Saskaņā ar Aizsardzības ministriju (AM), dienesta pienākumus NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupā Latvijā šobrīd veic ap 300 Spānijas karavīru.
Spāņu bruņoto spēku mehanizētā kājnieku rota Latvijā ieradusies ar visai iespaidīgu bruņojumu – to starpā ar bruņotām apvidus automašīnām “URO VAMTAC” (ASV armijas militāro “Hummer”, jeb HMMWV automašīnu analogs), kājnieku kaujas mašīnām “PIZARRO” un sešiem jau pieminētajiem kaujas tankiem “LEOPARD E2”.
Vairāk par "LEOPARD E2":
Izcelsmes valsts - Vācija/Spānija
Ražotājs: "General Dynamics Santa Bárbara Sistemas" ("Krauss-Maffei Wegmann" dizains)
Lietojumā - kopš 2003. gada decembra
Tanka izmaksas - 10,95 miljoni eiro, (ieskaitot rezerves daļas)
Svars: 69,4 tonnas
Primārais bruņojums: "Rheinmetall" 120 milimetru lielgabals
Sekundārais bruņojums: divi 7,62 milimetru (NATO standarts) MG3s ložmetēji
Apkalpe: 4 personas
Ādažu bāze kā multinacionāla pilsēta
Ādažu militārajā bāzē ierodamies dienā, kad spāņu rotai paredzētas mācības ar tankiem Ādažu poligonā.
Bāzes teritorijā un ceļā uz poligonu mūs pavada Spānijas bruņoto spēku Sabiedrisko attiecību oficieris, kapteinis Alvaro Vinjegla Kalderons. Viņš pats Latvijā uzturas jau aptuveni trīs mēnešus (no sešiem) un apgalvo, ka visgrūtāk bijis pierast pie lietainās vasaras.
Spānijā, saskaņā ar kapteiņa teikto, šobrīd esot ap +45 grādiem pēc Celsija.
Dodoties uz spāņu barakām, grūti neievērot izmaiņas, kuras, kopš Latvijas iestāšanās NATO skārušas Ādažu militāro bāzi.
No padomju armijas pamesta, nolietotu ēku un bunkuru mezgla, bāze ir pārtapusi par tādu kā multinacionālu pilsētiņu, kurā ik uz soļa sastopami sabiedroto karavīri dažādu valstu uniformās.
Šeit ir visnotaļ blīva autosatiksme, kafejnīca, veikals un izklaides iespējas. Bāzi raksturo arī nemitīga rosība – gatavošanās mācībām, dažādu vietējo un ārzemju valstu varas pārstāvju-goda viesu uzņemšana.
Bāzes straujo paplašināšanos pamanījis arī spāņu armijas pārstāvis. “Esmu pārsteigts par to, cik ātri šajā bāzē norit būvniecības darbi. Esmu šeit tikai trīs mēnešus, taču manā acu priekšā, burtiski ir tikušas uzslietas ēkas,” iespaidos dalās kapteinis Kalderons.
Nesprāgušas munīcijas neitralizēšana
Sagaidot bruņuvestes un ķiveres, kāpjam spāņu armijnieku “Toyota” hibrīdā un dodamies uz Ādažu poligonu, kur pa to laiku jau izvietojušies ap 150 rotas karavīru.
Pa ceļam kapteinis Kalderons ar kolēģi izskaidro, ka šodien paredzēts mācību vingrinājums, kurā jāneitralizē nesprāgusi munīcija.
Scenārijs ir šāds: bruņotā kolonna ar tanku priekšgalā savā ceļā identificē iespējamu nesprāgušu lādiņu (nedetonēta munīcijas vienība, kuru izšāvis pretinieks). Karavīru uzdevums – novērst bīstamību un turpināt ceļu.
