Plānots, ka gadatirgū piedalīsies tirgotāji no visiem Latvijas nostūriem, piedāvājot visdažādākos darbus un pārtikas produktus, kas gatavoti Latvijas lauku saimniecībās.
Gadatirgū varēs iegādāties vietējo dizaineru rotas no sudraba, dzintara un jūras akmeņiem, izstrādājumus no lina, kokvilnas, ādas un koka, dizaineru apģērbu bērniem un pieaugušajiem. Būs arī saules sveces, sieviešu apģērbus ar latviskiem rakstiem, gleznas, keramiku un daudz citu lietu.
Pasākumā darbosies izbraukuma kafejnīca.
Rīkotāji atzīst, ka svētku gadatirgus tiek organizēts ar domu, ka tie būs svētki visai ģimenei.
Gadatirgus darba laiks piektdien ir no plkst. 11 līdz 18.
Vērmanes dārzs tiks atklāts 1817. gada jūnijā pēc dārznieka Johana Ludviga Šmeislera projekta. Atbilstoši visiem tā laika parkiem, arī Vērmanes dārzā bija restorāns, estrāde un strūklakas. Vērmanes dārza platība ir 8450 kvadrātmetri, un tas tika veidots, vadoties pēc ainaviskā principa.
Vērmanes dārza tapšanas vēsture saistāma ar 1812. gada lielo ugunsgrēku, kura laikā, gaidot Napoleona armijas uzbrukumu, nopostīja visu priekšpilsētu. Pēc gada tika izveidota Priekšpilsētas apstādījumu komiteja, Kurzemes ģenerālgubernators Filips Pauluči del Ronkole priekšpilsētas brīvajās teritorijās rosināja izveidot parkus. Viens no dāsnākajiem ziedotājiem šim nolūkam bija Melngalvju biedrības vecākā Kristiāna Heinriha Vērmaņa atraitne Anna Ģertrūde Vērmane.
Citi šobrīd lasa
