Strasbūrā notikušajās debatēs Ždanoka vaicāja Vācijas kancleram Olafam Šolcam, kā viņš saprot "daudzveidību" un vai tā beidzas ar Eiropas Savienības (ES) 27 dalībvalstu un 23 ES oficiālo valodu robežām.
Ždanoka paziņoja, ka Eiropai ir jāiekļauj arī citas kultūras un valodas, nevis jāiet ceļš, kurā "daudzās valstīs — jo īpaši manā valstī Latvijā — notiek lingvistisks genocīds, atceļot izglītību mazākumtautību valodās un pat nedodot iespēju mācīties dzimtajā valodā".
Saistītās ziņas
Ždanokas replika tika publicēta LKS "YouTube" kanālā, kur komentētāji ne vien pauda atbalstu Ždanokas nostājai, Šolcs nosaukts par "naciķi", bet Ždanokai pat ieteikts runāt Eiropas Parlamentā krievu valodā, jo "pati Eiropa ir vēl šodien dzīva, pateicoties Krievijas žēlastībai".
Atmodas laikā pagājušā gadsimta 80. gadu beigās Ždanoka aktīvi darbojās Latvijas PSR darbaļaužu Internacionālajā frontē jeb Interfrontē, kas kategoriski pretojās Latvijas neatkarības atjaunošanai. Būdama Latvijas Augstākās Padomes deputāte, viņa nepiedalījās 1990. gada 4. maija balsošanā par Latvijas Valstiskās neatkarības deklarāciju, savukārt "augusta puča" laikā 1991. gada 21. augustā balsoja pret konstitucionālā likuma “Par Latvijas Republikas valstisko statusu” pieņemšanu.
Neilgi pirms Krievijas invāzijas Ukrainā Ždanoka pērn 22. februārī apsveica Krievijas valdības lēmumu par Doneckas un Luhanskas separātisko "tautas republiku" atzīšanu un turpmāk pastāvīgi aizstāvējusi Krievijas agresiju. Viņa bija viena no 13 EP deputātiem, kas balsoja pret Eiropas Parlamenta rezolūciju par Krievijas agresijas nosodīšanu. 2022. gadā Satversmes aizsardzības biroja direktors Egils Zviedris Ždanoku nosauca kā vienu no spilgtākajiem piemēriem Krievijas ietekmes aģentiem Latvijā.
Citi šobrīd lasa
