Tomēr uzņēmumiem, kuri nav "zaļi" domājoši, nevajadzētu uzskatīt, ka tās visas ir tikai dažādu indivīdu vai vides aktīvistu grupu idejas, kuras kā parādījušās, tā arī pazudīs. Jau nākamajos gados "zaļā" vērtēšanas skala tiks piemērota vietās, no kurām ir atkarīga daudzu uzņēmumu naudas aprite un jauno projektu finansējums, proti, bankās.
Arī Latvijas bankas tam jau gatavojas. Lai gan nezināmā vēl ir pietiekami daudz, ir pilnīgi skaidrs, ka blakus virknei ekonomisku kritēriju, jau visai drīz kredītu un citu finanšu pakalpojumu saņēmēji tiks mērīti pēc vēl vienas - "zaļās" - mērauklas. Uz jautājumu, kas gaida klientus, kuri nodarbojas ar piesārņojošo darbību un nedomā par tās samazināšanu, daudzu banku pārstāvji gan izvairās sniegt nepārprotamu atbildi, tomēr, visdrīzāk, viņiem pēc zināma laika būs jārēķinās ar augstākiem kredītprocentiem un citiem maksājumiem vai pat jāpamet bankas, kuras gribēs, lai to bilancēs būtu vairāk "zaļu" aktīvu.
Taksonomija ienāk finansēs
Jau labu laiku dažādos pasākumos ir dzirdams termins ES taksonomija. Tieši ar šīs klasifikācijas sistēmas palīdzību ES ir iecerējusi definēt, kādi projekti un aktivitātes ir uzskatāmas par ilgtspējīgām, un veicina to, lai līdz 2030.gadam izdotos sasniegt izvirzītos klimata un enerģētikas mērķus. Pirmkārt, ES taksonomija tiek attiecināta uz ES fondu un nacionālā līmeņa atbalsta pasākumu līdzekļu ieguldīšanu, lai neiznāktu, ka vārdos mēs definējam skaistus mērķus par klimatneitralitāti, atjaunojamajiem energoresursiem un "zaļo kursu", bet praksē finansējam lietas, kas to nekādi neveicina. Tomēr ES taksonomijas mērķis ir arī investoriem un uzņēmējiem piedāvāt skaidru klasifikāciju, lai sekmētu arī privātās naudas plūsmu tieši šajā virzienā.
"Lai sasniegtu mūsu Parīzes nolīguma mērķus, Eiropai nākamajās desmitgadēs ir nepieciešami papildu ikgadējie ieguldījumi starp 175 un 290 miljardiem eiro. Mēs vēlamies četrkāršot ES budžeta ieguldījumus klimata pasākumos no 2021.gada. Taču ar sabiedrisko finansējumu nepietiks. Tādēļ ES ir ierosinājusi striktu likumu, lai veicinātu privātā kapitāla ieplūšanu "zaļajos" projektos. Mums ir divas minūtes līdz pusnaktij, un tā ir mūsu pēdējā iespēja apvienot spēkus," uzsvēris Eiropas Komisijas vicekomisārs Valdis Dombrovskis.
Taksonomijas regula stājās spēkā jau 2020.gada vasarā, un tajā ir definēti seši galvenie mērķi - mazināt klimata izmaiņas, piemēroties klimata izmaiņām, ūdens un jūras resursu aizsardzība un ilgtspējīga izmantošana, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana. Šogad ir pieņemta virkne normatīvu, kas jau precīzāk definē, kā Taksonomijas regula būtu jāpiemēro dzīvē, bet citi ir gaidāmi tikai nākamajā gadā.
Vienlaikus ar Taksonomijas regulas un to pavadošo normatīvu palīdzību ES grasās ne tikai aicināt un veicināt privātās investīcijas "zaļajos" projektos, bet arī pamudināt tos, kuri laipnos aicinājumus ir laiduši gar ausīm. Un mudināšanas mehānisms zināmā mērā tiks īstenots caur prasībām, kuras būs jāievieš bankām.
