Darbi visu laiku turpinās, allaž rodas kas jauns. Visu šo saimniecību, sauktu par "Fontaine City" – Fonteina pilsētu, uzrauga rīdziniece Anete Meikšāne un liepājnieks Didzis Ernstsons, abi ir pārvaldnieki un pēc profesijas no pavisam citas nozares. Anete ir kapteiņa palīdze, Didzis – kuģa mehāniķis, abi iepazinušies uz "Tallink" kuģa, kur bijusi pirmā prakse.
Teica – tev jāņem!
“Padzīvojām Rīgā, bet Fonteinu zināju jau sen, strādāju pie viņa par santehniķi apmēram desmit gadus. Atbraucām uz Pāvilostu grīdu taisīt, padzert aliņu, uzcept šašliku – redzējām, ka nevienam liela entuziasma uz šo vietu nav, un teicām, ka paliksim ilgāk. Tā arī sākām darboties,” teic Didzis. Uz kuģi atpakaļ vairs nevelkot, Anete gan gribot, tikai viņš nelaižot.
Paša saimnieka gan šoreiz nav klāt, tā ka viesu uzņēmēju lomā ir pārvaldnieku pāris. “Fonteinam ļoti patīk Pāvilostas miers un klusums, tā atrodas salīdzinoši tuvu vēju pilsētai Liepājai. Rīgas burzma viņam nepatīk,” teic Anete.
Didzis atklāj, kā Fonteins izvēlējies Pāvilostu: “Viņam bija draugs zviedrs, kuram nebija saprašanas, kā te visu sakārtot, un viņš arī negribēja darboties. Gribēja pat zemes gabalu un pamestās būves atdot par velti. Teica Fonteinam – tev jāņem! Taču Fonteins nopirka burtiski par kapeikām. Zviedram rokas bija nolaidušās, jo viņš te bija apkrāpts, un sacīja Luijam: tu spēsi vairāk nekā es, tevī ir lielāks entuziasms! Vajag, lai te rastos dzīvība!”
Bija aizaudzis un izdemolēts
“Kaut arī Fonteins nav ļoti cienīts cilvēks Pāvilostā, jo ar viņu bieži ir problēmas nepieklājīgās valodas dēļ, tomēr dānis ir pilsētiņu atdzīvinājis,” uzskata Didzis. “Vietējie saka – super, viens stūrītis atkal sakopts. Pirms tam pat atrasties šajā vietā bija ērmīgi, viss bija pamests likteņa varā.”
Kādreiz šeit atradās alus un spirta brūzis, arī ķieģeļu ceplis. Kad 2019. gadā ieradās Fonteins, viss bija aizaudzis ar kārkliem, logi izsisti. “Mēs tur visu ziemu dauzījāmies. Bija betons, sienas flīzes uz griestiem palikušas, tas viss tagad nodauzīts nost, izvests ārā, zeme izlīdzināta,” atceras Didzis.
“Pagrabs un vecais alus brūzis patiesībā ir iemesls, kāpēc te viss sākās, tas ir svarīgākais objekts. Iespējams, taps liels restorāns, būs stūrītis, kur mūziķiem uzspēlēt,” spriež Didzis. Fonteinam negaršo alus, bet viskijs un džins, un, iespējams, ar laiku pagraba vietā taps neliela viskija ražotne, kur apmeklētāji varēs ne tikai baudīt dzērienu, bet arī redzēt procesu.
Numuru pēc numura
Fonteins Pāvilostā sācis darboties 2019. gadā, bet pērn sākās nopietni remontdarbi viesnīcā. Tagad pieejami pieci apartamenti, pirmo numuru atvēra pērn Jāņos un pēc tam ik pa laikam nākamos – vienlaikus remontējot un pieņemot viesus. Darbi vēl turpinās trešajā stāvā, kur būs mansarda tipa dzīvoklīši. Blakus ēkā arī plānota viesnīca, bet apakšējā stāvā iecerēts mini brūzis.
“Šogad ārzemnieki brauc mazāk, vairāk ir vietējo. Pērn bija labs ietirgojums, jo ieradās ārzemnieki. Lietuviešu bija ļoti daudz, viņi mūs baroja,” priecājas Anete.
Sākumā viesus apkalpojuši, nesot viņiem malkas pagales – te bija krāsns apkure. Tagad uzstādīts apkures katls, no bijušās Fonteina viesnīcas Liepājā "Fontaine Royal Hotel" pārvesti lēti atpirktie čuguna radiatori.
Fonteins Pāvilostā ieviesis arī jaunu pakalpojumu – tagad ir iespēja izmantot taksometru. Un tuvākajā laikā ir plāns atpūtniekiem izīrēt SUP dēļus, lai viesi var pārvietoties ne tikai pa pilsētiņas ielām, bet arī izmēģināt Sakas upes līkločus.