“Nesprāgušu munīciju var identificēt gan karavīrs ar acīm, gan arī bruņu transportlīdzekļa, šajā gadījumā tanka, tehnoloģijas, kas ļauj skenēt priekšā esošo zemes virsmu. Nonākot šādā situācijā, drošības apsvērumu dēļ kolonna apstājas pirms vietas, kur identificēta nesprāgusī munīcija un izveido slēgtu teritoriju aptuveni 500 metru rādiusā. Tad, lai maksimāli samazinātu potenciālos zaudējumus, uz priekšu, inspicēt munīcijas vienību tiek nosūtīts viens komandiera izvēlēts karavīrs. Pēcāk speciāli apmācīta vienība detonē bīstamo šķērsli,” skaidro armijas kapteinis.
100 grami dinamīta
Saskaņā ar kapteiņa Kalderona teikto, reālā kaujas situācijā šāds uzdevums var aizņemt aptuveni stundu. Tā tas, neskaitot sagatavošanās periodu, ir arī šo mācību laikā.
“Situācijā, ko paredz šis scenārijs, potenciālo draudu līmenis ir salīdzinoši zemāks, jo konkrētais šķērslis ir nesprādzis lādiņš, kuru iedomātais ienaidnieks, ar mērķi nodarīt tūlītējus zaudējumus, izšāva jau notikuša uzbrukuma laikā,” par mācību uzdevumu stāsta spāņu kapteinis, “Daudz sarežģītāk ir tikt galā ar tā dēvētajām improvizētajām sprāgstvielām jeb IED (Improvised explosive device), kuras visbiežāk tiek ieraktas brauktuvēs vai ceļu malās. Šāda bīstamā šķēršļa neitralizēšana var prasīt pat septiņas stundas. Šo taktiku, kā zināms, iepriekšējos gados izteikti bieži pielietoja teroristi un nemiernieki Afganistānā un Irākā.”
Pēc neilgas instruktāžas spāņu tanki un bruņumašīnas, Kanādiešu uzraudzībā dodas ieņemt savas vietas, lai izspēlētu scenāriju.
Kamēr karavīri pilda uzdevumu, apkārtni uzmanīgi novēro lielais tanks, kurš atrodas aptuveni 200 metrus no mums un novērotājiem.
Lai arī ir zināms, ka šodien mācības notiek bez jebkādas munīcijas un šaušanas, brīžos, kad “LEOPARD E2” tanks pagriež mūsu virzienā 120 milimetru stobru, tik un tā kļūst nedaudz neomulīgi.
Kapteinis Kalderons informē, ka nesprāgušā lādiņa detonācijas imitēšanai šodien tiks izmantoti 100 grami dinamīta. Gaidot sprādzienu, savelkam ciešāk ķiveres, vestes un no nelielā paugura ceļa malā pārdislocējamies uz netālu esošajiem ierakumiem, aptuveni 150 metrus no sprādziena vietas.
Sprādziens diezgan spēcīgi ierībina zemi.
Spāņi prot uzņemt viesus
Pēc mācību uzdevuma izpildes noskatīšanās, dodamies atpakaļ uz bāzi, kur spāņi, pēc labākajām tradīcijām, veic vēl vienu izcilu “taktisko manevru” – kā īpašu atvadu dāvanu pasniedz Spānijā darītu (Estremadura apgabals) un pudelēs sapildītu vīnu, kura etiķeti rotā Spānijas bruņoto spēku un NATO paplašinātās klātbūtnes grupas simboliku.
“Tu teici, ka tev ļoti garšo spāņu vīni,” piebilst kapteinis.
NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupu vada Kanāda, un to šobrīd veido 1138 karavīri: no Albānijas (18), Itālijas (160), Kanādas (450), Polijas (160), Slovēnijas (50) un Spānijas (300).
Pērn NATO samitā Varšavā NATO valstu un valdību vadītāji apstiprināja vienošanos par daudznacionālo bataljona līmeņa kaujas grupu izvietošanu Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Kaujas grupu izveides un izvietošanas mērķis ir veicināt NATO īstenoto atturēšanu un stiprināt alianses aizsardzību.
Par portāla Kasjauns.lv viesošanos spāņu karavīru mācībās lepni jūtas arī Spānijā, jo ar šo informāciju sociālajos tīklos dalās pat Aizsardzības ministrijas oficiālais konts: