(Pievienota 2. un 3.rindkopa.)
Rīga, 5.marts, LETA. Lai veicinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju, Latvijai pēc iespējas ātrāk būtu jāpievienojas eirozonai, šodien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajās preses brokastīs pauda LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle.
Tuvākie 3-6 mēneši ir kritiski Latvijas tautsaimniecības dzīvotspējai, tāpēc LDDK uzskata, ka eiro jāievieš jau ar jūliju. Valdībai kopā ar Latvijas Banku un citām institūcijām starptautiskie partneri būtu jāpārliecina, ka Māstrihtas kritēriji ir neatbilstoši esošajai situācijai un eiro ieviešana jāpanāk pēc iespējas ātrāk, stabilizējot situāciju Latvijā, intervijā "LETA Video" uzsvēra Egle.
Aicinājumu pasteigties ar eiro ieviešanu LDDK iecerējusi valdībai iesniegt jau nākamnedēļ.
Pēc LDDK vadības domām, lata devalvācija nebūtu vēlama, jo reāls ieguvums būtu tikai pusgadu. Devalvācijas rezultātā nekavējoties palielinātos maksa par energonesējiem, tādējādi negatīvi ietekmējot gan uzņēmējus, gan iedzīvotājus kopumā.
Kā norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, vakar notikušajās sarunās ar valdību un sociālajiem partneriem radusies kopīga izpratne par lietām, kas jāveic. Pēc viņa teiktā, ļoti būtiska būs jaunās valdības aktivitāte, atbalstot uzņēmējus caur projektiem un Eiropas Savienības fondiem.
Jaunievēlētais LDDK viceprezidents, VAS "Latvijas dzelzceļš" vadītājs Uģis Magone, pauda pārliecību, ka valdībai gan esot plāns, kā aizņemties, tomēr neesot plāna, kā plānots atdot aizdevumu starptautiskajiem aizdevējiem. "Šāda situācija ir izveidojusies, jo valsts pieņem lēmumus, nekonsultējoties ar biznesu," viņš uzsvēra.
Savukārt LDDK viceprezidente, SIA "Lietišķās informācijas dienests" direktore Aiva Vīksna sacīja, ka valdībai būtu lielāka uzmanība jāpievērš mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, jo tieši tie dod būtiskāko pienesumu valsts budžetam. Tāpat viņa akcentēja nepieciešamību radīt jaunas darba vietas, jo gada beigās bezdarbnieku skaits varot sasniegt 60 000.
LDDK viceprezidents, Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons skaidroja situāciju bankās, uzsverot, ka tām ir sarukušas iespējas aizņemties starptautiski, kā arī būtiski pasliktinājusies klientu spēja atdot kredītus, līdz ar to samazinājusies arī iespēja kreditēt uzņēmumus.
Tai pat laikā viņš uzsvēra, ka bankas joprojām izsniedz kredītus, tomēr daudz vairāk izvērtē riskus. Pēc Tverijona teiktā, šogad kreditēšana, salīdzinot ar 2007. un 2008.gadu, samazināsies par 10%.
"Janvārī bankām neatgrieztie kredīti sasniedza 0,5 miljardus latu. Piemēram, ja summa būtu uz pusi mazāka, šo naudu varētu novirzīt uzņēmēju kredītiem," skaidroja asociācijas vadītājs.
Tverijons bija skeptisks par valsts atbalsta pasākumiem uzņēmējiem finanšu instrumentu veidā. "Pieejamais finansējums būs nepietiekams, lai palīdzētu visiem, kam tas ir nepieciešams," uzskata banku pārstāvis.
LDDK viceprezidents, sabiedrības "Turība" vadītājs Ivars Strautiņš, uzsvēra, ka valdībai iecerēto budžeta izdevumu samazināšanas vietā vajadzētu domāt, kā efektivizēt biznesu un vairāk nopelnīt.
Pēc Strautiņa vārdiem, būtu jāveicina dažu lielo uzņēmumu izaugsme. "Nav iespējams visiem palīdzēt. Vajag pasludināt "atslēgas uzņēmumus", kas vilktu Latvijas ekonomiku," skaidroja uzņēmējs.
Kā ziņots, vakar notika LDDK biedru sapulce, kurā tika apstiprinātas šā gada prioritātes, kā arī LDDK darbības stratēģija 2009.-2013.gadam. Biedri arī ievēlēja jaunu LDDK padomes sastāvu, viceprezidentus un prezidentu.
LDDK apvieno 48 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas darba devēju organizācijas - nozaru, reģionālās un profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 35% no Latvijas darbaspēka.
Citi šobrīd lasa
