Urbanizācijas tempi pieaug nepieredzētā ātrumā - mūsdienās vairāk nekā 55% pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās. Šī tendence pastiprina klimata krīzi un bioloģiskās daudzveidības sarukšanu, tāpēc pilsētas rada dažādus risinājumus, lai samazinātu negatīvo ietekmi uz planētu un tās iedzīvotājiem.
Starptautiskajā Zemes dienā aktīvisti kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem aicina ikvienu pievērst uzmanību apkārtējai videi, rūpēties par tās saglabāšanu un ilgtspējību.
Šā gada Zemes dienas tēma ir "Ieguldiet mūsu planētā". Šis ir brīdis, kad jāmaina viss - uzņēmējdarbības un politiskais klimats, kā arī tas, kā katrs cilvēks individuāli rīkojas ikdienā.
Par godu Zemes dienai "National Geographic" savā tīmekļa vietnē vietnē "https://www.nationalgeographic.com/" ir izveidojis sadaļu "Planētas nākotne", lai dalītos ar dažādiem iedvesmojošiem pasaules izpētes stāstiem un uzrunātu arī sabiedrību rūpēties par apkārtējo vidi.
Klimata krīze skar cilvēkus un dabu visā pasaulē: sausums, ugunsgrēki, plūdi un karstuma viļņi, ko izraisījuši ekstrēmi laikapstākļi. Dažādās pilsētās Eiropā, Dienvidamerikā, Āzija un citur jau ir ieviesti gudri risinājumi, kas palīdz cīņā ar globālo sasilšanu, gaisa piesārņojumu un citām urbānām problēmām.
Kopš 1980. gada Zviedrijas pilsētas Malmes Augustenborgas rajons tika uzskatīts par nelabvēlīgu vietu ar augstu bezdarbnieku skaitu. Teritorija arī bieži cieta no atkārtotiem sezonāliem plūdiem neatbilstošas drenāžas sistēmas dēļ. Šī sistēma bija arī viens no galvenajiem iemesliem iedzīvotāju veselības problēmām.
1998. gadā tur sāka plašu pilsētvides atjaunošanas programmu "Eko apkaime", kuras mērķis bija pārveidot teritoriju par ekoloģiski, sociāli un ekonomiski ilgtspējīgu pilsētas rajonu. Par augstu prioritāti šajā procesā tā izvirzīja darbu ar vietējiem iedzīvotājiem, kā arī ar virkni ieinteresēto pušu publiskajā un privātajā sektorā.
Kopienas semināri, oficiālas dizaina informācijas sesijas, festivāli, kultūras pasākumi un neformālas tērzēšanas ielu stūros palīdzēja izveidot jaunu apkaimi ar publisko telpu un kopienas pārvaldītām kafejnīcām un citām aktivitātēm. Zaļo jumtu izveide efektīvi un ilgtspējīgi atrisināja plūdu problēmas.
Kolumbijas otrā lielākā pilsēta Medeljīna, tāpat kā daudzas citas pilsētas, saskaras ar temperatūras paaugstināšanos, ko pasliktina tas, ka betons un asfalts absorbē saules enerģiju un karstums saglabājas vēl ilgi pēc saules norietēšanas.
No 2016. līdz 2019. gadam Medeljīnas "Zaļā koridora" projektā laikā sastādīja kokus un izveidoja lietus dārzus, tādejādi atbalstot bioloģisko daudzveidību. Kopumā izveidoja 36 zaļos koridorus, iestādīja 8800 kokus un 90 000 mazākus augus. Tas ir nodrošinājis iedzīvotājiem ēnas vietas, kur var atvēsināties un pavadīt laiku svelmainajās dienās.
"Zaļā koridora" projekts ir piemērs tam, kā pilsētplānotāji un valdības izmanto dabu gudrā pilsētvides projektēšanā. Kopš projekta sākšanas 2018. gadā vidēja temperatūra pilsētā pazeminājās par diviem grādiem.
Atzīmējot šā gada Zemes dienu, "National Geographic" aicina ikvienu pievienoties pasaules izzināšanā un uzlabošanā.
Citi šobrīd lasa