Latvijas Finanšu nozares asociācijā norāda, ka bankām no 2024.gada būs jāziņo, kāds ir "zaļo" aktīvu īpatsvars to portfelī. Līdz ar to var samērā droši rēķināties, ka konkurence "zaļo" projektu finansēšanā pieaugs, bankām piedāvājot tiem plašākas finansējuma iespējas. Attiecīgi uzņēmumi, kas vairāk domās par savu ilgtspēju un "zaļumu", spēs saņemt labākus kredītu nosacījumus.
"SEB bankas" ilgtspējas attīstības vadītājs Viktors Toropovs norāda, ka viena no pirmajām lietām, ar kurām būs jāsaskaras banku klientiem, ir informācijas sniegšana par emisiju apjomu, ko uzņēmums rada gan ar savu tiešo darbību, gan netiešo. Tāpat tiks vērtēts tas, ar kādiem partneriem uzņēmums sadarbojas, piemēram, iepērkot pakalpojumus vai vēl plašāk piegādes ķēdes līmenī. Noteikti būs jautājumi par uzņēmuma attīstības plānu esamību ilgtspējas kontekstā. Lielajiem uzņēmumiem jau būs jādomā krietni plašākā mērogā, jo ilgtspējas jomas informācijas atklāšana drīzumā tiks attiecināta kā obligāta prasība nefinanšu ziņojuma ietvaros.
"Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītājs Lauris Mencis stāsta, ka sākotnēji prasības tiks attiecinātas uz ierobežotu skaitu uzņēmumu, kas atbilst Nefinanšu ziņošanas direktīvas (NFRD) kritērijiem. Tie pārsvarā ir lielie uzņēmumi ar darbinieku skaitu virs 500, kā arī biržā kotēti uzņēmumi, un no 2022.gada tiem jāsāk nefinanšu ziņojumos publiskot informācija, vai un cik lielā apmērā uzņēmuma darbība atbilst kādai no ES Taksonomijas regulas aktivitātēm. Pašlaik paredzēts, ka uz plašāku uzņēmumu loku šāda prasība tiktu attiecināta no 2023.ziņošanas gada, paralēli tiekot precizētām arī nefinanšu ziņošanas prasībām.
"Zaļajiem" priekšroka, pārējiem…
Informācijas sniegšana par dažādiem ilgtspējas un ietekmes uz vidi jautājumiem gan ir tikai pirmais solis, kas gaida banku klientus.
"Tas būs atkarīgs no katras bankas politikas. Taču, ja bankas kredītportfelis būs vairāk "sarkans" nekā "zaļš", tas nozīmēs papildu izmaksas, ko savukārt nosaka ES regulācija. Visdrīzāk, tas rezultēsies vai nu augstākās kredītlikmēs klientiem, kuri veic vairāk piesārņojošas darbības, vai arī bankas samazinās šādu klientu īpatsvaru savā kredītportfelī," atklāta par tālākajām sekām ir bankas "Luminor" filiāles Latvijā vadītāja Kerli Gabrilovica.
Arī Toropovs no SEB atzīst, ka procentu likmes var kļūt par vienu no instrumentiem, kurus bankas nākotnē var izmantot, lai strādātu ar dažāda "zaļuma" pakāpes klientiem.
"Banku mērķis ir ne tikai iegūt datus, bet ar šo jautājumu palīdzību sekmēt klientu izpratni par ilgtspējas aspektiem un rosināt iespējami savlaicīgāk sākt darbu pie saviem attīstības plāniem ilgtspējīgāka biznesa modeļa iedzīvināšanai. Visticamāk, redzēsim gan veiksmīgus piemērus, kur bankas piešķir finansējumu uzņēmumiem biznesa transformācijai, gan arī diemžēl izaicinošākas situācijas, ja uzņēmumi darbojas videi kaitīgās nozarēs un nav padomājuši par to, kā varētu mainīties. Ņemot vērā arī banku interesi audzēt "zaļo" kredītu īpatsvaru savos portfeļos, nākotnē varam sagaidīt jaunus ilgtspējai piesaistītus banku produktus, kur procentu likme arī varētu būt viens no kritērijiem produktu dažādībā un uzņēmumu motivēšanā ilgtspējīgākas domāšanas virzienā," saka Toropovs.
Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre uzsver, ka, tāpat kā finansiālā stabilitāte, arī vides, sociālie un pārvaldības faktori var radīt riskus uzņēmuma veiksmīgai darbībai, ja netiek efektīvi pārvaldīti, tāpēc tiem tiek pievērsta arvien lielāka nozīme un tas var ietekmēt finansējuma pieejamību vai tā nosacījumus.
Mencis no "Swedbank" gan vienlaikus mierina, ka kādas nozares vai darbības neiekļaušana ar ES Taksonomijas regulu saistītajos normatīvos vēl nebūt nenozīmē, ka uzņēmējiem jāsāk satraukties.
"Taksonomija definē to, vai aktivitāte rada būtisku labumu kādam no vides mērķiem, un neko citu. Arī aktivitāšu, kuras ir neitrālas no vides viedokļa, tajā nebūs. Piemēram, pakalpojumu sektors lielā mērā ir palicis ārpus Taksonomijas [regulas], jo tas nerada būtisku draudu vai labumu nevienam no vides mērķiem. Rezumējot, fakts, ka aktivitāte nav iekļauta pašreizējā "zaļajā" taksonomijā, nozīmē tikai to, ka aktivitāte nerada būtisku labumu klimata mērķiem. taksonomijas esamība uzreiz nerada būtiskas izmaiņas finansējumu pieejamībā, tomēr nākotnē gan paredzams, ka labākie finansējuma piesaistīšanas nosacījumi būs tieši taksonomijas "zaļās" aktivitātes pārstāvošajiem uzņēmumiem. Pašlaik arī ES līmenī notiek diskusijas par to, vai ir vajadzīga taksonomija, kas definē videi kaitējošas aktivitātes. Biznesa modeļi, kas tiktu iekļauti tur, potenciāli varētu būt tie, par kuru finansēšanu būs padziļināta diskusija," atzīst Mencis.
Vēl daudz neskaidrību
Lai gan ES Taksonomijas regula tika pieņemta jau pērn, vēl ir pietiekami daudz neskaidrību gan par tās piemērošanu reālajā ikdienas dzīvē, gan arī par to, cik daudz uzņēmumu Latvijā pašlaik ir uzskatāmi par ilgtspējīgiem un "zaļajiem" principiem atbilstošiem, bet cik daudzi nemaz nav īsti domājuši par piesārņojošās darbības samazināšanu.
"Uzņēmumiem, kas darbojas nozarēs, kas tiek asociētas ar augstu CO2 piesārņojumu un kas vēlas saņemt finansējumu savai darbībai un attīstībai, būtu jāspēj sniegt redzējumu par pašradīto siltumnīcefekta gāzu emisiju apjomu, tā cēloņiem un jābūt skaidram ieguldījumu plānam, kā šīs emisijas plānots mazināt. Tas var būt enerģijas patēriņš, transporta risinājumu optimizācija, produktu dizains, aprites ekonomikas principu ieviešana savā darbībā un daudz kas cits. Taču jāatzīst, ka patlaban tikai retais uzņēmums šādu informāciju spēj iesniegt," norāda Bajāre.
Arī Gabrilovica atzīst, ka attiecībā uz ES "zaļā kursa" ieviešanu dzīvē un uzņēmējdarbībā esam vēl bērnu autiņos. Tā gan nav tikai Latvijai raksturīga situācija.
