomājums, jo, lūk, grāmatā Punktiņa un Antons, ko tolaik lasījām, Punktiņas māte patiesi bija nervoza dāmīte. Savukārt, kad esmu sūdzējusies par to, ka mēnešreižu laikā jūtu ļoti asas sāpes vēdera lejasdaļā, esmu saņēmusi gudrus padomus vairāk nodarboties ar sportu. Pusaudžu gados ar to arī aktīvi nodarbojos un aerobiku apmeklēju joprojām. Bet kā migrēna, tā arī dismenoreja ir briesmīga, un to sapratīs tikai tie, kas to patiešām izbaudījuši uz savas ādas. Nevienam neko tādu nenovēlu. Vienīgais, kas man palīdz abos gadījumos, ir laikus iedzertas tabletes, taču ne katru reizi tās patiesi arī ir iedarbīgas. Dažkārt, lai atbrīvotos no sāpēm, vienlaikus izdzeru piecas, sešas tabletes un pēc tam mokos ar «graušanas» sajūtu kuņģī. Turklāt esmu ievērojusi; ja, sākoties sāpēm, vienu dienu nevaru mierīgi pagulēt, sāpes par spīti stiprajām zālēm vienalga pieņemas spēkā.»
Inese, 37 gadi
Citi šobrīd lasa
