Krišjānis Kariņš un Olafs Šolcs (Foto: Valsts kanceleja. )

Vēsturisks pagrieziena punkts un sadarbības iespējas - ko tikšanās laikā apsprieda Kariņš un Šolcs

Politika
2023. gada 1. martā 22:21 2023. gada 1. martā 22:21
  Jauns.lv/LETA
Eiropai neatslābstoši jāturpina atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tostarp palielinot aizsardzības industrijas ražošanas jaudu, trešdien tiekoties ar Vācijas kancleru Olafu Šolcu, paudis Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (JV).

"Piekrītu Vācijas kanclera vērtējumam, ka šobrīd atrodamies vēsturiskā pagrieziena punktā. Krievija pārkārto savu ekonomiku ilgstošam karam. Šobrīd ir svarīgi Eiropā, Vācijā, Latvijā palielināt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu un turpināt atbalsta sniegšanu Ukrainai," paudis Kariņš, piebilstot, ka Eiropai ir jābūt ne tikai ekonomiski, bet arī militāri spēcīgai.

"Ukraiņi, ziedojot savas dzīvības, cīnās par mūsu kopīgām vērtībām. Putina vadībā Krievija vēlas panākt, ka brīvības vietā valda apspiešana, demokrātijas vietā - autokrātija, bet likuma varas vietā - brutāls spēks. Mūsu interesēs ir darīt visu, lai apturētu Krievijas militāro agresiju un turpinātu sniegt atbalstu Ukrainai tik ilgi, cik nepieciešams," sacījis Kariņš un uzsvēris, ka visas Eiropas izaicinājums ir izturēt kopā ar Ukrainu kara grūtības un atbalstīt tās eiroatlantiskos centienus.

Kā informēja Valsts kanceleja, Latvijas politiķis paudis, ka Baltijas valstīm nozīmīgs būs šovasar gaidāmais NATO samits Viļņā, līdz kuram jāpanāk progress NATO samita Madridē pieņemto lēmumu īstenošanā par NATO klātbūtnes stiprināšanu Austrumu flangā. Kariņš pateicies Šolcam par Vācijas ieguldījumu, nodrošinot NATO spēku ietvarnācijas pienākumus Lietuvā, tādējādi stiprinot visu Baltijas valstu aizsardzības spējas.

Latvijas premjers sarunā ar Vācijas kancleru uzsvēris nepieciešamību izveidot starptautisku kara tribunālu Krievijas īstenoto kara un agresijas noziegumu izmeklēšanai un vainīgo tiesāšanai.

Latvijas un Vācijas valdību vadītāji arī pārrunāja ekonomiskās sadarbības iespējas. Kariņš redz sadarbības iespējas starp Latvijas un Vācijas enerģētikas uzņēmumiem atjaunojamo energoresursu attīstības jomā, kā arī digitālās un militārās industrijas jomā.

Tikšanās laikā ar Vācijas vicekancleru un ekonomikas un klimata aizsardzības ministru Robertu Hābeku Kariņš pārrunājis Eiropas enerģētiskās neatkarības stiprināšanu, atsakoties no Krievijas energoresursiem, kā arī turpmākos soļus, attīstot atjaunojamo energoresursu jaudas. Kariņš paudis, ka Latvijai un Vācijai pastāv labas sadarbības iespējas, īpaši vēja enerģijā, ūdeņraža ražošanā un starpsavienojumu veidošanā.

Ministru prezidents vizītes laikā Berlīnē tikās arī ar Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) vadītāju Frīdrihu Mercu. Abi politiķis bijuši vienisprātis, ka šobrīd vissvarīgākais uzdevums Eiropai ir atbalsta sniegšana Ukrainai.

Krišjānis Kariņš (pa labi) tikās arī ar Vācijas Kristīgo demokrātu apvienības (CDU) vadītāju Frīdrihu Mercu (Foto: Valsts kanceleja. )

Savukārt uzrunājot Vācijas uzņēmējus Vācijas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācijas gada forumā, Latvijas Ministru prezidents uzsvēra, ka visas Eiropas interesēs ir atbalstīt Ukrainu tās cīņā pret Krievijas militāro agresiju, tādēļ nepieciešams attīstīt aizsardzības industrijas ražošanas jaudu. Kariņš paudis, ka Eiropas ekonomiskās attīstības turpmākajam pamatam ir jābūt enerģētiskai neatkarībai, digitalizācijai un Eiropas Savienības iekšējā tirgus stiprināšanai. Ministru prezidents norādīja uz sadarbības potenciālu starp Latvijas un Vācijas uzņēmumiem un aicināja Vācijas uzņēmumus investēt Latvijas tautsaimniecībā.

Citi šobrīd lasa

Šēras draugi lūdz pārtraukt aizrauties ar plastikas operācijām, lai līdzās draugam izskatītos jauna
Latvijas hokeja izlases kapteinis Kaspars Daugaviņš kategoriski izteicies par iespēju kādreiz spēlēt Krievijā
FOTO, VIDEO: ļaudis apmeklē un izklaidējas Muzeju nakts pasākumos
Pievienot komentāru