"Vienlaikus ir skaidrs, ka virzība uz "zaļo kursu" tikai paātrināsies, jo to veicina gan ES politika, gan jaunākie pētījumi par globālo sasilšanu, kuri rāda, ka situācija ir sliktāka, nekā domāts iepriekš, un laika, kaut ko mainīt, ir palicis diezgan maz. Datu par Latviju, lai varētu saprast, cik situācija ir laba vai slikta uzņēmumu līmenī, vēl ir maz. Lielie uzņēmumi, it īpaši tie, kuriem jau pašu nozares regulācija pieprasa, piemēram, izmešu apjomu samazināšanu, pie šiem jautājumiem strādā jau kādu laiku. Taču ļoti liels darbs priekšā ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī sabiedrībai kopumā," atzīst "Luminor" filiāles vadītāja.
Tomēr bankas uztrauc ne tikai tas, ka, visdrīzāk, liels skaits to klientu nemaz nav īsti domājuši par ilgtspējas jautājumiem. Tikpat lielas neskaidrības vēl ir arī normatīvu līmenī. Mencis atgādina, ka ES taksonomija ir klasifikācijas sistēma, kas pasaka, kuras aktivitātes ir zaļas no vides skatu punkta. Taču pašlaik tikai pirmajiem diviem no ES Taksonomijas regulā nosauktajiem mērķiem, kas saistās ar klimata pārmaiņām, "zaļuma definīcijas" jau ir pieņemtas. Par pārējiem četriem vides mērķiem - ūdens un jūras resursu ilgtspējīga izmantošana un aizsardzība, pāreja uz aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršana un kontrole, kā arī bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzība un atjaunošana - ir publicēts tikai pirmais konsultāciju dokuments.
Grib lielāku valsts iesaisti
Finanšu nozares asociācijas vadītāja Bajāre norāda arī uz to, ka būtu laiks lielākai valsts iesaistei ar ES Taksonomijas regulas piemērošanu saistīto jautājumu risināšanā.
"Katrai bankai atsevišķi apkopot nepieciešamos datus par nozarēm, segmentiem utt. būs ļoti neefektīvi, attiecīgi tās cerīgi raugās valsts sektora virzienā, kam vajadzētu spēt piedāvāt datubāzes ar salīdzināmiem datiem. Piemēram, šobrīd ir skaidri identificēta problēma, kas izriet no regulas, proti, tā prasa, lai nekustamajam īpašumam, kas tiek finansēts, būtu vai nu A klase, vai arī tas būtu 15% energoefektīvāko īpašumu kategorijā attiecīgajā valstī un segmentā. Šobrīd datu trūkuma dēļ konkrēta īpašuma piederību 15% labāko nav iespējams objektīvi novērtēt," piemēru min Bajāre.
Tādēļ finanšu nozare sagaida gan paša valsts sektora izglītošanos un sabiedrības izglītošanu ilgtspējas jautājumos, gan stratēģisku vīziju valsts līmenī, gan arī datu pieejamības jautājuma steidzamu risināšanu.
Uz problēmām ar dažādu uzņēmējdarbības sektoru ilgtspēju raksturojošu datu pieejamību norāda arī Mencis, uzsverot, ka bez CO2 emisiju, ēku energoefektivitātes un citiem datiem ir apgrūtinoši īstenot mērķi virzīt finanšu plūsmas ilgtspējīgos darījumos.
"Šobrīd redzam, ka atsevišķu mērķu sasniegšanai nav pietiekami skaidra plāna vai izpratnes par nepieciešamo finansējumu to sasniegšanai, katra ministrija strādā ar savām nozaru politikām, bet nav skaidrs, vai katras ministrijas īstenotās aktivitātes kopā nodrošinās valstij noteikto mērķu sasniegšanu 2030.gadā," norāda Bajāre. Tādēļ viņa pauž prieku, ka vismaz Nacionālās enerģētikas un klimata padomes ietvaros pašlaik ir izveidota virkne nozaru darba grupu, kuras strādās ar šiem jautājumiem.
Citi šobrīd lasa