Labs priekšnieks un melomāns
“Ātrās ēdināšanas restorānam tagad pieejama tikai āra terase, bet celtnieki strādā, un būs vēl viens bārs. Šogad būs pirmā ziema, kad restorāns darbojas. Mēģināsim, skatīsimies, kā būs. Paši pāvilostnieki restorānu apmeklē visbiežāk, arī koncertos viņi ir visbiežākie viesi. Pašu spēkiem šovasar uzbūvējām estrādi, jau uzstājušies "Carnival Youth", Kaupera bērni, "Opus pro", "Pienvedēja piedzīvojumi", Raimonds Pauls, Inokentijs Mārpls, "Līvi", "Dzelzs vilks",” lepojas Anete.
Apkārt negāž, uz "Carnival Youth" ieradušies apmēram 800 līdz 900 apmeklētāju, uz Inokentiju Mārplu ap simtu, bet daudz nevajagot, lai atmaksātos – lai var samaksāt grupai un algu tiem, kas lej alu un pārdod biļetes.
Fonteins uz Pāvilostu visbiežāk atbrauc, kad notiek koncerti, bet visumā esot neprognozējams – vienu dienu vieni plāni, citu atkal citi. Viņš uzticas darbiniekiem, ir no tiem priekšniekiem, kas savējiem neskatās uz pirkstiem, protams, bieži sazvanās un sarakstās.
Pārvaldnieki spriež, ka viņš to visu nedara tikai naudas dēļ, bet lai cilvēkiem ir prieks un laba mūzika. Šogad Fonteins trīs mēnešus pavadījis arī Āfrikā, savos īpašumos Zanzibāras salā Tanzānijā. Interesanti, ka jūlija beigās Fonteina pilsētā uzstājās tanzāniešu mūziķis Salum Matata, kurš ieprecējies Polijā.
Vietējie gan skatās šķībi...
Vasarās Pāvilosta ir rīdzinieku apdzīvota pilsēta, valda ļoti liela rosība. Didzis gan atzīst, ka vietējie neesot pārāk laipni pret iebraucējiem – ja kādam pateiksi labdien, paskatīsies šķībi.
“Mēs ar to esam saskārušies. Pāvilostnieki domā, ka vecumdienas pavadīs klusumā pie jūras, bet te pēkšņi ierodas bars sērfotāju, sākas skudru pūznis. Tagad paredzēts pilsētiņā būvēt daudzdzīvokļu māju, par kuru vietējie nav priecīgi. To grib celt rīdzinieki, teritorijā pie Pāvilostas pamatskolas,” piebilst Didzis.
Varētu domāt, ka Fonteins, kaut ienācējs, taču ir darba devējs, vasaras sezonā pie viņa strādā 15 līdz 20 darbinieku, iesaukti par vikingiem. Bet – esot ļoti grūti atrast strādātājus, jo vietējie negribot. “Pāvilostā lielākoties visās viesnīcās darbinieki ir rīdzinieki, arī liepājnieki. Dzīvo te dzīvokļos,” novērojis Didzis.
Fonteina īpašumā ganās arī divas aitas, un tam ir tiešs sakars ar darba tirgus īpatnībām. Izrādās, zāles pļāvējs bieži nav nācis uz darbu, visu laiku svinējis. Lai nevajadzētu viņam velti maksāt algu, nolēmuši, ka būs jauni zāles cirpēji, un nopirkuši aitas, kas lieliski tiek galā ar saviem pienākumiem. Tagad ir arī astoņas mazas pīlītes, tās domātas dīķa tīrīšanai un apmeklētāju priecēšanai, ielaistas arī krāsainas zivtiņas.
Ziemā tumši logi
Ziemā gan šķietot, ka mazpilsētā esot tikai viņi divi un veikala top! pārdevēji. “Man bija panikas lēkmes, jo likās, ak dievs, neviena cilvēka, nevienas dzīvības. Tas bija liels pārbaudījums, jo esmu pieradusi, ka galvaspilsētā tomēr ir burzma. Man tas sākumā bija morāli grūti, kamēr apradu. Tomēr vēl joprojām pietrūkst Rīgas, jo tās ir manas mājas,” atzīst Anete.
Teorētiski viņai ar Didzi ir iespēja atsvaidzināt arī kuģošanas iemaņas – pilsētiņas ostas piestātnē pusgrimis stāv Fonteina kuģis. “Kuģim ceļojums beidzies, tas tikai stāv un gaida savu kārtu. Gaidām tikai, kad blakus esošā kuģu būvētava to varēs pieņemt, izcelt no ūdens, sagriezt mazākos gabalos – atvedīsim šurp kā pieminekli. Tas kuģim būtu labs mūža noslēgums – ierīkot tajā vai nu kafejnīcu, vai bērniem atrakcijas. Ja izdosies, būs grandiozs skats,” Didzis ir gatavs jauniem plāniem.
Citi šobrīd lasa
