Rīga, 5.marts, LETA. Pēc iepazīšanās ar reālo situāciju zivju audzētavās "Brasla" un "Kārļi" un darba grupas secinājumiem, vides ministrs un zemkopības ministra pienākumu izpildītājs Raimonds Vējonis (ZZS) uzskata, ka tās ir jāsaglabā valsts apsaimniekošanā.
Kā aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Didzis Jonovs, līdzekļi - aptuveni 30 000 latu katrai zivju audzētavai, kuru pagaidām pietrūkst abām zivjaudzētavām, lai tās varētu šogad turpināt darbību minimālā režīmā, - ir atrodami "Latvijas Zivju resursu aģentūras" (LZRA) centrālā aparāta budžetā, kas šogad ir aptuveni 1,1 miljonu latu liels.
Visticamāk, aģentūrai šajā nolūkā nāksies samazināt darbinieku skaitu. Attiecīga Vējoņa rezolūcija Zemkopības ministrijai (ZM) un LZRA tiks sagatavota un nosūtīta rīt.
Turklāt Vējonis uzskata, ka ZM, ja tā plāno samazināt zivjaudzētavu skaitu un līdz ar to arī izaudzējamo zivju mazuļu skaitu, ir nopietni jāpārskata arī zivju resursu apsaimniekošanas politika valstī. Tas nozīmē, ka attiecīgi jāsamazina arī zvejniecības un makšķerēšanas apjomi iekšējos ūdeņos. Citādi netiek sabalansēta zivju nozveja un atražošana, kas nav pieļaujami.
Vējonis uzskata, ka LZRA neattaisno sevi darbībā, jo, viņaprāt, nav bijusi pietiekami pārdomāta un adekvāta aģentūras rīcība ne tikai šajā zivju audzētavu optimizācijas plānā vien.
"Zivju atražošanai šobrīd pietrūkst naudas arī tādēļ, ka LZRA priekštece Valsts Zivsaimniecības pārvalde, savulaik sniedzot ekspertīzes atzinumus par mazo HES būvniecības ietekmi uz zivju resursiem, pamatā apgalvoja, ka mazie HES nenodarīs kaitējumu zivīm, kaut tagad ikviens zina, ka šādi zaudējumi tomēr tiek nodarīti. Ja šīs pārvaldes prognozes savulaik būtu bijušas adekvātas, tad visai ievērojamus līdzekļus zivju resursu atjaunošanai valsts iegūtu arī no mazo HES īpašniekiem," uzskata Vējonis.
Kā ziņots, 20.februārī zemkopības ministra pienākumu izpildītājs Vējonis uzdeva ZM izveidot darba grupu, lai izvērtētu VA "Latvijas Zivju resursu aģentūra" (LZRA) četru filiāļu - valsts zivju audzētavu "Kārļi", "Ķegums", "Sērene" un "Brasla" - nodošanu iznomāšanai.
Darba grupā strādāja pārstāvji no ZM vadības un Zivsaimniecības departamenta, VidM Dabas aizsardzības departamenta, Latvijas Zivju audzētāju asociācijas un Latvijas Zvejnieku federācijas.
Līdz šī gada 1.martam darba grupai bija jāizvērtē sociālekonomiskais pamatojums LZRA četru valsts zivjaudzētavu nodošanai iznomāšanā, jāizvērtē šādas rīcības ietekme uz valsts saistībām zivju resursu atražošanā Latvijas iekšējos ūdeņos, jo īpaši Vidzemes upju baseinos, kā arī jāpiedāvā risinājumi zivjaudzētavu saglabāšanai valsts apsaimniekošanā.
ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece iepriekš informēja, ka jautājums par četru zivju audzētavu darbības pārtraukšanu un LZRA zivju resursu atražošanas restrukturizāciju 2009.gada budžeta samazinājuma dēļ kļuva aktuāls jau 2008.gada beigās.
Šis jautājums iepriekš tika skatīts ZM vadības apspriedē 28.janvārī, lai pieņemtu konceptuālu lēmumu par Zivju resursu atražošanas valsts programmas izpildes nodrošināšanas iespējām valsts budžeta finansējuma samazinājuma apstākļos.
"Ja arī līdz šim ZM saņēma kādus pieteikumus zivjaudzētavu nomai vai atsavināšanai, tiem nav nekādu juridisku seku, jo ZM tikai tagad sadarbībā ar LZRA un VSIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" izvērtē turpmākas zivju audzētavu pastāvēšanas iespējas un kā vienu no tām - audzētavu nomas nosacījumus, kas būtu pamatā publiskam konkursam uz šo audzētavu nomu ar mērķi pēc iespējas saglabāt to darbības specifiku - zivju mazuļu audzēšanu un audzētavu profesionālo speciālistu, zivkopju darba pieredzes tālāku izmantošanu. Šie nosacījumi noteikti tiks apspriesti un saskaņoti ar akvakultūras sektora sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem," iepriekš skaidroja Muceniece.
Jau ziņots, ka 16.janvārī LZRA direktors Māris Vītiņš aģentūrai LETA sacīja, ka četras no valstij piederošajām zivju audzētavām - "Kārļi", "Ķegums", "Sērene" un "Brasla" - tiks pakāpeniski slēgtas pirmā pusgada laikā.
Šāds lēmums pieņemts ZM vadības sanāksmē 28.janvārī, ko vadīja demisionējušais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS). "Taču šo zivju audzētavu slēgšanas plānus sāka izstrādāt jau pagājušā gada beigās, kad viens pēc otra nāca rīkojumi par finansējuma samazināšanu un bija skaidrs, ka visas zivju audzētavas nevarēs uzturēt," sacīja Vītiņš.
"Ņemot vērā ekonomiskos aprēķinus, optimālais risinājums ir saglabāt Daugavas baseina zivju audzētavas "Tome" un "Dole", kas var darboties, pamatojoties uz "Latvenergo" kompensācijas izmantošanu, kā arī Ventas baseina zivju audzētavu "Pelči". Daļu funkciju no slēdzamajām zivju audzētavām pārdalīs uz zivju audzētavām "Tome" un "Dole". Arī daļu finansējuma, un no 2010.gada piesaistīs arī daļu personāla," stāstīja Vītiņš.
Vītiņš zināja teikt, ka par zivju audzētavu "Kārļi", "Ķegums", "Sērene" nomu interesi ir izrādījuši šo zivju audzētavu darbinieki. Tā kā zivju audzētavai "Brasla" blakus ir Braslas HES, kuru apsaimnieko Normunds Aizkalns, kurš ir ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) sievas biznesa partneris, viņš jau ir iesniedzis iesniegumu par zivju audzētavas apsaimniekošanu.
"Tā nav nekāda slepena informācija, ka šīs zivju audzētavas tiek slēgtas, tāpēc Aizkalns arī par to zināja, jo Braslas HES ir netālu no zivju audzētavas. Jebkurš interesents var nākt uz LZRA, lai saņemtu konsultācijas par šīm audzētavām. Mēs varam sniegt padomus, bet mēs nebūsim tie, kuri pieņems lēmumu par zivju audzētavu iznomāšanu," sacīja Vītiņš.
Citi šobrīd lasa
