Valsts pirmā persona piedalījās diskusijā "Reālpolitika pret ideālpolitiku. Rietumi pēc 24.februāra". Viņš definēja abas dažādās politikas. Prezidenta skatījumā, ideālpolitika jeb ideālu politika nozīmē noteikt tādus mērķus, kas atbilst vērtībām, kas tālāk netiek apšaubītas. Ideālpolitikā ir iekļautas šīs vērtības kā politikas mērķi gan diplomātijā, gan ārpolitikā.
Savukārt reālpolitika plašākā vārda izpratnē ir praktiskā politika, kādā veidā šos mērķus, kas atbilst vērtībām, panākt un sasniegt. Prezidenta ieskatā, vienlaikus pastāv briesmas un liekulība, kad šie mērķi un ideāli tiek nodoti, tādējādi kompromitējot ideālpolitiku. Tas attiecas gan uz Rietumiem, gan arī uz tā dēvētajiem "globālajiem Dienvidiem".
Levits vērsa uzmanību, ka pirms dieviem gadiem Minhenes drošības konferences nosaukums bija "Bezrietumnieciskums", proti, tas nozīmē, ka globālā pasaule ir bez redzamiem Rietumiem. Tie pastāv, bet Rietumi nav redzami, ja salīdzina ar laiku pirms divdesmit, trīsdesmit gadiem.
Prezidenta ieskatā, reālā krīze parāda to, ka Rietumi atkal ir "uznākuši uz skatuves". Tas ir vairāk nekā tikai Eiropa, vairāk nekā tikai Eiropa un Ziemeļamerika. Viņaprāt, tas ir simptomātiski un bija redzams arī NATO samitā Madridē, kur bija uzaicinātas arī citas valstis - Japāna, Austrālija, Dienvidkoreja un Jaunzēlande.
"Mēs redzam, ka ir vēl citas valstis, kurām ir tādas pašas vērtības kā eiropiešiem. Kāpēc tas ir svarīgi, jo "globālie "Dienvidi" un Latīņamerika, Āfrika, Āzija atrodas savas vietas pasaulē meklējumos. Mums ir jāatzīst "globālo Dienvidu" pieteikumi uz šīm tiesībām, bet mēs arī nedrīkstam piekrist noteiktām politiskajām prasībām, kas ir pret vērtībām" paneļdiskusijā sacīja Levits.
Prezidents norādīja, ka mums ir jābūt pārliecinātiem par savām vērtībām, tās jādefinē un jādemonstrē un tikai tad var teikt, ka "globālajiem Dienvidiem" arī ir taisnīgas prasības, piemēram, attiecībā uz klimata jautājumiem. Valsts pirmā persona vērsa uzmanību uz to, ka Rietumi rada daudz lielāku piesārņojumu, nekā "globālie Dienvidi".
"Mums ir jāatzīst šīs taisnīgās prasības - globālais taisnīgums ir viens no jautājumiem, kas mums ir jāiekļauj savos politikas mērķos, bet ir arī vairāk jautājumi, kam mēs nevaram piekrist un tas ir atklāti jāpasaka, piemēram, Eiropa, ASV un Kanāda dod aptuveni 90% attīstības palīdzības pasaulē un to pieņem kā pašsaprotamu. Manuprāt, mums ir jāsaista šī palīdzība attīstībai ar labu pārvaldību. Tas parādītu, ka viss notiek daudz efektīvāk, ja pievienotu labas pārvaldības elementu," sacīja Valsts prezidents.
Runājot par Ķīnu un Ķīnas ietekmi, Levits norādīja, ka arī Ķīna dod atbalstu attīstībai, tomēr tās ietekme ir egoistiska - Ķīnas investīcijas ir egoistiskas, taču Eiropa sniedz atbalstu attīstībai ideālistisku mērķu un ekonomisku mērķu vārdā. Tā, pēc prezidenta paustā, ir atšķirība starp Ķīnas palīdzību un Eiropas palīdzību ekonomikai.
Savukārt, runājot par Ukrainu, prezidents pauda novērojumu, ka pastāv šaubas, svārstības, lai skaidri atzītu, kurš ir agresors un kurš ir cietušais. Viņa ieskatā, no starptautisko tiesību viedokļa atbilde ir pilnīgi skaidra un šī ziņa ir jānodod arī "globālajiem Dienvidiem". Ir jāmēģina paskaidrot, kāpēc tas atbilst "globālo Dienvidu" interesēm un visu pasaules valstu interesēm, visu 192 valstu, kas ir ANO dalībvalstis, interesēs. Prezidents uzsvēra, ka neatkarīgi no tā, vai runa ir arī par autokrātiskām valstīm, visas valstis ir ieinteresētas, lai pasaulē valdītu miers un starptautiskā likuma vara.
Šodien un sestdien, 22. oktobrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB) norisinās ikgadējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference".
Citi šobrīd lasa
