Daugavpilī iedzīvotāju skaits samazinājās par 1,2 % (960), Rīgā – par 1,0 % (6 502), Rēzeknē – par 1,0 % (261), Jēkabpilī – par 0,9 % (207), Liepājā – par 0,5 % (349), Jelgavā – par 0,3% (181) cilv.), bet vismazāk – Valmierā – par 0,2 % (47). Visās minētajās pilsētās mirušo skaits pārsniedza dzimušo skaitu. Pozitīvs migrācijas saldo bija Jūrmalā, Liepājā un Valmierā.
Novadi, kur pieaug iedzīvotāju skaits
2020. gadā 19 novados no 110 iedzīvotāju skaits pieauga, un 15 no tiem bija Pierīgas novadi. Ārpus Pierīgas ļoti niecīgs iedzīvotāju skaita pieaugums (1–4 iedzīvotāji) novērots Nīcas, Rucavas un Skrīveru novados. Lielāks pieaugums – par 35 iedzīvotājiem vairāk nekā gadu iepriekš reģistrēts Strenču novadā galvenokārt iekšzemes migrācijas dēļ no Rīgas un Valmieras. Visos novados, izņemot Siguldas novadu, bija pozitīvs migrācijas saldo, bet pozitīvs dabiskais pieaugums bija 9 novados. Vislielākais iedzīvotāju skaita kāpums bija Stopiņu novadā (5,5 % jeb 638 cilv.).
Teritoriālā reforma
Jaunās teritoriālās reformas rezultātā 110 novadu vietā Latvijā būs 35 novadi. Pēc iedzīvotāju skaita vislielākais būs Ogres – 57,6 tūkst. un Valmieras – 51,4 tūkst. novads, vismazākais – Valkas novads ar tikai 7,6 tūkst. iedzīvotāju un Saulkrastu novads ar 9,2 tūkst. Iedzīvotāju skaita pieaugums pērn bija septiņos jaunajos novados (Mārupes, Ropažu, Ādažu, Ķekavas, Saulkrastu, Olaines un Salaspils). Piecos no tiem bija arī pozitīvs dabiskais pieaugums, taču galvenais iedzīvotāju skaita pieauguma faktors ir imigrācija.
32 % Latvijas iedzīvotāju dzīvo Rīgā
Rīgā dzīvo nepilni 615 tūkst. iedzīvotāju, kas ir 32 % no visiem valsts iedzīvotājiem un 48 % no pilsētu iedzīvotājiem.
Kopš 2020. gada publicēti dati arī par 58 Rīgas un 27 Valmieras apkaimēm.Visvairāk rīdzinieku dzīvo Purvciemā – 54 tūkst., 41–45 tūkst. iedzīvotāju ir Ķengaragā, Imantā un Pļavniekos.
Lielākais bērnu īpatsvars Pierīgā
Bērnu līdz 14 gadiem skaits 2020. gadā par nepilnu tūkstoti pieauga tikai Pierīgā, bet visvairāk samazinājās Rīgā – par 1,8 tūkst. Lielākais bērnu un pusaudžu īpatsvars bija Pierīgā – 18,8 % no reģiona iedzīvotāju kopskaita, mazākais – Latgalē – 13,7 %. Republikas pilsētās bērnu īpatsvars svārstījās no 18,2 % Jelgavā līdz 14,7 % Daugavpilī. Visjaunākais bija Mārupes novads – 28,6 % no visiem iedzīvotājiem bija bērni vecumā līdz 14 gadiem, bet Aglonas, Zilupes un Baltinavas novadā – tikai 10,3–10,8 %.
Iedzīvotāju īpatsvars vecumā 15–64 gadi svārstās no 63,1 % Pierīgā līdz 63,7 % Latgalē. Darbspējīgo iedzīvotāju skaits pieauga tikai Pierīgā – par 1,3 tūkst., visvairāk samazinājās Rīgā – par 5,2 tūkst. un Latgalē – par 4 tūkst. Vismazāk iedzīvotāju šajā vecumā bija Valmierā (60,9 %), novados – visvairāk Baltinavas (69,1 %), vismazāk Strenču novadā (59,0 %).
Visos reģionos, izņemot Pierīgu, vairāk nekā piektā daļa iedzīvotāju ir vecumā virs 65 gadiem (visvairāk Latgalē – 22,7 %, vismazāk Pierīgā – 18,1 %). Visvecākais ir Strenču un Ērgļu novads – attiecīgi 26,8 % un 27,7 % iedzīvotāju ir vecumā no 65 gadiem, vismazāk ir Mārupes novadā – 8,8 %.
Latvijā starp Baltijas valstīm lielākais iedzīvotāju skaita kritums
Iedzīvotāju skaits Igaunijā 2021. gada sākumā bija 1 milj. 330 tūkst. (par 1,2 tūkstošiem vairāk nekā 2020. gada sākumā). Arī Igaunijā dabiskais pieaugums bija negatīvs – 2,6 tūkst., bet jau sešus gadus pēc kārtas pozitīvs migrācijas saldo – 2020. gadā 3,8 tūkst. Igaunijā iedzīvotāju skaits 2020. gadā pieaudzis par 0,1 %1.
Savukārt Lietuvā provizoriskais iedzīvotāju skaits 2021. gada sākumā bija 2 milj. 795 tūkst. (iedzīvotāju skaita pieaugums – 1,1 tūkst.). Arī Lietuvā bija negatīvs dabiskais pieaugums – 18,9 tūkst., taču otro gadu pozitīvs migrācijas saldo – 20,0 tūkst.2 Lietuvā iedzīvotāju skaits saglabājas stabils.
Citi šobrīd lasa
