Viņa atzīmēja, ka LSO plāno reizumis atskaņot Ukrainā dzimušā komponista Sergeja Prokofjeva un 1917. gadā Krieviju uz visiem laikiem pametušā Sergeja Rahmaņinova darbus.
"Neuzskatām par pieņemamu savās izvēlēs balstīties uz Krievijas režīmu piekopto vēstures viltošanas politiku, kas "privatizē" savu disidentu un upuru sasniegumus. Tādu ģēniju kā Dmitrija Šostakoviča, Alfrēda Šnitkes un Sergeja Prokofjeva daiļrade ir tapusi, spītējot totalitārajam režīmam, un ir cienīga skanēt brīvajā pasaulē arī šodien," uzsvēra LSO pārstāve.
Latvijas Televīzijas raidījums "Kultūršoks" vēstīja, ka kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" koncertmeistare, vijolniece Marta Spārniņa pēc 14 šajā muzikālajā apvienībā nostrādātiem gadiem nolēmusi to atstāt, jo nevēlas kara laikā izpildīt krievu autoru darbus, turpretim diriģents Normunds Šnē uzskata, ka mūzika nav saistāma ar politiku.
Savukārt kultūras ministrs Nauris Puntulis pauda, ka teātra, operas vai orķestra saturu un repertuāra politiku demokrātiskā valstī nevajadzētu regulēt politiski.
Kā rakstīts, Ukrainas kultūras ministrs Oleksandrs Tkačenko Lielbritānijas laikrakstā "The Guardian" aicinājis Rietumvalstīs neatskaņot krievu mūziku, tai skaitā, Pētera Čaikovska mūziku, kamēr Krievija neizbeigs karu. Lietuvas Kultūras ministrija uz šo aicinājumu reaģējusi, aicinot Lietuvas kultūras iestādēm pārskatīt savu repertuāru.
Citi šobrīd lasa
